"Raudne eesriie"
Nõukogude okupatsioon, Taastatud iseseisvus

dzelzspriekškars

The term "Iron Curtain" was used as a dividing line between the USSR's sphere of influence and Western countries around the world. This opposition maintained a general sense of political destabilisation in the world until the late 1980s, when the USSR's economy failed to compete and collapsed.

After the Second World War, the Soviet Union pursued a determined policy to establish communist regimes in the European countries occupied by the Soviet armies. The countries of the Eastern Bloc in Europe were the People's Republic of Albania (until 1961), the People's Republic of Bulgaria, the Czechoslovak Socialist Republic, the People's Republic of Poland, the People's Republic of Romania, the People's Republic of Hungary and the German Democratic Republic. Although Yugoslavia was controlled by the Communists, they chose in 1948 to pursue a course independent of Stalin. Later, the Eastern Bloc also included a number of countries where communists had come to power - Cuba, Vietnam, Laos - as well as a number of Third World countries sympathetic to socialism, which together formed the global Soviet empire.

The countries of the Eastern Bloc were characterised by: Building Socialism. The political dependence of all countries on Moscow. Planned economies (5-year plans). Armaments. Terror against people distrustful of the regime. Censorship. Restrictions on civil rights and liberties. One-party regime. Economic stagnation. Membership of or cooperation with the Warsaw Pact Organisation, established on 14 May 1955 in opposition to NATO.

The Western bloc in Europe included the Federal Republic of Germany, Belgium, Denmark, France, Iceland, Italy, Luxembourg, the Netherlands, Norway, Portugal, Turkey and the United Kingdom. These countries were characterised by: capitalism. Armaments. Multi-party system. Freedoms of speech, press etc. Rapid economic development. Membership of or cooperation with NATO, which was established on 4 April 1949.

The Cold War lasted from 1947 until the collapse of the USSR in 1991.

 

Rohkem teabeallikaid

Iron Curtain - Wikipedia (wikipedia.org)

Seotud objektid

Ventspilsi 46. rannakaitsepatarei tulejuhtimistorn

46. rannakaitsepatarei taastatud tulejuhtimistorn asub Ventspilsis Saulrieta tänaval ja on külastajatele avatud vaatetornina. Torn koos selle juures asuva nelja suurtükipositsiooniga on ainus nii hästi säilinud Teise maailmasõja aegne rannakaitsepatarei Lätis. Torni välisplatvormile viib trepp ja sealt avaneb vaade merele. Torni kõrvale on paigaldatud infostend, millel asuva QR-koodi abil saab vaadata animatsiooni ajaloosündmustest. Torni juurde on rajatud uus tänav, suur parkla ja laudtee üle looduskaitseala.

See sõjaväekompleks ehitati 1939. aastal, mil NSVL hakkas Lätti rajama oma sõjaväebaase. 46. rannakaitsepatareil oli neli positsiooni suurtükkidele Б-13. Patarei osales esimest korda lahingus 24. juunil 1941, kui Ventspilsi sadamat ründasid Saksa sõjalaevad, mille patarei Läänemere kaldalt eemale tõrjus. 28. juunil 1941 lasi Nõukogude armee suurtükid õhku.

Foto: J. Smaļinskis. Rekonstrueeritud torn
Zvaigznīte - Irbenes militārā apbūve

200 hektāru lielā platībā te kādreiz atradusies ļoti slepena militārā bāze, kuru aizņēmusi kara daļa Nr. 51429. Pie tās atradās kādreiz dzīvelīga armijas pilsētiņa

Irbenesdrupas
Olmaņu baterija Nr.456 (kādreizējā padomju militārā bāze "Krasnoflotskaja")

Pirmās krasta aizsardzības baterijas Irbes jūras šauruma aizsardzībai sāka veidot pēc 1912. gada, kad apstiprināja Baltijas flotes mīnu-artilērijas aizsardzības pozīcijas plānu, kas ietvēra vairākas krasta aizsardzības baterijas un jūras mīnu aizžogojumus.

Vistālāk uz dienvidiem atradās Irbes jūras šauruma pozīcija, kuras uzdevums bija nosprostot iespējamā pretinieka piekļūšanu Rīgas jūras līcim. Galvenais uzsvars bija jūras mīnām, tās Pirmā pasaules kara laikā Irbes jūras šaurumā izvietoja vairākus desmitus tūkstošu, kuras nodrošināja Baltijas Kara flotes kuģi. Krasta aizsardzības baterijas sāka būvēt tikai 1916. gadā Sāremā salas Sirves raga dienvidos. Kopā izveidoja septiņas baterijas, un baterijā Nr. 43 izvietoja 305 mm lielgabalus. Irbes jūras šauruma Latvijas piekrastē nekādas aizsardzības baterijas neizbūvēja.

Arī pēc Latvijas Republikas izveidošanas Latvijas armija un Kara flote Irbes jūras šauruma aizsardzībai artilērijas pozīcijas neveidoja.

Situācija mainījās pēc 1939. gada 5. oktobra Latvijas Republikas un PSRS savstarpējās palīdzības pakta, kas paredzēja Kurzemē izvietot Sarkanās armijas un Baltijas Kara flotes kontingentu. Padomju plānos ietilpa arī krasta aizsardzības sistēmas izveidošana, kas balstījās uz 1912. gada plānu, to pilnveidojot. Plānoja izbūvēt krasta aizsardzības baterijas Liepājas cietokšņa vietā, bet jaunas baterijas izveidot uz dienvidiem no Ventspils (Baterija Nr. 46) un divas baterijas Irbes jūras šauruma šaurākajā vietā pie Miķeļtorņa. Jau pēc Latvijas okupācijas un aneksijas Baltijas Kara flotes krasta aizsardzības plānus papildināja un līdz 1941. gada jūnijam Kurzemes ziemeļu daļā plānoja izveidot 207. artilērijas divizionu ar piecām baterijā. Miķeļtorņa apkārtnē plānoja izveidot divas baterijas – 40. bateriju pie Lūžņas ar 130 mm lielgabaliem B-13 dzelzsbetona  nocietinājumos un 117. bateriju pie Olmaņiem (Latvijas armijas kartēs vieta apzīmēta ar no nosaukumu Ķesteri) ar 152 mm lielgabaliem MU-2. Tā kā 152 mm lielgabalu izstrāde nebija pabeigta, tad baterijas dzelzsbetona nocietinājumu vietā izbūvēja pagaidu koka platformas un uzstādīja vēl četrus 130 mm lielgabalus. Abu bateriju izveido līdz 1941. gada jūnijam bija pabeigta, tomēr karadarbībā pret vācu 291. kājnieku divīziju bateriju darbība nav izsekojama, to apkalpes pārcēlās uz Sāremā salu.

