Mälestusi kapten Aleksander Levingist Lena lähedal Venta luurest
Ventas upes pozīcijās 1919. gada februārī abas karojošās puses izvērsa aktīvu izlūkošanas darbību. Jātnieku nodaļas priekšnieks kapteinis Aleksandrs Lēvings bija viens no izlūkošanas reidu komandieriem.
Vēl viens neaizmirstāms izlūku gājiens bija 12. februārī. Agrā rīta stundā izjājām 8 jātnieku sastāvā uz Lēnām. Atstājuši zirgus pie apsardzības vienības, kājām devāmies pāri Ventai uz otro krastu, pie kam kraujas aizsegā sākām virzīties uz ziemeļiem. Pagājām garām Pikuļiem, par kuriem bija zināms, ka tur novietojies viens sarkano vads. Pēc tam pievirzījamies Birzniekiem. Pie šīm mājām bija manāma kustība un bija redzami daži pajūgi. Uzdevu ltn. (vēlāk pulkvedis) Puksim doties turp ar dažiem jātniekiem. Pats ar pārējiem atgriezos uz Ventas mūsu krastu, ienemot mežmalā pie Kurmiem pozicijas, lai varētu pabalstit ar uguni Itn. Pukša grupu un segt tās atiešanu. Mūsu izlūkus lielinieki drīz vien pamanīja un gribēja tiem atgriezt atceļu. Atklājām uguni, ar to saceļot pretinieka pusē lielu apjukumu. Nu bija pēdējais laiks mūsu grupai atiet. Baidījos, ka tikai tā, strauji atejot, neiegāžās upē, jo daudzās vietās ledus kārtas nebija. Devos ar vltn. Zariņu atpakaļ pār upi, apzīmējot pārejas vietu ar skujām. Pēc tam izlīdām piekrastes krūmiem cauri, lai redzētu, kur paliek mūsu grupa. Sedzošā uguns no Kurmu mežmalas joprojām turpinājās. Pēkšņi ieraudzījām tikai kādos 100 metros baru sarkano, kas izskrēja no tuvējā mežiņa. Sākām šaut, cik vien jaudājam, no stāvokļa stāvus, lai iespaidotu pretinieku arī morāliski. Sadursme beidzās ar lielinieku steidzošu atvilkšanos no Birzniekiem. Atgriezāmies visi sveiki un veseli, gan vienos sviedros. Ar dziesmām devāmies uz Lēnām, kur sēdāmies zirgos, lai jātu uz Rudbāržiem ar ziņojumu pulkvedim.
Krīpēns A., Kalpaka bataljons un Baloža brigāde, Belimora, 1963.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Püha Kolmainu roomakatoliku kirik Lēnis
Kirik asub Lēnu külas, Nīkrāce vallas, Skrunda vallas, Skrunda - Embute maantee ääres.
Kiriku lähedal asub Venta jõgi, mille kaldaid 1919. aasta veebruaris valvasid 1. Eraldiseisva Läti pataljoni sõdurid. Kuna pataljoni arvukus ei võimaldanud pidevat rindejoont, valvasid rindejoont vahipostid. Üks neist asus samuti jõe kaldal kiriku lähedal. Kirikutornid olid kasulikud ümbruskonna ja jõe teise kalda jälgimiseks.
Läti 1. lahingpataljoni mälestusmärk Lėnais ja ümberpaigutamiskoht Ventas
Mälestusmärk asub Lēņis, Lēņi mõisa lähedal maantee ristmikul.
Mälestusmärk avati 8. novembril 2007. Selle kujundas skulptor Maija Engele. Mälestusmärgi autor ja rahastaja on Jānis Blūms, kelle isa, 1. eraldi Läti pataljoni 1. ratsadivisjoni 1. leitnant Paulis Blūms organiseeris ja juhtis 3. märtsil 1919. aastal jõe ületamist 10 mehe abiga.
Igal aastal 3. märtsil kogunevad siia noored kaitseväelased, sõjaväelased ja teised huvilised 1. Läti Eraldiseisva Pataljoni mälestusüritusele.
Lēnu mõis
Mõisalinnus asub Lēnu külas, Venta jõe ääres. Praegu on loss eraomanduses ja seetõttu saab seda näha vaid eemalt.
Mõisahoonet kasutas 1. Läti lahingpataljon tugipunktina jaanuari lõpust kuni 3. märtsini 1919. aastal. Läti Eraldiseisev pataljon pidi vabastama Leni mõisa ümbruse, et saaks Jaunmuiža vastas asuvat jõge ületada.
Mõis kuulus parun Friedrich von Firksile, kellele kuulusid ka Rudbāržzi ja Sieksate mõisad. Mõisahoone ehitati 19. sajandil. Parunile oli Lēnu loss peamiselt jahi- ja nädalavahetuste puhkekohaks.
Aastatel 1927-1937 oli lossis kool ja nõukogude okupatsiooni ajal kolhoosi puukuur. 1965. aastal avati kogukonnakeskus. Hoonete ansambel on kannatanud mitmeid muudatusi ja park ei ole säilinud. Säilinud on mitmed kõrvalhooned.
