Jēkabpils lidlauks
Jēkabpils lidlauks ir viens no militārajiem lidlaukiem Latvijas teritorijā kurš tapis Neatkarīgās Latvijas laikā ap 1935.gadu, pēc 1945.gada Latvijas Republikas otrreizējās okupācijas lidlauks tiek pielāgots PSRS gaisa spēku vajadzībām.
Jēkabpils lidlauks atrodas aptuveni 5 km attālumā no Jēkabpils pilsētas, Jēkabpils novada, Krustpils pagastā. Lidlauka aizņemtā platība ir 500 hektāri. Betonētā skrejceļa garums bija 2500 metri, no kura saglabājusies ap 2000 metri garš, 40 metrus plats skrejceļš. Teritorijā atrodas vairāk kā desmit mazo angāru, un 7 vai 8 lielie, kas bija domāti lielākām lidmašīnām. Ir arī 6 vai 7 mazie bunkuri – zemē ierakti pusapaļi betona angāri - aptuveni 4m diametrā. Tos visdrīzāk izmantoja kā sakaru centrus, jo tie novietoti stratēģiski svarīgās lidlauka vietās. Ir arī viens lielāks bunkurs, kas, iespējams, tika izmantots kā galvenais sakaru mezgls. Lidlauka bijušās infrastruktūras ēkas ir izlaupītas un izpostītas. Lidlauka teritorijā saglabājusies lidmašīnu remonta angārs, iespaidīga būve, kaut gan pašlaik kalpo par skaidu novietni, tāpat kā virkne citu angāru. Lidlauka teritorijā ir vairāki pakavveida uzbērumi. Līdz Latvijas Republikas okupācijai lidlauks funkcionējis kā Latvijas Aviācijas pulka Krustpils lidlauks. Ap 1935.gadu tika uzcelts jauns dzelzsbetona angārs, un divstāvu kazarmas. Pirms 1939.gada tika plānots atklāt Valsts gaisa satiksmes līniju Rīga-Krustpils Daugavpils, kas tomēr netika realizēts. Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā lidlaukā no Rīgas Rumbulas lidlauka pārdislocēja Latvijas Aviācijas pulka “Gladiator” kaujas lidmašīnas. Otrā pasaules kara laikā Jēkabpils lidlaukā bāzējās Luftwaffes 1. flotes (Luftflotte 1) bumbvedēji. No 1962. gada Jēkabpils lidlauku Aukstā kara laikā izmantoja kā vienu no militārajiem lidlaukiem pie PSRS ziemeļrietumu robežas. Līdz 1992. gadam Jēkabpils lidlaukā bāzējās padomju gaisa spēku 886. Speciālais Izlūklidmašīnu Aviācijas Pulks (886-й Сталинградский Краснознаменный отдельный разведывательный авиационный полк, 886-й ОРАП) ar divām aviācijas eskadriļām, kas izmantoja IL-28R (ИЛ-28Р), Jak-27R (Як 27Р), Mig-15 ( МиГ-15), tad Jak-28PP (Як-28ПП), beidzot Su 17M4R (Су-17М4Р) un Su-24MR (Су-24МР) kaujas lidmašīnas. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un Krievijas armijas izvešanas Jēkabpils lidlauks 547,8 hektāru platībā nokļuva Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, kas to bez jebkādām saistībām nodeva Jēkabpils rajona padomes īpašumā. 1993.-1999. gadā darbojās AS "Jēkabpils lidosta". 2000. gadā lidostas zemi iekļāva valsts brīvo zemju fondā. Ēkas un komunikācijas, tajā skaitā munīcijas noliktavas, komandpunktu, tehniskās un saimnieciskās būves privatizēja SIA Reka, izņemot 500 skrejceļa plāksnes, ko sadalīja rajona pašvaldībām. Ap 2008. gadu lidlauka teritorija uzbūvēja asfaltbetona rūpnīcu, kazarmu ēkās darbojas kokapstrādes firma. 2013. gadā bija saglabājušies 7 vai 8 izdemolēti lieli kara lidmašīnu angāri, un vairāk kā desmit mazāku angāru.
Pēc MyAirfields datiem, aktīvisti ir sākuši lidlauka atjaunošanas darbus - uzlabots segums rietumu galā, uzkrāsoti navigācijas ceļa krāsojumi, izvietotas vēja zeķes utt.