Otrā pasaules kara beigās vācu armiju grupa “Kurzeme” visai nopietni vērtēja iespējamos padomju desantus Kurzemes ziemeļu daļā, jo sevišķi pēc ledus nokušanas Somu jūras līcī un Igaunijas rietumu piekrastē. Improvizētas krasta aizsardzības baterijas bija izvietotas gar visu Kurzemes piekrasti. Padomju baterijas Nr. 40 dzelzsbetona pozīcijās pie Lūžņas bija izvietota 289. artilērijas diviziona Gerate Batterie Sommer ar divām 122 mm padomju trofeju haubicēm. 117. baterijas pozīcijas rajonā izvietojās 530. artilērijas diviziona 2. baterija ar trijiem padomju trofeju 152 mm lielgabaliem, trijiem 37 mm zenītliegabaliem, vienu 20 mm četrstobru zenītliegabalu, diviem 75 mm prettanku lielgabalu un diviem mīnmetējiem apgaismošanas veikšanai.

Pēc aktīvās karadarbības beigām 1945. gada maijā PSRS sāka atjaunot krasta aizsardzības sistēmu Kurzemes piekrastē. 1945. gada rudenī pie Olmaņu mājām, kuras pārdēvēja par “Krasnoflotskaja” izvietoja pagaidu Bateriju Nr. 456 ar 152 mm Kanē sistēmas lielgabaliem.

1952. gadā baterijas pagaidu lielgabalus nomainīja ar jaunākajām 152 mm MU-2 ieroču sistēmām. Baterija sastāvēja no četrām dzelzsbetona lielgabalu pozīcijām, dzelzsbetona komandpunkta ar tālummērītāja torni un tehniskajām ēkām. Baterijas būvniecību pabeidza 1958. gadā.

1958. gadā pēc Lūžņas krasta aizsardzības baterijas demontāžas, tās vietā izvietoja pārvietojamo 130 mm SM-4-1 lielgabalu Bateriju Nr.343. Pārvietojamiem lielgabaliem nebija dzelzsbetona pozīcijas, bet izveidoja vairākas baļķu un smilšu konstrukcijas.

Baterija Nr. 343 darbojās līdz 1960. gadu sākumam, bet Baterija Nr. 456 līdz 1975. gadam, kad to iekonservēja. Baterijas pozīcijās izvietoja pretgaisa aizsardzības raķešu kompleksus S-125, kā arī 10. krasta aizsardzības artilērijas-raķešu pulku ar CP-2 “Sopka” raķešu kompleksiem, atbilstoši pārveidojot infrastruktūru.

Padomju armija Olmaņu un Lūžņas bateriju infrastruktūru Latvijas Republikai nodeva 1993. gadā.

1 fasāde augstakvalitate
Padomju robežsardzes novērošanas tornis - skatu tornis Pāvilostā

Kādreizējais padomju robežsardzes novērošanas tornis, kuru neizmantoja kopš 90. gadu sākuma, tagad kļuvis par skatu platformu, uz kuras novietots 360 grādu leņķī grozāms sauszemes teleskops un trīs novērošanas kameras. Skaists skats uz jūru un kuģiem, var vērot arī putnus. Tornī atļauts kāpt tikai diennakts gaišajā laikā.Apmeklētājiem jārēķinās ar fizisko un traumatisma risku un jāizvērtē savas spējas un veselības stāvoklis. Skatu tornī un apkārtējā teritorijā notiek videonovērošana. Ziemas sezonā tas apmeklētājiem slēgts.

Pāvilostas novada dome atgādina, ka skatu tornis atrodas militāro objektu aizsardzības zonā, uz Aizsardzības ministrijas īpašumā esošas zemes, kas nodota pašvaldībai lietošanā.

117 Pavilostas turisms KarlisVolkovskis foto
Padomju armijas automašīnu kolekcija

Viesu nama "Pūpoli" saimnieks Edgars Kārklevalks Dundagas novadā jau vairāk kā 15 gadus ar paša atjaunotu Padomju armijas kravas automašīnu GAZ-66 (līdz 24 personām) un UAZ-3151 (līdz 6 personām) piedāvā doties vēsturiski izzinošā braucienā pa Ziemeļkurzemi, maršrutā iekļaujot bijušās militārās teritorijas. Viesu nama teritorijā ir apskatāmas Padomju armijas automašīnas un cita tehnika.

IMG 20200903 WA0021
Padomju armijas mērķpoligona novērošanas tornis (Virsnieku kurgāns)

“Virsnieku kurgāns” atrodas nepilnu kilometru no Zvārdes baznīcas drupām. Kurgāns veidots no apkārtējo māju un muižas drupām un paliekām, kas ar buldozeru sastumtas vienuviet. Uz kurgāna uzbūvēja novērošanas torni. Kā vēsta uzraksts, tad pašreizējais tornis uzbūvēts 1981. gadā. Torni izmantoja lai reģistrētu bumbu trāpījumus. Mācību bumbas bija ar samazinātu sprāgstvielas daudzumu, tāpēc to trāpījumi bija uzmanīgāk jāvēro. Nesprāgušās bumbas centās uzreiz neitralizēt, tomēr ne visas bija iespējams atrast.

