Padomju armija okupētajā Igaunijā

Haras osta atrodas tāda paša nosaukuma ciemā Harju apriņķī.

Piekrastē pretim Haras salai agrāk bija robežsardzes priekšpostenis, kuru izmantoja gan Krievijas Impērijas, gan Igaunijas brīvvalsts laikā pirms Otrā pasaules kara. Padomju robežsardze pārņēma priekšposteni, kad Igaunija tika okupēta. Netālu tika uzbūvēta militārā osta — vēsturiskā Haras zemūdeņu bāze jeb demagnetizēšanas stacija. Demagnetizēšanu veica ar tehniskām zemūdens iekārtām, lai kuģu un zemūdeņu korpusi spētu atgrūst magnētiskās mīnas. 

Visa ostas teritorija reiz bija slēgtā zona. Mūsdienās ostā atrodas apmeklētāju centrs, un to izmanto kā kuģu piestātni. Ar bāzes vēsturi var iepazīties turpat uz vietas, un apmeklētāji var piekļūt arī krastmalai un ēku drupām.

Raķešu bāze atrodas Rietumviru apriņķī, aptuveni 10 km attālumā no nelielā Veikemārjas pagasta.

Tā bija daļa no Rakverē padomju laikā izveidotās kodolraķešu bāzes. Bāzi 20. gadsimta 60. un 70. gados vadīja no Rakveres. To slēdza 1978. gadā, jo tā bija novecojusi.

Līdz mūsdienām būtībā ir saglabājušās tikai drupas. Joprojām veseli ir daži raķešu, remontdarbu un noliktavu angāri un nosēšanās laukumi.

Lebaveres mežā 2020. gadā tika atklāts atjaunotais mežabrāļu bunkurs. Bunkurs tika izveidots 1944.–1954. gadā pēc mežā bēguļojošā mežabrāļa Martina Tammes bunkura parauga, balstoties uz viņa brāļa Kaljo Tammes atmiņām. Martins Tamme šādā bunkurā nodzīvoja mežā vismaz sešus gadus. 2001. gadā Veikemārjas pagastā tika uzcelts apmeklētājiem paredzēts bunkurs, kurš tagad ir novecojis. Veikemārjas muzeja draugu biedrības vadībā mežā tika atjaunots šis pats bunkurs un piemiņas plāksne.

Lai iegūtu plašāku informāciju un pieteiktos mežabrāļu bunkura apmeklējumam, sazinieties ar Veikemārjas muzeja draugu biedrību, kas piedāvā ekskursijas gida pavadībā.

Muzejs iekārtots Vaivaras muižas atjaunotajā klētī Sinimē mazpilsētā.

Tā ekspozīcija ir veltīta 1944. gadā notikušajām Otrā pasaules kara kaujām Narvas upē un Zilajos kalnos. Muzejā var aplūkot ieročus, formastērpus, karavīru personīgās mantas, kara laika fotogrāfijas, abu pušu propagandas plakātus un citus eksponātus. Uz lielā ekrāna var skatīties vēsturiskas filmas un dokumentālus kadrus. Neraugoties uz smago kara tematiku, izstāde ir paredzēta visu vecumu apmeklētājiem: kamēr vecāki var pievērsties vēsturei un lasīt informāciju, bērni var aptaustīt ekspozīcijas elementus. Netālu no muzeja atrodas vēsturiskās frontes līnijas (Sanktpēterburgas 3. aizsardzības līnija un Vācijas Austrumu frontes aizsardzības līnija jeb Tanenberga līnija).

Memoriāls atrodas Grenaderimegi kalna rietumu nogāzē Zilajos kalnos netālu no Vaivaras vecās kapsētas.Tas simbolizē Otrā pasaules karā Zilajos kalnos notikušo kauju starp padomju un vācu karaspēkiem.

Pirmo pieminekli — 6,5 metrus augstu koka krustu — Zilo kalnu apvidū uzstādīja 1994. gadā. Esošais memoriāls tika pabeigts 2000. gadā. 12 metrus augsto tērauda krustu, kas slejas pār hektāru plašu zemesgabalu, ir veidojis mākslinieks un kalējs H. Millers. Kompozīcija krusta vidū simbolizē sprādzienu. 2004. gadā memoriāla ansamblim tika pievienots piemineklis 20. ieroču grenadieru divīzijas piemiņai. Pēc diviem gadiem memoriālu papildināja pieminekļi par godu holandiešu un valoņu brīvprātīgajiem, kuri karoja plecu pie pleca ar igauņiem.

Grenaderimegi kalnu kauju pēc kaujas ieņēma cits karaspēks. Pēdējais aizsardzības punkts, saukts par “Elles caurumu”, atradās aptuveni 100 metrus uz austrumiem no piemiņas krusta.