Par Latvijas okupāciju

1940. gada neatkarīgās Latvijas valsts pastāvēšanu pārtrauca Padomju Savienības īstenotā okupācija un aneksija, jeb inkorporācija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) sastāvā.

"Pienāca 1940. gads, 17. jūnijs. Grāmatnīcā ienāca kāda kundze un teica, ka stacijas laukumā esot krievu tanks. Es aizgāju apskatīties. Stāvēja krievu tanks, sēdēja tankists ar kājām iekšā tankā, apkārt stāvēja daži cilvēki, nekas nenotika. Sapratu, ka ir kaut kādas lielas pārmaiņas.

Vēlā pēcpusdienā atkal aizgāju uz turieni - uz stacijas laukumu. Preču stacijai no vienas puses bija vienstāva ēkas ar veikaliem, diezgan šikiem veikaliem, un tur bija tādi lieli stikla logi. Es redzēju vairākus zēnus, kas meta akmeņus šajos logos, un viens kliedza - man jau sestais!"

"Klīda baumas par to, ka kaut kas notika apmēram tur, kur ir viesnīca "Metropole", tika nošauti divi demonstranti, es zināju kādreiz viņu vārdus. Nākošā rītā pilsēta bija, tā sakot, karastāvoklī - aizsargi, policisti ar karabīnēm un blakus - padomju armija, bet pie Esplanādes... Stāvoklis bija saspīlēts, bija arī aresti. Bija mobilizēti aizsargi no laukiem."

"Kad sūtņi Londonā un Vašingtonā sāka protestēt? Ne 17., ne 21. jūnijā, daudz vēlāk. Sākumā likās - tas, ko ģenerālis Dambītis man teica, - ka būs neatkarīga Latvija, draudzība ar Padomju Savienību bez Ulmaņa, un viss."

"Cik viltīgi tas tika izspēlēts - visās trijās republikās pirmajās valdībās nav neviena komunista. Tad sāk parādīties vietējie komunisti, tad sāk parādīties latvieši no Krievijas, kas bija atsūtīti kā ministru vietnieki. Tad tiek izspēlēts joks ar vēlēšanām.

Jūs zināt, pirmajās dienās, ja kāds kliedza: "Lai dzīvo padomju Latvija!", komunisti viņu apsauca, - tas bija aizliegts. Vēlēšanas notika ātri, pie tam no Ulmaņa laikiem pasē bija aile, vai esi piedalījies vēlēšanās, - zinu, ka ļoti daudzi gāja tāpēc, ka viņi baidījās - gadījumā, ja viņi neies var būt nepatikšanas, neatkarīgi no tā, kāds ir rezultāts. Deviņdesmit septiņi procenti ir smieklīgi."

Storyteller: Vēsturnieka Pētera Krupņikova atmiņas
Used sources and references:

Atmiņas 2011. gadā publicētas Ata Klimoviča grāmatā "Personiskā Latvija".

Related objects

Museum of the Occupation of Latvia

2021.gada rudenī Latviešu Strēlnieku laukumā atklāts pārbūvētais Okupācijas muzejs. Kamēr norit ekspozīciju ierīkošana, daļa ekspozīcijas un izstādes apskatāmas pagaidu muzeja telpās Raiņa bulvārī 7, netālu no Brīvības pieminekļa. Par aktuālo informāciju lūgums interesēties muzeja tīmekļa vietnē www.okupacijasmuzejs.lv vai zvanot pa tālruni +371 67 211 030.

Latvijas Okupācijas muzejs ir dibināts 1993. gadā. Tas glabā ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. gada līdz 1991. gadam. 2012. gada sākumā muzeja krājumā bija vairāk kā 50 000 vienību (dokumentu, fotogrāfiju, rakstisko, mutvārdu un materiālo liecību, priekšmetu un piemiņas lietu). Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2000 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem okupācijas tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Notikumi, kas skāra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus ir spilgta liecība par tautu pieredzi atrodoties divu totalitāru režīmu varā.

Mūsdienās šeit var aplūkot vairākas ekspozīcijas. „Nākotnes Nams” ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunā ekspozīcija. Iespēja iepazīt izstādi “Čekas vēsture Latvijā”, kas atrodas “Stūra mājā”.