 Mūsdienās šeit redzamas torņa paliekas – ķieģeļu sienas. Tā kā kurgāns ir salīdzinoši augsts, skaidrā laikā no tā iespējams pat saskatīt Lietuvas naftas rūpnīcu Mažeiķos.

Kurgāns AJermuts DJI 0497
Padomju slepenais bunkurs Līgatnē

Atrodas 9 metrus zem SIA “Rehabilitācijas centrs “Līgatne”” ēkas un tai piegulošās teritorijas; “Skaļupes”, Līgatnes pagastā.

1968. gada aprīlī Latvijas PSR Ministru padome iesniedza priekšlikumu Komunistiskās partijas Centrālās komitejas birojam par objekta “4. pārvaldes pansionāts” celtniecību. Objekta uzdevums – nodrošināt minimāli nepieciešamos apstākļus ilgstošam darbam Latvijas PSR Ministru Padomei, LPSR Komunistiskās Padomes vadībai, LPSR valsts plāna vadībai - ap 250 cilvēkiem, ja šie cilvēki tiktu pārvietoti no Rīgas pēc draudoša stāvokļa izsludināšanas (kodolkara situācijas gadījumā). Bunkurs ir iekārtots 9 metrus zem zemes, 2000 m2 platībā. Tā bija spēcīgākā autonomā saimnieciskā struktūra ar visu nepieciešamo un vismodernāko tā laika aprīkojumu, kā arī viena no stratēģiski svarīgākajām vietām padomju laika Latvijā kodolkara situācijas gadījumā.

Objekta būves sastāvā ietilpst: darba telpas, telpas atpūtai un ēdināšanai, sanitārie un sadzīves iekārtojumi un pārtikas bloks. Tam ir aizsargāta pazemes darba telpa – patvertne, sanatorijveida guļamkorpuss ar 250 vietām, nodrošinājuma objekti – dīzeļģeneratora telpa, garāža, veļas mazgātava, kurināmā/degvielu/smērmateriālu noliktavas, ūdensapgādes un kanalizācijas iekārtas, ārpusteritorijas tīkli, piebraucamais autoceļš, augstsprieguma kabeļtrase, telefonkabelis, kā arī 24 dzīvokļu dzīvojamā māja apkalpojošajam personālam. Līdz mūsdienām saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums. Objektā apskatāmi plāni un dažādu situāciju atspoguļojumi - kas notiek, ja kara gadījumā tiek pārrauti visu hidroelektrostaciju dambji, kādas teritorijas applūstu ar ūdeni, kā tas ietekmētu pārējās lielākās pilsētas. Tāpat apskatāma autonomā elektrostacija ar dīzeļģeneratoriem un degvielas noliktavu, kondicionēšanas iekārtas gaisa attīrīšanai ar skābekļa rezervēm, ūdensapgādes un kanalizācijas iekārtas, kas darbojas pēc zemūdenes principa, telekomunikāciju bloks, kas spēj nodrošināt tiešos sakarus ar Maskavu – Kremli un autonomus sakarus ar visiem svarīgākajiem dienestiem valstī, unikālu karti ar vēsturiskiem kolhozu nosaukumiem, autentisku ēdnīcu ar tipisku padomju laiku ēdienkarti, dažādu padomju laika atribūtiku, kā arī sadzīves lietas.

01LigatnesBunkurs25
Padomju armijas kodolraķešu bāze Zeltiņos

Atrodas “Medņukalni”, Zeltiņu pagasts, Alūksnes novads.

No 1961. līdz 1989.gadam Alūksnes rajona “Zeltiņos” darbojās padomju armijas īpaši slepens militārs objekts – kodolraķešu bāze. Te izvietotas virszemes vidējā rādiusa ballistiskās raķetes R-12(8K63) ar 4 starta laukumiem. Lidojuma attālums 2200 km. Šajā periodā armija izmanto apmēram 300 ha lielu, ar dzeloņdrātīm iežogotu teritoriju. Sadzīves (dzīvojamā) zona un īpaši slepenā zona – palikušas mantojumā arī šobrīd. Betonētie ceļi ved uz tajā laikā acij slēptām vietām – angāriem, palaišanas laukumiem, bumbu patvertnēm.

Kompakta teritorija nepilna kilometra attālumā no valsts reģionālās nozīmes autoceļa P34 “Sinole-Silakrogs”, vairāku desmitu hektāru platībā izvietotas dažādas būves saistībā ar kodolraķešu uzturēšanu un apkalpošanu (angāri, degvielas u.c. materiālu noliktavas, kara tehnikas apkopes telpas, novērošanas posteņi, asfaltēti un betonēti laukumi, piebraucamie ceļi). Teritorijā bija nodrošināta autonomā elektrības padeve, ūdensapgāde un siltumapgāde, kas ar armijas izvešanu tika iznīcināta. Pēc armijas aiziešanas, daļa tehnikas tika nodota pašvaldības pārziņā.

Šobrīd apskatāmi 20 ha bijušā militārā mantojuma teritorijas, kuras dienvidrietumu daļu piedāvā kā tūrisma apskates objektu. Bāze tūristiem tiek piedāvāta divos veidos – pamatekspozīcija par raķešu bāzes vēsturi, kas atrodas Zeltiņu muzeja telpās un tūrisma maršruts bāzes teritorijā. 

Teritorijā iespējams izbaudīt lielisku lāzertaga spēli draugu kompānijā – līdz 12 personām. Iespējams izvēlēties spēles ilgumu 1 stunda 1,5 stundas, vai 2 stundas. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās vismaz divas dienas pirms spēles. Pieteikšanās zvanot +371 26520677!

