Aizliegtās bākas un jūras krasts

1280px-Akmenraga_baka_EdgarsŠulcs.jpg
Akmeņraga bāka. Foto: Edgars Šulcs

Во времена СССР морское побережье в Северном и Западном Курземе было фактически военной зоной, закрытой для посещения, но посещать маяки и даже фотографировать было запрещено.

Когда Арвис Поуп, исследователь морской истории и маяков, решил написать свою первую книгу о маяках, ему пришлось путешествовать по береговой линии Курземского моря со специальным разрешением и, конечно же, захотелось сфотографировать маяки. Однако официально это было запрещено, потому что маяки были военными объектами, находившимися под наблюдением пограничников и силовых структур того времени. Пришлось попробовать сделать это тайком, под прикрытием кустов и лесных деревьев. К тому же фотографии пришлось срочно поменять и спрятать. Короче говоря, действовать надо как в шпионских фильмах. Потому что у маяков были части пограничников и, как выяснилось, показываться на мыс Колка с фотоаппаратом не рекомендовалось.

Так было на стороне Павилосты, - спросил Арвис человека, который работал с метлой, - скажите, а где вы можете пойти и спокойно пройтись по морскому берегу? Мужчина лукаво улыбнулся и сказал - если пойдешь направо, он тут же предупредит и выстрелит. Но если перейти на другую сторону - там предупреждение, там ракетчики!

В Павилосте они зашли в книжный магазин и увидели на полке карту Латвии. Так как он уже был основательно порван и изношен, решили купить новый. И сосед в Риге тоже взял другого. Выйдя из книжного магазина, они случайно оглянулись и заметили продавца в витрине. Он уже разговаривал с кем-то по телефону, продолжал внимательно следить за иностранными покупателями и записывал номерной знак подъезжающей машины.

Книга Арвьи Поуп о маяках на берегу Звезды была опубликована в 1985 году, и каким-то чудом изображения маяков в книге остались без цензуры. Цензоры, вероятно, были некомпетентны в отношении секретности маяков.

 
Stāstītājs: Arvis Pope; Stāsta pierakstītājs: Normunds Smaļinskis, Jana Kalve
Izmantotie avoti:

Книга Арвьи Поуп о маяках была издана на берегах Звезды в 1985 году, и чудесным образом изображения маяков в книге остались без цензуры. Цензоры, вероятно, были некомпетентны в отношении секретности маяков.

 

Saistītie objekti

Mērsraga bāka un krasta robežapsardze

Mērsraga bāka atrodas Mērsraga ciemā, aptuveni 1 km uz ziemeļiem no Mērsraga centra.

Bāka sāka darboties 1875. gadā. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē, tāpēc šo bāku tautā sauc par "francūzieti".

Mērsraga apkārtnē karaspēka vienības novietojās sākot ar 1944. gada oktobri. 1944. gada decembra beigās pie bāka pozīcijās novietojās 1003. artilērijas diviziona pirmā baterija ar 60 cm prožektoriem. 1945. gada aprīļa beigās artilērijas bija stipri mazāks. 532. jūras spēku artilērijas diviziona 1. baterija ar četriem 88 mm pretgaisa aizsardzības lielgabaliem, vienu četru stobru 20 mm  zenītlielgabalu un trijiem 37 mm zenītlielgabaliem novietojās pie uz dienvidiem no Mērsarga ostas vārtiem. Pašā piekrastē novietoja divus padomju trofeju 45 mm prettanku lielagbalus. Otrā pasaules kara beigās nacistiskās Vācijas vadība plānoja uz Latviju pārcelt latviešu 15. ieroču SS grenadieru divīziju, kurai jau bija paredzēts aizsardzības sektors Mērsraga apkārtnē. Tomēr šie plāni neīstenojās uz latviešu karavīri kapitulēja Rietumu sabiedrotajiem.

Apskate iespējama ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot uz Mērsraga TIC.

Akmeņraga bāka un kuģa "Saratov" liktenis

Akmeņraga bāka atrodas Sakas pagastā, 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas. Bākā var uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, no tās paveras skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Lai nokļūtu Akmeņragā ir jābrauc vai nu no Pāvilostas (12 km) vai Ziemupes (10 km) puses pa tuvāko ceļu jūras krastam un jāseko norādēm.

