Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde
I Die Unabhängigkeitskriege

Dienvidlatvijas brigāde jeb Atsevišķā latviešu brigāde bija Landezvēra (zemessardzes) latviešu karaspēka daļa, ko pēc uzvaras Cēsu kaujās un Strazdumuižas pamiera 1919. gada 10. jūlijā apvienoja ar Ziemeļlatvijas brigādi un vācbaltiešu zemessargiem, izveidojot Latvijas Bruņotos spēkus (Latvijas armiju).

Ar 1919. gada 21. martā Liepājā Latvijas Pagaidu valdības Apsardzības ministrs Jānis Zālītis izdeva pavēli Nr. 21., ar kuru Latviešu atsevišķo bataljonu pārdēvēja par Latvijas armijas dienvidu grupu ar atsevišķas brigādes organizāciju no kājnieku rotām, sapieru rotas un piekomandētās artilērijas vienības. Brigādes komandēšanu uzdeva Jānim Balodim, kuru ar šo pavēli paaugstināja par pulkvedi, skaitot no 14. marta.

Dienvidlatvijas brigāde turpināja piedalīties Kurzemes un Zemgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1919. gada 18. maijā kaujā pie Kaugurciema kapteiņa Paula Zolta rota piespieda atkāpties no pozīcijām divus lielinieku pulkus un uzvaras rezultātā Latviešu atsevišķās brigādes vienības atbrīvoja tagadējās Jūrmalas teritoriju un 22. maijā brigāde piedalījās Piņķu atbrīvošanā, bet 23. maijā tā iegāja Rīgā. Pēc Rīgas atbrīvošanas turpināja papildināties brigādes sastāvs ar jaunām vienībām. Cēsu kaujās brigāde tieši nepiedalījās.

1919. gada jūlijā, kad tika veidota vienota Latvijas armija, Dienvidlatvijas brigādi pārveidoja par Kurzemes divīziju.

More information sources

Latvijas Pagaidu valdības apsardzības ministra J. Zālīša pavēle (Nr. 21) par kopveža J. Baloža apstiprināšanu Latviešu atsevišķā bataljona komandiera postenī un tā pārdēvēšanu par Latvijas armijas dienvidus grupu. https://web.archive.org/web/20070531202113/http://www.historia.lv/alfabets/L/la/lat_atsev_bat/dok/1919.03.21.htm

Dienvidlatvijas brigāde. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Dienvidlatvijas_brig%C4%81de

Ēriks Jēkabsons. Latvijas Neatkarības karš. Latvijas Pagaidu valdības un tās bruņoto spēku cīņa par Latvijas neatkarības nodrošināšanu 18.11.1918.-11.08.1920.gadā. – Nacionālā enciklopēdija: https://enciklopedija.lv/skirklis/22216-Latvijas-Neatkar%C4%ABbas-kar%C5%A1

Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos, 1. daļa, 1918. gada 18. novembris–1919. gada 16. aprīlis, sast. Ē. Jēkabsons un J. Šiliņš, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019.

Cīņa par brīvību: Latvijas Neatkarības karš (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhīva dokumentos” 2. daļa. 1919. gada 16. aprīlis–10. jūlijs, sast. Ē. Jēkabsons un J. Šiliņš, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2019.

Related objects

LKOK kapteiņa Paula Zolta individuāls apbedījums Mazsalacas kapos

Atrodas Mazsalacas kapos

Apskatāms kapteiņa Paula Zolta (1880-1919) individuāls apbedījums.

1934. gada 9. septembrī uz Zolta kapa tika atklāta melna granīta kapa guļplāksne ar tekstu.
Kapteiņa Zolta vārds iekalts arī piemineklī Kaugurciemā, kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Atsevišķā studentu bataljona 2. jeb P.Zolta rotas karavīri.