Tūrisma maršrutam bāzes teritorijā ''dzīvā" gida pavadībā (latviešu un krievu valodā) darba laiks no 10.00- 18.00 ( no otrdienas līdz svētdienai) . Brīvdienas - svētdiena, pirmdiena. Ekskursijas pieejamas no maija līdz novembrim. Par citiem ekskursiju laikiem (arībrīvdienās) iepriekš jāzvana uz +371 29492284 . Ekskursijas pieteikt ne vēlākais kā divas dienas iepriekš.
Audioga pavadībā ekskurisjas pieejamas jebkurā sev vēlamā laikā latviešu, krievu un angļu valodā.

Zeltiņu vēstures krātuvē, ar iepriekšēju pieteikšanos, skatāma ekspozīcija "Nesenā pagātne" par sadzīvi un militāro mantojumu padomju laikā.
Vēstures krātuves darba laiks:
No septembra līdz aprīlim - trešdienas un sestdienas no 9.00-17.00
No maija līdz augustam - trešdienas, ceturtdienas un sestdienas no 10.00-18.00
Pieteikšanās zvanot +371 25745577

Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos. Avots: Jānis Sijāts, Vidzemes tūrisma asociācija
Padomju armijas karabāze Salacgrīvā

Atrodas Salacgrīvā, ZA virzienā, 1 km attālumā no tilta pār Salacu.

Padomju armijas karabāze Salacgrīvā ir viena no okupācijas karaspēka kādreizējām dislokācijas vietām. Salacgrīvā atradās pretgaisa aizsardzības vienība. Tā bija salīdzinoši maza un kļuva par pirmo karaspēka vienību, kas atstāja Latviju 1992. gadā. Šajā laikā notika vērienīga Latvijas izlaupīšana, kad Latvijas valsts piekāpās Krievijas prasībām, lai pēc iespējas ātrāk teritoriju atstātu okupācijas armija.

Pēc 2. pasaules kara Latvijas teritorijā turpinājās strauja un vērienīga Padomju armijas militaro objektu būvniecība. Karabāzes bija kā valsts valstī. Tiek uzskatīts,  ka okupētā Latvija kļuva par militarizētāko vietu pasaulē un kara gadījumā tā tiktu pilnībā nopostīta. Kriminālnoziegumi, impēriskā attieksme un visatļautība visspilgtāk raksturoja Padomju armijas klātbūtni Latvijā. Rūpīgi uzturētais mīts par „laimīgo dzīvi Padomju Latvijā” un Padomju armiju kā „atbrīvotāju” patiesībā bija „dzīve uz pulvera mucas”. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tikai 1994. gadā Latviju pameta svešā armija, taču desmitiem tūkstošu atvaļināto padomju militārpersonu ar ģimenēm palika Latvijā.

Mūsdienās var aplūkot bāzes teritoriju.

 

Salacgrīvas krasta novērošanas tornis, 2019 Avots: Salacgrīvas novada pašvaldība.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija "Padomju gadi"

Svinot Latvijas simtgadi, 2018. gada novembrī Aizkraukles pagasta kultūras namā atklāta Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Padomju gadi” – plašākā 20. gadsimta 1950.-1980. gadu kultūrvēsturiskajam mantojumam veltītā ekspozīcija Baltijā. Ekspozīcija ir izvietota trīs stāvos, 1060 m2 platībā. Tā ataino padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru. Pirmajā stāvā eksponētas padomju laika automašīnas. Atsevišķi iekārtota bibliotēka – Sarkanais stūrītis. Plaša ekspozīcija aicina iepazīt sadzīvi un dzīvokļa interjeru padomju laikā – mēbeles un sadzīves priekšmetus, traukus, tekstila izstrādājumus un elektroierīces.

Citas ekspozīcijas telpas veltītas emigrācijai, padomju gadu represijām, sadzīvei, medicīnai, valsts struktūrām, tūrismam un sportam, bērnībai un izglītībai. Starp dažādiem eksponātiem aplūkojama arī PSRS militārā atribūtika un formas tērpi.

Kādreizējā padomju armijas raķešu bāze "Raķetnieki"

Kādreizējās padomju armijas bāzes ēkas ir avārijas stāvoklī, taču teritorijā ir iekārtota mototrase. Teritoriju var apskatīt apstaigājot ar kājām, taču nepieciešami labi apavi pret dubļiem un smiltīm.

IMG 20200710 222305
Jūrmalciema padomju robežsardzes punkts

Latvijā pēc otrā pasaules kara pastāvēja dažādi aizliegumi pierobežas un jūras piekrastes zonās. No 1945.gada 19.jūnija zvejniekiem tika noteiktas piestātnes, kas tika norobežotas ar dzeloņstieplēm, tās apsargāja patruļas un tika ierīkoti novērošanas torņi. 1946.gada 4.septembrī ieviesa LPSR Rietumu robežas aizliegtās krasta apsardzības zonas.

Jūrmalciemā atrodas kādreizējās robežapsardzes kontroles postenis, tornis un pludmalē lepni gozējas traktors! Kā tas tur nokļuvis ir jājautā vietējiem gidiem!

Pasakaini skaista un interesanta vieta - gan ar savu padomju laika auru, gan jūras krasta valdzinājumu. 

Jurmalciems AJermuts 8R4A8343
Zvārde lasketiir ja endine nõukogude sõjaväebaas "Lapsas"

Prügila teenindusbaas asub Striķu mõisast umbes 2 kilomeetrit ida pool, Saldus-Auce maanteel. Saldusest lõuna pool asub endine nõukogude sõjaväe lennunduse sihtmärgipolk (sõjaväeosa nr 15439) Zvārde. Lennuvälja territooriumil asuvad mitmed vaatamisväärsused - Zvārde ja Ķerkliņi kirikute varemed, Rīteļi kalmistu varemed, lennuvälja vaatluspost, nn ohvitseride kurgan ja endine lennuvälja personalibaas ja lasketiir "Lapsas".

