Brīvības pieminekļa liktenis padomju laikā
Padomju okupācijas laikā Brīvības pieminekli padomju vara gribēja likvidēt, taču leģenda vēsta, ka padomju tēlniece Vera Muhina esot iestājusies par pieminekļa saglabāšanu, uzsverot tā māksliniecisko un emocionālo vērtību latviešu tautai.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Brīvības piemineklis nonāca nopietnās briesmās. Pastāv mutiski avoti, ka padomju vara apsvēra tā nojaukšanu, taču to neizdarīja. Leģenda vēsta, ka padomju tēlniece Vera Muhina — dzimusi Rīgā un kļuvusi slavena ar darbu "Darbiniece un kolhoza sieviete" — esot iestājusies par pieminekļa saglabāšanu, uzsverot tā māksliniecisko un emocionālo vērtību latviešu tautai.
Lai gan padomju ideologi mēģināja simbolus pārinterpretēt (piemēram, trīs zvaigznes kā Baltijas padomju republiku simbolu), tautā piemineklis vienmēr palika brīvības un neatkarības simbols.
Saskaņā ar Muhinas dēla atmiņām: viņa piedalījusies sapulcē, kur jautāts viņas viedoklis, un viņa izteikusies, ka piemineklis ir ar "izcili māksliniecisko vērtību", un tā iznīcināšana "aizskartu latviešu tautas vissvētākās jūtas".
Tomēr oficiāli dokumentu, kas šo apgalvojumu apstiprina, nav — informācija balstīta uz mutvārdu nodošanu un sekundāriem avotiem.
Vera Muhina bija viena no centrālajām figūrām padomju republikas tēlniecībā — viņas darbu “Strādnieks un kolhozniece” (1937) atzina par padomju mākslas ikonisku simbolu.
Vairākkārt apbalvota ar Stalina prēmijām — piecas reizes: 1941., 1943., 1946., 1951., 1952. gadā. Viņa tika iesaistīta oficiālajos valsts pasākumos, saņēma prestižus monumentālos pasūtījumus un bija Padomju Savienības Mākslas Tautas māksliniece.
Susijusios vietos
Brīvības piemineklis Rīgā
Brīvības piemiuneklis bija viens no centrālajiem simboliskajiem punktiem Atmodas notikumos. 1987. gada 14. jūnijā cilvēktiesību aizstāvības grupa “Helsinki-86” organizēja neatļautu publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Divus mēnešu vēlāk - 23. augustā “Helsinki-86” aicināja uz mītiņu pie Brīvības pieminekļa 1939. gada 23. augusta Hitlera-Staļina pakta noslēgšanas 48. gadadienā. Tā laikā padomju milicija piekāva un arestēja demonstrantus. Turpmākajos gados visu lielo manifestāciju un citu masu pasākumu sastāvdaļa bija ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.
