1941. gada jūnija sacelšanās Lietuvā
II Otrais pasaules karš

1941. gada 22. jūnijā pēc Vācijas-Krievijas kara sākuma Lietuvā sākās Lietuvas Aktīvistu frontes sacelšanās, lai atjaunotu valsts neatkarību. 1941. gada 23. jūnijā pēc radio paziņojuma par Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanu LAF vienības sāka kaujas, un pretestība atkāpjošajam PSRS karaspēkam izplatījās visā Lietuvā, taču visspēcīgākās kaujas notika Kauņā. Dumpinieku vienības sāka savas darbības visā Lietuvas teritorijā, darbojoties nelielās grupās: tās aizsargāja īpašumu no laupīšanām, patrulēja pilsētas ielas, apšaudīja atkāpjošās padomju militārās vienības, mēģināja iegūt ieročus un sniedza medicīnisko palīdzību. Sacelšanās partizānus vadīja spontāni izveidotais Vietējās drošības štābs. Kauņā darbojās 26 partizānu vienības un vēl 16 pilsētas apkārtnē; kopumā tajās bija aptuveni 3400 kaujinieku.

Viļņā sacelšanās bija mazāka mēroga, jo lietuvieši bija iedzīvotāju minoritāte. Ietekmi atstāja arī fakts, ka tika arestēti Bulviča grupas - LAF Viļņas štāba - dalībnieki. Tomēr pirms vāciešu parādīšanās nemiernieki Viļņā ieņēma pastu, policijas iecirkni, radiostaciju un ierīkoja sardzi preču stacijā. Viļņā, Pabradē. Varēnā sacēlās arī lietuviešu karavīri, kas dienēja PSRS armijā XXIX korpusā, kas tika izveidots uz Lietuvas armijas bāzes - no virsniekiem.

Jūnija sacelšanās notika pret PSRS okupācijas iestādēm un tās atkāpjošajiem karaspēkiem. Vienlaikus tā bija vērsta arī pret nacistiskās Vācijas interesēm: tika pasludināta Lietuvas neatkarība, izveidota Pagaidu valdība un vietējās pašvaldības iestādes, un pirms vācu okupācijas daļēji tika pārņemta Lietuvas pārvalde. No otras puses, sacelšanās bija spontāna, tai trūka organizētības, vienotas vadības un disciplīnas. Tas izraisīja apjukumu, patvaļas aktus – laupīšanas un personisko rēķinu kārtošanu. Lietuvas Komunistiskās partijas un padomju okupācijas iestāžu aktīvisti tika arestēti, ieslodzīti un dažreiz nošauti bez tiesas. Sacelšanās laikā LAF presē, kas nacistu ietekmes dēļ tikko bija sākusi darboties legāli, sākās intensīva antisemītiska propaganda, un notika pirmie ebreju pogromi (holokausts).