The building in Ventspils, where in 1944-1945 In 2010, LCP representative and refugee boat traffic organizer Dr. lived in Kurzeme. Valdemars Ginters
Memorial site
188
Nams Katrīnes ielā 4, Ventspilī, kurā darbojās arheologs Valdemārs Ģinters.
No 1944. gada oktobra līdz 1945. gada 8. maijam LCP pārstāvis Kurzemē bija arheologs Valdemārs Ģinters (segvārdi “Dakters”, “Dārznieks”) (1899–1979). Latvijas Neatkarības kara dalībnieks, Valsts vēsturiskā muzeja direktors un Latvijas Universitātes docents. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni un Triju Zvaigžņu ordeni. Viens no 1944. gada 17. marta LCP memoranda parakstītājiem. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Zviedrijā. No 1949. līdz 1979. gadam Latviešu Nacionālā fonda valdes priekšsēdis.
Used sources and references:
B. Eglāja. Valdemārs Ģinters - arheologs un personība // Cauri gadsimtiem. Rakstu krājums, veltīts Valdemāram Ģinteram. Rīga: Latvijas vēstures muzejs, 2000, 7.-11. lpp.
Dz. Ērglis. Latvijas Centrālās padomes aktivitātes (1943-1945): Laivu akcijas // Latvijas valstiskumam 90. Latvijas valsts neatkarība: ideja un realizācija. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010, 280.-297. lpp.
Related timeline
Related topics
Related stories
The first refugee boat "Zeal" from Bambali
On 31 October 1944, the boat "Centība" left the Kurzeme coast. The departure of this boat was reconstructed by Valentīne Lasmane, the Convener of the Latvian Central Council, from the recollections of several fellow passengers
The secret and dangerous activity of Valdemar Günter
The name of Valdemārs Ęinter was the last hope of many Latvian refugees to escape to Sweden. Too much attention from the fugitives was dangerous, and therefore Günther maintained secrecy
The successful escape of Valentina Lasmanes
A biographical story written by Valentina Lasmanes about how she managed to escape from detention during the German occupation
The place where the refugee boats moved from the coast of Courland to Sweden near the houses of "Paža".
One of the important places of relocation was near the "Pāž" houses, where the "Sail of Hope" monument is now installed. "Boats came regularly and the most people left from "Pāži"", says I. Freiberg's memories.