Zvārde õhulasketiirus oli vaja umbes ühe kompanii suurust üksust õhulasketiiru teenindamiseks - sihtmärkide paigaldamiseks, kahjustuste parandamiseks, õhulasketiiru valvamiseks ja õhulendude koordineerimiseks. See asus kuni Teise maailmasõjani "Lapsas" nimelise maja territooriumil. Koos lennuvälja ehitamisega rajati kasarmud, transpordihooned, lennujuhtimistorn ja lasketiiruväljak väljaõppejõudude jaoks.

Pärast Läti taasiseseisvumist tegutses siin Zvārde kaitseväe väljaõppekeskus, kuid alates 2007. aastast on ala valla omandis ja renditud mitmetele jahikollektiividele. Endistes kasarmutes asub Zvārde valla ajalugu käsitlev näitus.

Infopunkt tee ääres. Foto: Jana Kalve
Akmeņragsi tuletorn ja "Saratovi" saatus

Akmeņragsi tuletorn asub Saka vallas, Pāvilostast 10 kilomeetrit edelas. Majaka tippu viib keerdtrepp ning sealt avaneb vaade merele ja ümbritsevatele metsadele. Praegune 37 meetri kõrgune tuletorn ehitati 1921. aastal. Eelmine tuletorn hävis Esimese maailmasõja ajal.

Akmeņragsi tuletorn paistab teiste Läti tuletornide seast silma, sest see asub ühes meresõidu jaoks kõige ohtlikumas kohas kogu Läänemere rannikul. Majaka tuli tähistab umbes kahe meremiili ehk 3,7 km pikkust kivist madalikku, mis loode suunas merre ulatub. Selles madalikus on meri vaid veidi üle kahe meetri sügav. Majaka asukoht on jäänud endiseks, kuid rannajoon on aastate jooksul taandunud. Kuigi navigatsioonituli on siin olnud alates 1879. aastast, on Akmeņrags olnud tunnistajaks mitmele laevahukule. Nendest tuntuim on Läti aurulaeva Saratow madalikule jooksmine 1923. aasta septembris. 1919. aastal asus Saratowil lühikest aega Läti Ajutine Valitsus. Akmeņragsis asus varem piirivalvekordon ja siin võib näha endiseid Nõukogude sõjaväehooneid.

Nõukogude armee sõjaväebaas Pāvilostas - aktiivne puhkekeskus

Nõukogude ajal asus siin piirivalveüksus, mõned kilomeetrite kaugusel metsas asusid teised nõukogude armee üksused - sideohvitserid ja maa-õhk tüüpi raketibaas. Pärast iseseisvumist paigutati sinna Läti armee.

Endine Nõukogude armee sõjaväebaas on nüüd puhke-, puhke- ja matkakeskus - isikliku arengu jaoks looduse ja ümbritsevate inimestega suhtlemisel. 

Puhke- ja majutuskoht nii turismigruppidele kui ka peredele. Toad, duššid, WC, kaminad, avar ala tegevusteks, loodushääled. Broneerige eelnevalt telefonil +371 26314505.

55E724E0 D7CB 42C3 A3B2 858DA542D809
Mežgarciems – Nõukogude armee linnaku vabaõhunäitus

Endine Nõukogude sõjaväelinnak asub Ādaži piirkonnas Mežgarciemsis, maantee P1 lähedal. Nõukogude armee õhutõrjeüksuste linnaku juurde, mida kasutati sõjaväe väljaõppebaasina, on paigaldatud infostendid. Külastajad pääsevad endise sõjaväebaasi alale. Nõukogude okupatsiooni perioodil väljaantud kaartidel Mežgarciemsi sõjaväelinnakut ei olnud. Miski ei viidanud sellele, et seal asus Nõukogude armee jaoks ehitatud õhutõrjelinnak. Pärast Teist maailmasõda hakati Läti alal kiiresti ja laiaulatuslikult ehitama Nõukogude sõjaväebaase. Võõra sõjaväe baasid olid nagu riik riigis. Sõjaväeüksused asusid peaaegu igas Läti osas. Eriti privilegeeritud ühiskonnaliikmed olid pensionile jäänud NSVLi sõjaväelased ja nende perekonnad, kellel oli eelisõigus elamispinna saamiseks. Paljud tegid valiku Läti linnade kasuks, sest siinne elujärg oli parem kui mujal Nõukogude Liidus. Nõukogude armee kohalolekut Lätis iseloomustas kuritegelik käitumine, imperialistlik suhtumine ja karistamatus, mis peegeldas režiimi ükskõikset suhtumist Lätisse ja selle põliselanikesse. Hoolikalt hoitud müüt õnnelikust elust Nõukogude Lätis ja Nõukogude armeest kui vabastajast meenutas tegelikult elu püssirohutünnil.

Padomju militārā mantojuma kultūrvēstiskā betona siena. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.

Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.

Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.

 

Foto: Miks Užāns
Pāvilostas novadpētniecības muzeja pastāvīgā ekspozīcija

Muzeja patstāvīgā ekspozīcija stāsta par Pāvilostas pilsētas vēsturi un par bēgļi gaitām Otrā pasaules kara laikā un pēc tā, padomju laikiem piekrastē, dzintaru ķeršanu pludmalē, kā arī ar svarīgākajiem notikumiem 100 gadu griezumā Pāvilostā. Apmeklētājiem iespēja iejusties zvejnieku lomā un ar 3D brillēm piedalīties reņģu un nēģu zvejā.

Blakus muzejam atrodas Laivu māja, kurā apskatāmi lielgabarīta eksponāti. Savulaik ēkā glabājusies laiva, ar kuru glābšanas dienesta komanda devusies jūrā glābt nelaimē nokļuvušos zvejniekus un jūrniekus.

