Soome jäägritest Lätis

Soome jäägrite ajalugu on huvitav, sest see on äärmiselt sarnane Läti sõdurite saatusega I maailmasõjas ja selle suure rolliga rahvusriigi kujunemisel. Soomlastele andis I maailmasõda ka võimaluse panna alus Soome iseseisvusele ja armee loomisele. Allikas kirjeldab sündmust, kui Lätis avatakse monument Soome jäägritele.

“Selle aasta 7. septembril toimus mere ääres Klapkalnciemsis u. Smārde jaamast 15 kilomeetri kaugusel puhkasid Soome 27. jäägripataljoni 5 laskurit: FV Heinonen, Viktor Kami, Emil Kantola, Eikars Minti ja Konrad Persson, kes võitlesid vabatahtlikena Suures maailmasõjas ja langesid 1916. aastal. Soome valitsus tahtis neile võitlejatele ausamba püstitada ja seeläbi austada neid, kes lootsid oma iseseisvust võita. Kuna Läti kaitseselts ehitas juba 1925. aastal Galiņi maja juurde (Olaine piirkonnas) monumendi Soome laskuritele, palus Soome Laskurliit kohaliku Soome saatkonna kaudu seltsil ehitada Klapkalnciemsisse mälestussammas, et edendada head. Läti-Läti suhted. Monumendi graniidist komponendid toodi Soomest ja need tuli suurte raskustega transportida mööda halbu teid Klapkalnsi küla mere äärde. Pärast nädalatepikkust tööd ja märkimisväärseid kulutusi püstitati monument ja selle ümbrus kaunistati. pühitsemise päeval (7. september) käisid Klapkalnsis: Soome suursaadik Lätis Hininen, Soome kindralstaabi ülem kolonel V allenius, kes on ühtlasi Soome Laskurliidu esimees; Teabeosakonna juhataja, leitnant Relanders, sõjaväeline esindaja, kol. Helsingi; Soome armulised õed ja valvurid Munk ja Rompanen; Meie armee ülema staabiülema asetäitja kolonel Hartmanis koos adjutandi, kapten Kalniņši ja Läti kaitseseltsi juhatuse liikmetega. Teel oli probleeme autodega, mis läksid kehva tee tõttu katki, ei suutnud ületada katkisi sildu ja kaldteid. Ratturid saabuvad peole 3-tunnise hilinemisega. Elanikke kogunes rohkesti. Monumendi neljas nurgas lehvivad kõrgetes nurkades meie ja Soome lipud; poste ehivad hoolimata kehvast vihmasest ilmast usinate mägironijate valmistatud vanikud ja lilled. Pidustused avas Soome suursaadik Hininen soome ja saksa keeles, selgitades monumendi olulisust ja tänades siiralt Läti Kaitseseltsi juhatust monumendi püstitamisel tehtud pingutuste eest. Uhke Soome rahvuspaelaga pärja paneb käskjalg. Seejärel kõneleb kolonel Valenius ja lõpetab kõne läti keeles, öeldes järgmised tähenduslikud sõnad: Läti kodanikud, te olete vabastanud oma maa ägedates lahingutes, nagu meie, soomlased, et monument tuletaks meile meelde meie vabaduste väärtust ja meie hinnalist ostu. Me ei loobu kunagi oma iseseisvusest."

Olgu märgitud, et Soome kindralstaabi ülem kolonel Vallenius ja kolonelleitnant. Relanderid võitlesid nii jäägrite ridades kui ka otse sellel lahinguväljal ning seetõttu viivitasid ja mäletasid nende lahinguid. Kaugel Soome külalised tänasid siiralt kohaliku Saklaušku maja omanikku Alvīna Guņat ja tema abikaasat surnuaia hoolsa hooldamise eest ning usaldavad neid ülesandeid ka edaspidi. Pidustusest osavõtjad naasid Tukumsi kaudu Riiga, sest seal on tee parem. ”

Kasutatud allikad ja viited:

Ajaleht "Valvur". Ausammaste avamine langenud soome laskuritele Klapkalnsis. 1929

Seotud teemad

Seotud objektid

The memorial dedicated to the Finnish Jaegers

Atrodas Tukuma novadā Slokas - Talsu šosejas tuvumā, starp Ragaciemu un Klapkalnciemu Rīgas jūras līča piekrastes kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1997. gadā vietā, kur 1.pasaules kara laikā atradās somu jēgeru pozīcijas. Somu jēgeri bija 1. pasaules kara laikā izveidota Vācijas armijas vienība, kas sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Vienība formēta slepenībā kā Vācijas armijas 27. Karaliskais prūšu rezerves bataljons. Vācijas armijā jēgeri bija tradicionālas un elitāras karaspēka vienības. Apmācībā uzsvaru lika uz augstu vienības mobilitāti, augstām kaujas spējām, izkoptām un daudzpusīgām karavīru iemaņām.

Karavīru mērķis bija cīnīties par Somijas neatkarību no Krievijas. Vienības sastāvā atradās gandrīz 2000 vīru, kuri tika iesaistīti karadarbībā Latvijas teritorijā. Somu jēgeriem bija lieli nopelni Somijas valsts un tās armijas izveidē.

Mūsdienās šajā vietā redzami  izteiksmīgi ierakumi skaistā piejūras mežā ar skatu uz jūru. Līdzās ierakumiem atrodas piemiņas zīme. Tā veidota no granīta akmens, kas senāk izmantota Somijas Manerheima aizsarglīnijas nocietinājumos Ziemas kara laika (1939-1940).

Monument in the memory of Finnish jaegers-sappers

Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.

Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.

Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.  

Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.

 

Latvian War Museum

Atrodas Vecrīgā netālu no Brīvības pieminekļa un izvietots senā aizsardzības būvē.

Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem Latvijas muzejiem. Tā pirmsākumi meklējami 1. pasaules kara laikā. Muzeja krājums tika veidots galvenokārt no kaujas laukā iegūtām un karavīru personīgajām lietām. Kopš 1919. gada muzeja telpas atrodas Pulvertornī. Pēc Latvijas valsts izveides par muzeja galveno mērķi kļuva ekspozīcijas izveide par Latvijas militāro vēsturi un iedzīvotāju aktīvo lomu savas zemes aizsardzībā. 1937.gadā muzejs tika paplašināts ar piebūvi. Ēka tika celta speciāli tā vajadzībām — tehniski viens no modernākajiem tā laika muzejiem Eiropā.

Pulvertornis ir viens no bijušajiem Rīgas nocietinājumu torņiem. Tas pieminēts 1330. gadā kā Smilšu tornis. 1621.gadā, kad Rīgu aplenca Zviedrijas karaspēks, torni sagrāva. 1650. gadā tika uzbūvēts jauns tornis, šaujampulvera un ieroču glabāšanai. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas Pulvertornis ir viena no vērtīgākajām liecībām par Rīgas aizsardzības sistēmu.

Muzejā var aplūkot 11 ekspozīcijas. Izstādīti dažādi ieroči, dokumenti, formas tērpi, apbalvojumi un citi ar karu vai karavīru ikdienu saistīti priekšmeti.