• 1986. gada 27. martā PSRS gaisa spēku 886.ORAP lidmašīna Su-17M4 tuvojās Jēkabpils aviācijas bāzei. Tuvošanās laikā pilots zaudēja telpisko orientāciju un lidmašīna ietriecās zemē. Pilots gāja bojā.
https://diggers.lv/v3/jekabpils-lidlauks/
Seotud ajajoon
Seotud objektid
Vaiņode lennubaas
Vaiņode lennuväljal on säilinud 16 nõukogudeaegset lennukiangaari ja 1800 m pikkune osa kunagisest 2500 m pikkusest lennurajast. Lennuvälja külastamine tuleb ette tellida. Vaiņode Memoriaalansambli keskel asub 12 m kõrgune emakese kodumaa kuju, graniitplaatidele on graveeritud langenute nimed. Kuni Läti taasiseseisvumiseni tähistati siin iga aasta 9. mail suurelt võidupüha.
Lennujaam Spilve
Asub Riias, Pardaugavas, Spilve niitudel Ilguciemsi lähedal.
Spilve on sõjalise pärandi ajaloos kuulus 18. sajandil toimunud Spilve suurlahingu poolest. ja Spilve lennujaam. Alates 20. sajandist kasutati seda lennukite katsetamiseks, kuid I maailmasõjas sai sellest Läti lennunduse ajaloo tunnistaja.
I maailmasõjas kasutati Spilve heinamaid Vene õhuväe vajadusteks võitluses Saksa armee vastu. Läti asutamisega sai lennuväljast rahvusliku lennuväe olulisim baas ja pilootide väljaõppe koht. Lennujaama varasemad nimed olid "Spilve lennujaam" või "Riia lennujaam", hiljem "Riia kesklennujaam". See oli Läti peamine lennujaam kuni Riia lennujaama avamiseni 1975. aastal.
Võimalik, et Riia lähistel asuv Spilve lennujaam ja unistus jõuda tähtede poole on aidanud kaasa paljude Läti pilootide muljetavaldavatele saavutustele. Võib-olla on aga Läti lennunduse algus palju vanem ja seda võib leida Priekulest, kus lätlasest sepp Zviedris omavalmistatud aparaadiga kirikutornist lendu tegi.
Täna on Spilve lennujaam endiselt avatud. Näha saab 1954. aastal ehitatud lennujaamahoonet, mis kehastab nõukogude klassitsismi ehk "Stalini impeeriumi" stiili.
Allikad:
Irbītis, K. Läti lennundus ja selle pioneerid. Riia: Teadus, 2004.
Brūvelis, E. Läti lennunduse ajalugu: 1919-1940. Riia: Teadus, 2003.
Riigiameti "Tsiviillennunduse agentuur" ametlik veebisait. Kättesaadav: https://www.caa.gov.lv/lv/latvijas-aviacijas-vesture-isuma [vaadatud 22.02.2021].
Rumbula lennubaas
See asub Riia kaguosas Rumbulas Maskavas tänava ja Daugava jõe vahel.
Rumbulas asus Nõukogude armee õhuväe lennuväebaas ja Riia peamise lennuvälja kõrval Spilves tsiviillennujaam. Mõlemad lennujaamad eksisteerisid kuni "Riia" lennujaama avamiseni. Enne Teist maailmasõda ja Läti okupeerimist asus Rumbulas Läti sõjaväe lennurügemendi lennuväli.
Pärast Teist maailmasõda hakati Nõukogude Liidus tootma reaktiivmootoriga lennukeid, mis nõudsid pikemaid ja sujuvamaid lennuradasid. Vanu lennuvälju laiendati ja uusi lennuvälju ehitati. Baltimaade muutlikud ilmastikuolud ja esimeste reaktiivlennukite lühike lennuaeg olid põhjuseks paljude reservlennuväljade rajamiseks. Reaktiivlennukite müra tekitas Riia elanikes rahulolematust, sest sõjaväelennuväli asus elurajoonidele liiga lähedal ja võib tekitada ohtlikke olukordi. 1973. aastal see suleti ja selle asemele ehitati Lielvārde lennuväli, kuhu viidi üle hävitajad. Vahetult enne sulgemist tekkis rahvusvaheline skandaal. Seal sai peksa USA õhuväe ohvitser, kes oli üks Moskva sõjaväeatašeedest. Väidetavalt ründasid teda 14 - 20 lennujaama töötajat, kes kahtlustasid, et lennujaama pildistatakse.
Täna näete mahajäetud lennuvälja piirkonda.