Ekspozīcija “PĀVILOSTA - SLĒGTĀ ZONA” stāsta par Pāvilostu padomju okupācijas gados, par šādām tēmām: izpildvara, pierobežas zona, zvejnieku kolhozs, kultūras dzīve un sadzīve. Izveidota arī interaktīva emocionāli bagāta digitāla ekspozīcija divās valodās un  audio - vizuālā instalācija.

Digitālā ekspozīcijā var redzēt senus notikumus un to, kā ir veidojusies Pāvilosta un visas aktivitātes no 1918. gada līdz šim laikam, t.sk. Neatkarības karu, PSRS un vācu okupāciju, bēgļu kustību Otrā pasaules kara laikā

Foto: Pāvilostas novadpētniecības muzejs
Karostas cietums

Karostas cietums ir unikāls vēstures un tūrisma objekts Liepājā, kas ļauj apmeklētājiem iepazīt vairāk nekā gadsimtu senu militārā cietuma vēsturi un tajā ieslodzīto cilvēku likteņus. Ēka celta ap 1900. gadu un līdz pat 1997. gadam kalpojusi kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanas vieta.

Jau sākotnēji tā ir bijusi drūma vieta cilvēku likteņu salaušanai un brīvā gara apspiešanai. Cietumā ir novērotas dažādas neizskaidrojamas parādības – klaudzoši soļi, elektrisko spuldzīšu pašizskrūvēšanās, aizvērtu kameru atvēršanās un šķietamu tēlu parādīšanās gaiteņos. 

Šodien tas ir nozīmīgs kultūrvēsturiskais objekts, kas ļauj iepazīt Latvijas militāro vēsturi un saglabā atmiņas par cilvēku likteņiem dažādos vēstures posmos. Šī nav parasta muzeja apskate – tas ir stāsts par cilvēku likteņiem un skaudro vēstures realitāti. Ekskursijas laikā ir iespēja apskatīt cietumu, kas saglabājies gandrīz nemainīgs kopš cara laikiem. Dzirdēt stāstus par Karostas vēsturi un neparastiem notikumiem no cietumnieku ikdienas. Iekļūt kamerās un karcerī, ielūkojoties tumšākajās cietuma vietās. Iepazīt ekspozīcijas par II Pasaules karu, Kureliešiem un padomju laikiem.

Karostas cietums nav tikai tūrisma objekti – tie ir dzīvi vēstures liecinieki.

No 2002. gada ēkā ir izvietots Karostas cietuma muzejs.
Mērsraga bāka un krasta robežapsardze

Mērsraga bāka atrodas Mērsraga ciemā, aptuveni 1 km uz ziemeļiem no Mērsraga centra.

Bāka sāka darboties 1875. gadā. Bākas uguns augstums ir 21,3 m. Brīvstāvošs, cilindrisks, kniedēts dzelzs konstrukcijas 18,5 metrus augsts tornis, kura apakšējā daļa nostiprināta ar dzelzsbetona kontraforsiem. Torņa augšdaļā izveidots dzelzs konstrukcijas uz konsolēm balstīts apejas balkons. Bākas tornis izgatavots «Sotera, Lemonjē & Co» fabrikā Parīzē, tāpēc šo bāku tautā sauc par "francūzieti".

Mērsraga apkārtnē karaspēka vienības novietojās sākot ar 1944. gada oktobri. 1944. gada decembra beigās pie bāka pozīcijās novietojās 1003. artilērijas diviziona pirmā baterija ar 60 cm prožektoriem. 1945. gada aprīļa beigās artilērijas bija stipri mazāks. 532. jūras spēku artilērijas diviziona 1. baterija ar četriem 88 mm pretgaisa aizsardzības lielgabaliem, vienu četru stobru 20 mm  zenītlielgabalu un trijiem 37 mm zenītlielgabaliem novietojās pie uz dienvidiem no Mērsarga ostas vārtiem. Pašā piekrastē novietoja divus padomju trofeju 45 mm prettanku lielagbalus. Otrā pasaules kara beigās nacistiskās Vācijas vadība plānoja uz Latviju pārcelt latviešu 15. ieroču SS grenadieru divīziju, kurai jau bija paredzēts aizsardzības sektors Mērsraga apkārtnē. Tomēr šie plāni neīstenojās uz latviešu karavīri kapitulēja Rietumu sabiedrotajiem.

Apskate iespējama ar iepriekšēju pieteikšanos, zvanot uz Mērsraga TIC.

RaimondsRĀTS Mērsragabāka
Mazirbes robežapsardzības tornis

Kādreizējais padomju robežsardzes novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā pie stāvlaukuma. Novērošanas torņi atgādina par padomju okupācijas laikiem, kad Mazirbe bija slēgtā pierobežas zona un civilpersonas jūras krastā drīkstēja iziet tikai noteiktās vietās un gaišajā diennakts laikā.

Robežsardzes tornis ir viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Kāpšanai bīstams!

Padomju robežapsardzības postenis bija izvietots kādreizējās Jūrskolas ēkā un tam blakus atrodas labi saglabājies padomju robežsardzes tornītis. Mazirbes jūrskolas komplekss atrodas nedaudz vairāk kā 400m no pludmales torņa.

Nedaudz vairāk par 500m no torņa atrodas Mazirbes laivu kapsēta, ejot no torņa uz Sīkraga pusi (Ovišu virzienā)

Tornis pie pludmales
Karostas Oskara Kalpaka tilts

Oskara Kalpaka vārdā nosauktais tilts ir Liepājas vārti uz Karostu un atrodas Oskara Kalpaka un Atmodas ielas satikšanās vietā - pāri Karostas kanālam.