Pašreizējais 37 m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. Pašreizējā 38 metrus augstā bāka uzcelta 1921. gadā un atjaunota 1957. gadā. Pēdejie uzlabojumi veikti vēl mūsu gadsimtā – atjaunots bākas krāsojums. Bākas uguns iedegas reizi 7,5 sekundēs. Pie bākas atrodas neliels ēku komplekss – bijusī robežsargu bāze – savukārt tuvākajā apkārtnē atrodamas vēl citas padomju perioda drupas, kas palikušas no pretgaisa aizsardzības vienību ēkām. 1980. gadu beigās parādījās ideja šeit būvēt atomelektrostaciju – tālāk par mieta iespraušanu zemē projekts gan netika.

Pārējo Latvijas bāku vidū Akmeņraga bāka izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Bākas gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies.

Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa “Saratow” uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. “Saratow” 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu. 

Akmeņragā blakus bākai atradusies Padomju armijas karaspēka daļa, robežapsardzības postenis un  krasta baterija, kura demontēta un lielgabali no pozīcijām aizvesti 1955.gadā. 

Akmeņraga bākas uzraudze bākas tuvumā ir savākusi skaistu dzintaru un akmeņu kolekciju. Apmeklējumu brīvdienās un svētku dienās vēlams iepriekš saskaņot.

Oviši Lighthouse and Soviet border guard

Oviši Lighthouse is located in the Tārgale parish in a village called Oviši on the coast of Kurzeme. It was built in 1814 and it is the oldest lighthouse in Latvia. The height of Oviši Lighthouse tower is 37 m. The lighthouse has a double-cylinder design: its diameter is 11.5 m, but within the stone wall there is a second tower with a diameter of 3.5 m. Such double-cylinder lighthouses were used also as defensive structures in the 18th-19th century Europe in case of enemy attacks. The Oviši Lighthouse Museum is considered to have the largest collection of lighthouse equipment and maritime navigation items among all Latvian lighthouse museums. When the weather is right the Irbe Lighthouse can be seen from Oviši Lighthouse.

At the end of World War II, the headquarters of the Beminger Battalion of the German Army was located near the Oviši Lighthouse along with the 4th Battery of the 530th Naval Artillery Division with several anti-aircraft guns. It is said that there was a radio direction finder and an infrared ray detection station Donau Gerät located at the foot of the lighthouse. A Soviet border guard post was once located near the lighthouse, but none of the Soviet-era buildings have survived. The Oviši station building is still located in the territory of the lighthouse.

Soviet army military base in Pāvilosta - active recreation centre

During the Soviet era, a border guard unit was located here, other Soviet army units - liaison officers and a surface-to-air missile base were located several kilometres away in the forest. After independence, the Latvian army was stationed there.

The former Soviet army military base is now a recreation, leisure and camping centre - for personal development in interaction with nature and the people around. 

A place for recreation and accommodation for both tourist groups and families. Rooms, showers, WC, fireplaces, spacious area for activities, sounds of nature. Book in advance by calling +371 26314505.

Former Soviet border guard observation tower in Pāvilosta

The Soviet border guard observation tower is located near the South Pier in Pāvilosta. The former Soviet border guard observation tower, which had been out of use since the early 1990s, now serves as a viewing platform with a 360-degree rotating land telescope. It offers beautiful views of the sea and ships and can be used for bird watching. Ascending the tower is only allowed during daylight hours in the summer season. As the stairs in the tower are quite steep, visitors should evaluate their abilities, health and associated risks. The observation tower and the surrounding area has video surveillance. The tower is closed to visitors during the winter season.

Mazirbe border guard tower

The Soviet border defence post was located in the building that used to be a maritime school, and next to it is a well-preserved Soviet border guard watchtower. The second watchtower is located right on the shore next to a parking lot. These watchtowers are a reminder of the Soviet occupation and the times when Mazirbe was a closed border area and civilians were allowed on the shore only in specially designated places and only during the daytime. This border guard watchtower is one of the best-preserved objects of its type on the coast of Latvia. However, it designated is dangerous to climb it.