Skandalozais Brīvības piemineklis
20. gadsimts 3 desmiti. 19. gadsimta beigās Pluņģē uzceltais Brīvības piemineklis izraisīja skandālu reliģiskajā sabiedrībā par kailas sievietes figūru, kurai vajadzēja simbolizēt Brīvību, taču kļuva par nebeidzamu strīdu objektu – gan par ētikas, gan kvalitātes jautājumiem.
Uz 18 metrus augsta postamenta stāvēja balta, ģipša, 3 metrus augsta spārnotas sievietes skulptūra ar zobenu un vainagu rokās, un 1932.g. "Dienos Naujienos" rakstīja: "Pagājušajā rudenī daļēji tika pabeigta 18 metrus augstā neatkarības pieminekļa celtniecība: (varbūt pārmērīgā augstuma dēļ tas sasvērās uz vienu pusi). [...] Savulaik par šo pieminekli bija daudz strīdu, jo statujā bija attēlota kaila sieviete. Pēc labējo organizāciju pretestības statuja tika pārklāta ar drēbēm."
Laikraksts "Žemaičių prietelius" 1932.g. ziņoja, ka piemineklis izmaksājis aptuveni 8000 litu, taču tas to nepasargāja no būvniecības defektiem. “Rudenim uzausot, Brīvības roka ar zobenu nokrita. "Pēc kāda laika visi ģerboņi nokrita," rakstīja "Dienos Naujienos".
Kā noskaidrojās no laikraksta "Žemaitis" 1931.g. Kā ziņots, pieminekli veidojis autodidakts meistars Kleinauskis, kuru rietavieši, vēlāk arī pluņģieši izvēlējušies tā zemās cenas dēļ. "Tāds liktenis piemeklēja Rietavas pieminekli, jo mākslas darbu veidojis tas pats autodidakts," rakstīja tā laika prese.
Pieminekļa malās bija izvietoti Vītauta Lielā, Žemaitijas un Pluņģes ģerboņi. "Žemaišu draugi" (1932) piemin, ka bijusi arī Vītauta Lielā zīme, skatoties uz pieminekli no Babrungas ielejas puses.
Runā, ka prezidents Antanas Smetona, viesojoties Pluņģē, ātri apgriezies un devies pie pieminekļa. Florijona skulptūras. 1936. gadā pretrunīgi vērtētā Brīvības statuja tika noņemta, un padomju laikā piemineklis tika pilnībā nojaukts. 1992. gadā piemineklis tika atjaunots.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Brīvības piemineklis Pluņģē
Ap 1928. gadu pēc mākslinieka Kleinauska meta un par godu Lietuvas Republikas neatkarības proklamēšanas desmitajai gadadienai Pluņģē Laisvės alejā tika uzsākta Brīvības pieminekļa būvniecība. Projekts bija pabeigts 1931. gadā un tika atzīts par augstāko (18 m) Brīvības pieminekli Žemaitijā. Pieminekļa ideja neapmierināja katolisko pilsētas kopienu, jo, redz, galvenā pieminekļa figūra – spārnota eņģeļa ģipša skulptūra ar zobenu un kroni rokās – izskatījās pārāk vulgāra un atkailināta. Tādēļ sākotnējā ideja par Brīvības pieminekļa būvēšanu baznīcas priekšā tika noraidīta, un tas tika uzstādīts Laisves alejā. Stāsta, ka pilsētnieki skulptūru apmētājuši ar akmeņiem. Piemineklis nepatika arī pilsētas varasiestādēm – Neatkarības dienas svinības notika pie Sv. Floriana skulptūras, ignorējot Brīvības pieminekli. Visbeidzot, ap 1936. gadu sapostītā skulptūra tika demontēta, un ap 1950.-1953. gadu padomju okupācijas vara, lai apkarotu brīvības ideju izpausmes, pieminekļa paliekas uzspridzināja. 1992. gadā piemineklis tika atjaunots un iesvētīts, jaunā skulptūra un ģerbonis ir atlieti no bronzas. Atjaunotā pieminekļa autors ir tēlnieks Vilims Ketvirtis. Eņģeļa skulptūra tika atlieta Sanktpēterburgā, bet Pluņģes ģerboņi – Kauņā.