Unikālais izgriežamais tilts ir atklāts 1906. gada 19. augustā. 1. Pasaules kara laikā tiltu saspridzināja, bet pēc kara  to atjaunoja. Tiltu atjaunoja vēlreiz pēc tam, kad 1926.gadā to atkal sabojāja tvaikonis "Narne", taču tas cieta arī Otrā pasaules kara laikā, kad uzbrūkošā padomu armija apšaudīja Liepājas ostu. Līdz pat Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai Karosta bija slēgta Liepājas teritorija, kas nebija pieejama pat liepājniekiem. Visa Karosta bija militārs objekts, tādēļ kustību pār tiltu visu diennakti kontrolēja sargposteņi. Pāri tiltam uz Karostu varēja tikt tikai ar speciālām atļaujām dažas stundas diennaktī, pārējo laiku tilts stāvēja atvērts PSRS karakuģu satiksmei. Visus okupācijas gadus kopš tilta nosaukums bija "Sarkanarmjas tilts". 2006.gada vasarā tilta Ziemeļu balstā ieskrēja ar Gruzijas karogu peldošais tankeris "Anna", pēc rekonstrukcijas Oskara Kalpaka tiltu svinīgi atklāja 2009.gada augustā. 

Tilts sver 300 tonnas un sastāv no divām daļām (Ziemeļu un Dienvidu puses), kas veidotas no divām vienādām konsolēm. Tilta brauktuves platums ir 7.3 metri un tā klājs ir veidots no koka dēļiem. Tilta kopējais garums ir 133 metri ar laiduma shēmu 27.55 metri + 77.9 metri + 27.55 metri. Tilta augstums virs ūdens līmeņa ir 8.32 metri. Tilts tiek izgriezts noteiktajos laikos un saskaņā ar Ostas drošības noteikumiem, kuģis uzsāk kustību tikai tad, kad tilts ir atvērts kuģu satiksmei un var droši iebraukt vai izbraukt no Karostas kanāla. Oskara Kalpaka tilts kuģu satiksmei tiek izgriezts 5 reizes diennaktī. Tiltu noteiktajos laikos neizgriež, ja vēja ātrums pārsniedz 10 m/s vai arī tad, ja nav plānoti kuģu manevri.

Piemineklis bojāgājušiem zvejniekiem un jūrniekiem un ASV lidotājiem

250 metrus uz dienvidrietumiem no Baterijas nr. 6 atrodas Piemineklis bojāgājušiem zvejniekiem un jūrniekiem, pie kura ir piestiprināta plāksne 1950. gada 8. aprīlī pie Liepājas notriektajai ASV Jūras spēku izlūklidmašīnai “PB4Y-2 Privateer”. Lidmašīna ar segvārdu Turbulent Turtle bija 26. patruļeskadriļas sastāvā un 8. aprīļa agrā rītā pacēlās no Vīsbādenes lidlauka un, caur Kopenhāgenu, devās izpildīt novērošanas un iespējams radio izlūkošanas uzdevumu. Atbilstoši pavēlei lidmašīnai nevarēja pietuvoties Kurzemes krastam tuvāk par 20 jūras jūdzēm, bet nezināmu iemeslu esot ielidojis PSRS pašnoteiktajā 12 jūras jūdžu joslā. Padomju 30. gvardes iznīcinātāju pulka divas La-11 lidmašīnas neapbruņoto izlūkulidmašīnu pārtvēra un notrieca. Notriektās lidmāšīnas 10 cilvēku ekipāžas liktenis nav droši zināms, ir pretrunīga informācija, ka visi gājuši bojā vai arī tomēr daži lidotāji izdzīvojuši un nonākuši karagūstekņu nometnēs.

Lidmašīnas ekipāža:

AT1 Frank L. Beckman

AL3 Joseph J. Bourassa

ENS Tommy L. Burgess

AD 1 Joseph H. Danens

LT John H. Fette

CT3 Edward J. Purcell

LTJG Robert D. Reynolds

AN Joseph N. Rinnier

LT Howard W. Seeschaf

AD 1 Jack W. Thomas

Liepājas piemineklis
Mazirbes laivu kapsēta

Mazirbe, kas vēsturiski zināma, kā lībiešu lielākais centrs, ir ievērojama ar to, ka šeit atrodas vienīgā zvejnieku laivu kapsēta Latvijas piekrastē. Veidojusies 20.gadsimta sešdesmitajos gados, pēdējās laivas pievietotas 1976.gadā. Laivas šeit nokļuvušas šeit gan zvejošanas ierobežojumu, gan vecuma rezultātā.

Patlaban Mazirbē apskatāmi nepilni desmit zvejnieku laivu vraki, bet vēsturiski to bijis daudz vairāk. Laivas kārtu kārtām guldītas arī citos jūrmalas ciemos, bet tieši Mazirbes laivu kapsētā šodien tas ir visuzskatāmāk.

Mazirbes laivu kapsēta ir vienīgais šāda tipa apskates objekts Latvijas piekrastē.

KPR AJermuts MazirbesLaivas5
Bārtas raķešu bāze

Paplakas pulks. Bārta - Dienvidi, Bārta - Ziemeļi. Cilvēka un dabas iedarbības rezultātā bāze ir iznīcināta. Ēkas atpakaļ paņem mežs, Raķešu transportēšanas auto un pašu raķešu angāri ir nojaukti. Iznīcināts arī sakaru centrs un demontētas lielākā daļa metāla starta platformu. 

