Pagalmā atrasts piemiņas žetons, kas veltīts admirālim Makārovam

jjjj.png

Ein kleines militärisches Relikt kann von einer umfangreichen historischen Geschichte zeugen. Und obwohl das Abzeichen die Ereignisse darstellt, die während des Russisch-Japanischen Krieges stattfanden, zeigt es die vielfältige Militärgeschichte und die Beteiligung unserer lettischen Schützen an anderen militärischen Konflikten sowohl vor als auch nach den Unabhängigkeitskriegen.

Die Marke wurde in der Gemeinde Vidriži bei den Fundamenten der Scheune gefunden. Es ist ein Gedenkabzeichen, das Admiral Makarov gewidmet ist. Er nahm an Seeangriffen in den russisch-türkischen und russisch-japanischen Kriegen teil. 1904 (Russisch-Japanischer Krieg) lief sein Schiff "Petropawlowsk" in eine Mine und wurde getötet. Markov war eine der Schlüsselfiguren in der russischen Marine und Marine. Der Untergang des Schiffes in Petropawlowsk war ein Schlag für die Flotte mit weitreichenden Folgen. Russland hat den Krieg mit Japan schwer verloren, was seine Position auf einer anderen Entwicklungsstufe hervorhob. Es war nicht das einzige Schiff, das in einer Seeschlacht zerstört wurde oder auf Minen lief. Es wurde wahrscheinlich von einem lettischen Matrosen nach Lettland gebracht, der damals in der Marine diente. Der Russisch-Japanische Krieg ist ein Krieg, in dem sich Letten massenhaft der russischen Armee anschließen, hauptsächlich in den Landstreitkräften.

Eigentümer und Verlierer des Tokens könnte nach Schätzungen des jetzigen Grundbesitzers der ehemalige Gutsbesitzer sein, der nach seiner Rückkehr aus dem russischen Fernostkrieg auch an den lettischen Freiheitskämpfen teilgenommen und als lettischer Schütze das Land in Vidriži erhalten hatte. Das Aluminiumabzeichen ist im Boden gut erhalten und hat einen Durchmesser von 3,5 cm. Es gibt auch ein Loch darin, um das Abzeichen höchstwahrscheinlich um Ihren Hals oder auf andere Weise zu hängen.

Stāstītājs: Aivars Liepiņš, Kaspars Špēlis; Stāsta pierakstītājs: Katrīna Valaine
jjjj.png

Saistītie objekti

Latvijas Okupācijas muzejs

Latvijas Okupācijas muzejs aicina izzināt Latvijas okupācijas stāstu no 1940. līdz 1991. gadam par Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu valdīšanu.

Ekspozīcijas koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E.

Ekspozīcija atklāta 2022. gada 30. maijā.

www.okupacijasmuzejs.lv

+371 67229255

Latviešu strēlnieku zemnīcas un ierakumi Tīreļos

Atrodas Mārupes novada Babītes pagastā, Antiņu Latviešu strēlnieku kapsētas un vecās medikamentu noliktavas apkaimē.

1.pasaules kara laikā šeit bija Krievijas impērijas armijas Latviešu strēlnieku aizsardzības pozīcijas. Ierakumu un virszemes zemnīcu komplekss tika veidots smilšu pakalnos.

Ierakumu, pozīciju, tranšeju karš - populārākie sinonīmi, lai raksturotu 1. pasaules karu un uzsvērtu nocietinājumu nozīmi. Tie tika veidoti, balstoties uz kara inženieru pētījumiem un piemērojoties videi un jaunu ieroču attīstībai. Karavīru ikdienas darbs bija nemitīga aizsardzības pilnveidošana. Viņi zemnīcām mēdza dot nosaukumus, kas atgādināja par dzimtajām vietām, lai domās tuvinātos mājām, aizmirstot par kara realitāti.

Ierakumu līnijas bija pretiniekam grūti ieņemamas sistēmas. Attīstoties ieročiem, to aizsardzība kļuva aizvien sarežģītāka. Zemnīcu jumti tika nostiprināti, lai tie izturētu artilērijas lādiņu triecienus. Tranšejas veidoja ar virzienu maiņām, lai sprādzieni nodarītu pēc iespējas mazākus zaudējumus. Satiksmes ejās veidoja “kabatas” - īstermiņa slēptuves artilērijas apšaudes laikā, kas aizsargāja karavīrus no šrapneļiem un šķembām.

Mūsdienās atjaunota daļa nocietinājumu, lai sniegtu priekštatu par fortifikācijas būvēm. Iespējams apskatīt 3 atjaunotas zemnīcas un 100 m garu ierakumu posmu. Pauguriem bagātais mežs piemērots pastaigām, iepazīstot dažādas militārā mantojuma liecības.

 

Piemineklis latviešu strēlniekiem Rīgā

Atrodas Rīgas centrā, Latviešu strēlnieku laukumā pie Latvijas Okupācijas muzeja.

Piemineklis latviešu strēlniekiem atklāts 1971. gadā Latviešu strēlnieku laukumā līdzās agrākajam Latviešu sarkano strēlnieku muzejam (tag. Okupācijas muzejs). Padomju laikā tematu aplūkoja caur šauru komunistiskā režīma ideoloģijas prizmu. Vieta kalpoja Rīgas reprezentācijai un idealizēta stāsta veidošanai, nostiprinot mītu par latviešiem kā Padomju varas cīnītājiem.

Vieglo kājnieku vienības Krievijas armijā sauca par strēlniekiem. 1. pasaules karā tika izveidoti latviešu strēlnieku formējumi, lai tēvzemē cīnītos pret Vācijas armiju. Tās bija motivētas, bīstamas un disciplinētas kaujas vienības. Augstais izglītības līmenis un vācu valodas zināšanas noderēja izlūkošanai un negaidītu uzbrukumu veikšanai. Sabrūkot Krievijas impērijai un Vācijai pilnībā okupējot Latvijas teritoriju, ļoti liels Latvijas iedzīvotāju skaits nonāca Krievijā, kur turpināja saskarties ar lielinieku aģitāciju. Sākotnēji pieauga atbalsts Ļeņina idejām un dalībai Krievijas Pilsoņu karā.  Vēlāk sekoja vilšanās, un lielākā daļa latviešu karavīru novērsās no kreisajām idejām un atgriezās Latvijā. Karavīri, kuri palika Krievijā, vairums tika nogalināti “Staļina tīrīšanās” (1936. – 1938.). Latviešu strēlniekiem bija lieli nopelni Latvijas valsts un tās armijas izveidē.

Mūsdienās var apskatīt pieminekli un līdzās esošo Okupācijas muzeju.