Latviešu atsevišķās brigādes Atsevišķā studentu bataljona 2. rotas komandieris kapteinis Paulis Zolts, kas 1919. gada 18. maijā krita pie Kaugurciema, sākotnēji tika apbedīts brāļu kapos pie Ķemeru luterāņu baznīcas. 1920. gada 18. maijā viņa mirstīgās atliekas tika ekshumētas un pārvestas uz Mazsalacu, kur 25. maijā guldītas ģimene kapos.

Nordpier und Batterie Nr. 3 in Karosta

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.

Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.

Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.

 

Karosta, der Militärhafen von Liepāja (die Tour)

Karosta ist das größte historische Militärgebiet im Baltikum und nimmt heute fast ein Drittel des gesamten Stadtgebiets von Liepāja ein. Der ehemalige Kriegshafen ist ein einzigartiger Militär- und Festungsanlagenkomplex an der Ostseeküste, der historisch und architektonisch nicht nur für Lettland außergewöhnlich ist. Zum militärhistorischen Erbe in Karosta gehören die Nordmole, die Nordforts, der Redan-Vorposten, das Gefängnis und der Wasserturm des Kriegshafens, die orthodoxe St. Nikolaus-Marine-Kathedrale sowie die Oskars-Kalpaks-Brücke.

Monument to Captain Zolt and student soldiers

Atrodas Jūrmalas pilsētā Slokā pie Rīgas jūras līča Kaugurciema kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1934. gadā, Padomju okupācijas laikā iznīcināta, bet 1989. gadā atjaunota. Kaugurciemā 1919. gada 18. maija rītā notika kauja starp latviešu nacionālo spēku, kapteiņa Pauļa Zolta vadīto rotu (~ 145 vīri) un Sarkanās armijas karaspēku. Notikums ir īpašs ar to, ka cīņa notika visnelabvēlīgākajos apstākļos, demonstrējot kareivisku drosmi un ticību Latvijas valstij.

Nakts laikā pirms kaujas izcēlās vētra, un ar smiltīm aizputināja pozīcijas un ieročus. Turklāt tika saņemta neatbilstoša munīcija. Pretiniekam uzbrūkot, kapteiņa Zolta karavīri izšķirošā brīdī devās prettriecienā, lietojot šauteņu durkļus un izcīnot uzvaru.

Zolts bija pieredzējis latviešu virsnieks, kurš piedalījies Krievu – Japāņu, 1. pasaules un Latvijas Neatkarības karā. Viņa brālis arī bija karavīrs, savukārt dēls 2. pasaules kara laikā kā medicīnas students bija sanitārs Vācijas armijas Latviešu leģionā, un kritis, iznesot no pozīcijām smagi ievainotu karavīru.

Mūsdienās var aplūkot piemiņas vietu, kas izveidota kaujas vietā. Līdzās atrodas skaists piejūras mežs un jūra, kas ļauj vēsturi iepazīt patīkamā vidē.

 

Related stories

Beginn, Verlauf und Ende der Schlachten von Cēsis

Der Sieg in den Schlachten von Cēsis sollte ein Wendepunkt im Kampf der Letten und Esten um die Unabhängigkeit ihres Landes werden. Dieser Sieg übertraf die Grenze zwischen der Regierung von Andriev Niedra und den Plänen des deutschen Generals Riediger von der Goltz, das Baltikum zu erobern. Stattdessen nahm die Provisorische Regierung von Kārlis Ulmanis ihre Aktivitäten in Liepāja wieder auf.

Für den ersten Oberbefehlshaber der lettischen Armee David Simanson

Die Essays des Buches "Lettische Armeekommandanten" überzeugen, dass die Geschichte maßgeblich von bestimmten Personen beeinflusst wird. Obwohl die wahren lettischen Patrioten für kurze Zeit im Epizentrum der wichtigsten historischen Ereignisse standen, haben sie mit ihrer reichen militärischen Erfahrung viel bei der Bildung und Stärkung der lettischen Armee und der Wende der historischen Ereignisse erreicht.
Diese Geschichte handelt vom ersten Oberbefehlshaber der lettischen Armee, David Simanson (1859-1933).