Brīvības pieminekļa liktenis padomju laikā
Padomju okupācijas laikā Brīvības pieminekli padomju vara gribēja likvidēt, taču leģenda vēsta, ka padomju tēlniece Vera Muhina esot iestājusies par pieminekļa saglabāšanu, uzsverot tā māksliniecisko un emocionālo vērtību latviešu tautai.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Brīvības piemineklis nonāca nopietnās briesmās. Pastāv mutiski avoti, ka padomju vara apsvēra tā nojaukšanu, taču to neizdarīja. Leģenda vēsta, ka padomju tēlniece Vera Muhina — dzimusi Rīgā un kļuvusi slavena ar darbu "Darbiniece un kolhoza sieviete" — esot iestājusies par pieminekļa saglabāšanu, uzsverot tā māksliniecisko un emocionālo vērtību latviešu tautai.
Lai gan padomju ideologi mēģināja simbolus pārinterpretēt (piemēram, trīs zvaigznes kā Baltijas padomju republiku simbolu), tautā piemineklis vienmēr palika brīvības un neatkarības simbols.
Saskaņā ar Muhinas dēla atmiņām: viņa piedalījusies sapulcē, kur jautāts viņas viedoklis, un viņa izteikusies, ka piemineklis ir ar "izcili māksliniecisko vērtību", un tā iznīcināšana "aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas".
Tomēr oficiāli dokumentu, kas šo apgalvojumu apstiprina, nav — informācija balstīta uz mutvārdu nodošanu un sekundāriem avotiem.
Vera Muhina bija viena no centrālajām figūrām padomju republikas tēlniecībā — viņas darbu “Strādnieks un kolhozniece” (1937) atzina par padomju mākslas ikonisku simbolu.
Vairākkārt apbalvota ar Stalina prēmijām — piecas reizes: 1941., 1943., 1946., 1951., 1952. gadā. Viņa tika iesaistīta oficiālajos valsts pasākumos, saņēma prestižus monumentālos pasūtījumus un bija Padomju Savienības Mākslas Tautas māksliniece.
Seotud objektid
Vabadusmonument Riias
Vabadusmonument oli ärkamisaja sündmuste üks keskseid sümboolseid punkte. 14. juunil 1987 korraldas inimõiguste rühmitus Helsinki-86 Vabadusmonumendi juurde loata avaliku lillede asetamise tseremoonia. Kaks kuud hiljem, 23. augustil, kutsus Helsinki-86 üles Hitleri-Stalini pakti 48. aastapäeva tähistamiseks Vabadusmonumendi juurde miitingule. Selle miitingu käigus peksis ja arreteeris Nõukogude politsei meeleavaldajaid. Järgnevatel aastatel said lillede asetamise tseremooniatest Vabadusmonumendi juurde osa kõigi suuremate meeleavalduste ja muude massiürituste korraldamisel.
Asub Riia kesklinnas Vabaduse väljakul.
Vabadusmonument on üks silmapaistvamaid Läti ajaloo, arhitektuuri ja kunsti monumente. See ehitati Kārlis Zāle projekti järgi avalike annetuste toel. See avati 1935. aastal Läti rahva vabaduse ja kodumaa-armastuse sümbolina. Koos Riia vendade kalmistu ansambliga kuulub see monumentaalarhitektuuri ja -skulptuuri väärtuslikemate näidete hulka.
Vabadusmonument väljendab Läti kultuuri eetilisi ja esteetilisi väärtusi. Sümbolid peegeldavad vabaduse filosoofilist olemust ja Läti rahva ajaloolisi ettekujutusi iseseisvusvõitluse etappidest. Need osutavad füüsilise ja vaimse jõu kehastusele. Kangelaslik keel jutustab loo Läti rahvast kui iseseisvatest, aktiivsetest ajaloo loojatest ja oma saatuse määrajatest.
Selle asemel asus algselt Vene tsaari Peeter I monument. Esimese maailmasõja ajal lammutati see ja transporditi laevaga Petrogradi. Laeva torpeedotas Saksa allveelaev ja see uppus Vormsi saare lähedal. Nõukogude okupatsioonivõim plaanis Vabadusmonumenti mitu korda lammutada, kuid seda ei tehtud.
Tänapäeval saab näha ühte Läti sümbolit ja järgida armee auvalve traditsioone.
Kanali kaldale Vabadusmonumendi kõrvale on loodud taktiilne Vabadusmonument. Selle erilise pronksist miniatuuri lõi skulptor Ivars Miķelsons mõõtkavas 1:50.
