Piemiņas vieta Jānim Vītiņam Mälestusmärk

Jānis Vītiņš (1894-1941) bijis ne tikai lielisks dziedātājs, bet arī varonīgs karavīrs. Par varonību cīņās pie Bolderājas 1921. gadā Jānis Vītiņš apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Spārnu pilskalnu kopā ar mājām “Guntiņas” J. Vītiņam pagājušā gadsimta 30. gados uzdāvināja Latvijas valsts par viņa varoņdarbiem Latvijas brīvības cīņās. Piemiņas zīme atklāta 2019. gada 21. jūnijā Īlē, Spārnu pilskalna pakājē.

Piemiņas akmens tapis tēlnieces Ivetas Smiltnieces vadībā un tajā simboliski atspoguļots Jāņa Vītiņa devums Latvijai:

„Tas ir uz pusēm pārgriezts laukakmens, kura vienā pusē ir Jāņa Vītiņa varoņdarbi militārajā jomā, bet otrā – viņa sasniegumi opermūzikā”.

"Jānis Vītiņš dzimis 14.10.1894. Dzērves pagasta Pullās, mūsdienās Cīravas pagasts. Miris: 29.11.1941. Astrahaņā, Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika, KPFSR. Nāves sods nošaujot Astrahaņas cietumā. 

J. Vītiņš piedzima lauksaimnieka Friča ģimenē, kur auga vēl trīs bērni – Kārlis, Matilde, Bille (Betija). Mācījās Rāvas pamatskolā, Činkas komercskolā Liepājā, iestājās Pleskavas praporščiku skolā. Laulībā ar Ernu 1922. gadā piedzima dēls Gunārs (Gunards).

1915. gadā Pirmā pasaules kara laikā J. Vītiņu mobilizēja Krievijas armijā. Dienēja 9. Urālu kājnieku pulkā, no 1917. gada – smagās artilērijas 2. atsevišķajā divizionā. Neatkarības kara laikā 1919. gadā J. Vītiņu mobilizēja Latvijas armijā, dienēja virsleitnanta dienesta pakāpē. J. Vītiņš bija zemessargu organizētājs un apmācītājs (no 02.1919.), vēlāk dienēja Jaunformējamos spēkos un atsevišķajā bataljonā. Dienesta gados J. Vītiņš sāka dziedāt publikas priekšā, iesaistījies vokālajā kvartetā.

Kad Liepājā tika izveidota Latvijas Tautas padome, J. Vītiņš kļuva par tās locekli sociāldemokrātu frakcijā. 1919. gada vasarā viņš tika norīkots par Rīgas Jaunformējamo spēku brīvprātīgo rotu formētāju un vēlāk iecelts par pirmo šādas rotas komandieri. Bija arī militārās policijas priekšnieks, tad pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulku. Bermontiādes laikā J. Vītiņš tika kontuzēts kaujās uz Jelgavas šosejas.

1920. gadā pēc demobilizēšanās J. Vītiņš iestājās Latvijas Konservatorijā, studēja dziedāšanu (pie Ernesta Vitinga), paralēli dziedāja Nacionālās operas korī, drīz viņam uzticēja mazas lomiņas. Par debiju kļuva Vilhelma loma Ambruāza Tomā (Ambroise Thomas) operā “Minjona” (Mignon). 1929. gadā viņu angažēja Zagrebas operteātrī (Dienvidslāvija). Karjeras gados tenors J. Vītiņš iestudēja 36 operlomas, vairumu no tām 30. gados, kad bija pieprasīts daudzu Eiropas pilsētu operteātros. No 1931. līdz 1937. gadam dziedonis ar skatuves vārdu Jan Wittin uzstājās Vācijā – Berlīnes Tautas operā, Desavā, Leipcigā, Ķelnē, Duisburgā, Štetīnā, Breslavā, Esenē, kā arī Čehoslovākijā, Dienvidslāvijā, Šveicē, Nīderlandē. 

1940. gadā padomju okupācijas apstākļos J. Vītiņš iesaistījās pretestības kustībā “Tēvijas sargi”. 06.03.1941. J. Vītiņu apcietināja viņa dzīves vietā Rīgā, Baložu ielā, nepatiesi apsūdzot spiegošanā Vācijas labā. 15.03. saskaņā ar KPFSR kriminālkodeksa 58. 1-a pantu “par dzimtenes nodevību” dziedātāju Staļingradas garnizona kara tribunālā notiesāja ar augstāko soda mēru. Nāves sods izpildīts 1941. gada 29. (12.?) novembrī Astrahaņas cietumā. Represēti (izsūtīti) tika J. Vītiņa atraitne un dēls.

2018. gadā ar operas “Andrjē Šenjē” uzvedumu Siguldas Opermūzikas svētkos tika godināta izcilā tenora un patriota piemiņa. J. Vītiņa vārds ierakstīts piemiņas stēlā, kas atklāta 11.11.2018. Aizputē Misiņkalna parkā. 2019. gadā pie J. Vītiņa mājām Īles pagasta Spārnu pilskalna pakājē atklāta piemiņas zīme. Latvijas Nacionās operas un baleta namā J. Vītiņa vārds rakstīts uz krēsla 14. rindā 1. vietā."

Nacionālā enciklopēdina, autors Daiga azvērsīte.