Ēka Ventspilī, kur 1944. gadā dzīvoja LCP sakarniece Valentine Jaunzeme (Lasmane)
Piemiņas vieta

Ēka Ventspilī, Lauku ielā 4 mūsdienās. Sētas māja, kurā saskaņā ar atmiņām dzīvoja V.Lasmane. Foto: Uldis Neiburgs.
3-Lasmane-Lauku-iela.jpg
3-Lasmane.jpg
3-šifrēts-ziņojums.jpg
Lasmane_Lauku4.jpg
 Lauku iela 4, Ventspils, Latvija
 +371 29232226
 Ventspils TIC
188

Namā Lauku ielā 4, Ventspilī dzīvoja un darbojās skolotāja Valentīne Lasmane (dzim. Jaunzeme) (1916–2018). Viņa bija LCP sakarniece un Ventspils sakaru grupas dalībniece. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Zviedrijā.

130 laivu bēgļu liecības sakārtojusi izdevumā “Pāri jūrai 1944./1945.g.” (Stokholma, 1990), bet pašas V. Lasmanes dzīvesstāsts lasāms grāmatā “Nakts jau nav tikai gulēšanai” (Rīga, 2020). 2000. gadā apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Mira 102 gadu vecumā 2018. gadā Stokholmas piepilsētā Tēbijā.

 

Izmantotie avoti un saites:

Pāri jūrai 1944./45.g. 130 liecinieku atmiņas sakārtojusi V. Lasmane. Stokholma: Memento, 1990.

Nakts jau nav tikai gulēšanai: Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsts. Rīga: Mansards, 2020.

TV filmu cikla "Būt latvietim. Zviedrija" filma "BĒGĻI LAIVĀS" https://www.youtube.com/watch?v=YoI7LWS0110

Saistītie stāsti

Valentīnes Lasmanes veiksmīgā bēgšana

Valentīnes Lasmanes uzrakstīts biogrāfisks stāsts par to, kā viņai izdevās izbēgt no apcietinājuma vācu okupācijas laikā

Pirmā bēgļu laiva "Centība" no Bambāļiem

1944. gada 31. oktobrī Kurzemes piekrasti atstāja laiva "Centība". Šīs laivas došanos ceļā no vairāku līdzgaitnieku atmiņu aprakstiem rekonstruēja Latvijas Centrālās padomes sakarniece Valentīne Lasmane

Valdemāra Ģintera slepenā un bīstamā darbība

Valdemāra Ģintera vārds bija daudzu latviešu bēgļu pēdējā cerība aizbēgt pāri uz Zviedriju. Pārāk lielā bēgļu uzmanība bija bīstama un tādēļ Ģinters ieturēja slepenību 

Bēgļu laivu pārcelšanās vieta no Kurzemes piekrastes uz Zviedriju pie "Pāžu" mājām

Viena no būtiska pārcelšanās vieta bija pie “Pāžu” mājām, kur tagad ir uzstādīts piemineklis - “Cerību bura”. "Kuģīši nāca regulāri un no “Pāžiem” aizbrauca visvairāk cilvēku”", vēsta I.Freiberga atmiņas.