Bārtas pagastā, pēc oficiālās informācijas, atradās šādas padomju armijas daļas:

49028 - 279. BKF jūras spēku raidcentrs

25026, 49393 - BKF 30. kuģu raķešu un kodollādiņu noliktavas

49281 - sakaru daļa

20480 - 523. sakaru centra apakšvienība

1994. gadā atstājot Latviju (Pēdējie militāristi, kas no Latvijas izveda Bārtas raķešu bāzes iekārtas, Liepājas ostu atstāja 1994. gada 31. augustā.), iesniedza Krievijas federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupa. Apsekojot Bārtas raķešu bāzes terititoriju, uzgājām arī ballistiskās raķetes R-5M (8K51M) (NATO klasifikācija - SS-3 Shyster) starta laukumus ar tiem blakus novietotiem komandbunkuriem. Raķetes R-5M (8K51M) ar kodollādiņiem ir pirmās, ko okupācijas karaspēks 1954. gadā izvieto Latvijā, Liepājas rajona Bārtas mežā. Ar PSRS Aizsardzības ministrijas 1985. gada 2. jūlija (!) lēmumu nr. 700-330 karaspēka daļai nr. 42341 (50. raķešu armija Smoļenskā, k/d 55135) Bārtas mežā iedala 2 623 hektārus zemes. Tur izvieto 117. raķešu pulka divus divizionus. Katrā divizionā 4 raķetes. 1959. gada 18. septembrī armija pieprasa vēl 385,25 ha pieciem objektiem Bārtas Brienampurva tuvumā. Grants bāzes būvēšanai un angāru apbēršanai un maskēšanai vesta no netālā Krūtes karjera. No Bārtas pagasta Kalnāju, Placēnu, Purviču, Zemturu, Purvu, Knīpupju, Mazturu, Birzmaļu mājām izdzen zemniekus. Arhīva dokumentos uzrādītie zaudējumi par 8 saimniecību likvidēšanu ir tikai 154 711 rubļi. Visas bāzu konstrukcijas uz Bārtu vestas tikai naktī, lai neviens neredzētu. Bet Bārtas pagasta iedzīvotāji gan vienmēr zinājuši: kad armijnieki sāk greiderēt ceļus, tad jau kaut ko vedīs.1968. gadā Bārtas virszemes starta raķešu divizionus izformē. Modernizētās šahtu raķetes (R-12 un R-14) Bārtā neizvieto, jo objekts atrodas purvainā teritorijā.

 

8R4A6281
23.krasta baterijas tālummērītājs Nr.2 (1954)

Tālummērītājs (datēts ar 1954.gadu) atrodas kāpas priedēs 10m attālumā no 1941.gadā celtā tālummērītāja. Krasta baterijas 1. un 2. lielgabalu pozīcija atrodas pašā jūras krastā un daļēji erozijas nopostītas, bet kāpās vislabāk redzama 4. lielgabala pozīcija.

Liepājas cietokšņa Bateriju Nr. 2 plānoja izbūvēt tālāk no krasta līnijas un to aizsargāja augsts nocietinājumu valnis. Baterijas bruņojumā paredzēja 16 11 collu (280 mm) 1877. gada modeļa mortīras. Mortīras izmantoja stāvas šāviena trajektorijas un tām nebija nepieciešama tiešā tēmešana.

Pēc 1939. gada 5. oktobrī noslēgtā “bāzu līguma” starp Latvijas Republikas un PSRS, Kurzemē plānoja izvietot gandrīz 25 000 lielo Sarkanās armijas un Baltijas kara flotes kontingentu. Līdz 1941. gada martam Latvijā izveidoja Baltijas jūras spēku bāzes Irbes jūras līča, Sāremā un Liepājas aizsardzības sektorus, kuru sastāvā veidoja krasta aizsardzības baterijas.

Liepājas krasta aizsardzības sektorā iekļāva 208. artilērijas divizionu ar divām 130 mm B-13 lielgabalu baterijām (Nr. 23 un Nr. 27), kā arī vienu 180 mm dzelzceļā lielgabalu bateriju. 23. baterijas būvniecību sāka 1939. gada novembrī un pabeidza 1941. gada 17. maijā, daļēji izmantojot Liepājas cietokšņa Baterijas Nr. 2 dzelzbetona nocietinājumus. 23. baterija sastāvēja no četrām dzelzbetona lielgabalu pozīcijām jūras krastā, komandpunkta un novērošanas (tālummērīšanas) tornis kāpu mežā. Tālummērīšanas posteņi izvietoti dzelzbetona torņos, lai nodrošinātu labāku redzamību, saglabājot maskēšanos priežu mežā.

Pēc Otrā pasaules kara 23. bateriju pārdēvēja par 636. bateriju, kuras bruņojumā bija tie paši 130 mm B-13 lielgabali, bet uguns vadībai 1954. gadā izbūvēja jaunu tālummērīšanas torni, kas atrodas blakus 1941. gada tornim. 1963. gadā visus Liepājas krasta aizsardzības lielgabalus demontēja.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Baterijas Nr. 2 teritorija atrodas Aizsardzības ministrijas lietošanā.

Foto: Kurzemes plānošanas reģions
Vācu armijas krasta apsardzības prožektora vieta Ušos un robežapsardzības postenis Kolkā

Kolkas ragā, izņemot vairākas ilgstošā laika posmā pārbūvētas jūras bākas, neplānoja militāru infrastruktūru, ne pirms Pirmā pasaules kara, ne Pirmā pasaules kara laikā, ne arī Otrajā pasaules kara laikā. Krasta aizsardzības baterijas plānoja būvēt Irbes jūras šauruma šaurākajā vietā starp Sirves pussalu un Miķeļtorņa bāku.

Vienīgie militāra rakstura nocietinājumi parādījās 1944. gada beigās, kad vācu armiju grupa “Ziemeļi” gatavojās atvairīt iespējamos padomju Baltijas kara flotes desantus. 1945. gada pavasarī, pēc ledus iziešanas, krasta aizsardzību Kolkas ragā īstenoja 532. artilērijas diviziona divas baterijas. 7. baterija ar četriem 75 mm lielgabliem un trijiem 20 mm zenītlielgabliem. 8. baterija ar četriem 88 mm zenītlielgabalaiem, trijiem 20 mm zenītlielgabaliem un 81 mm mīnmetēju. Pretdesanta kājnieku garnizonu veidoja viena no slavenākajām Vācu Kara flotes krasta aizsardzības vienībām – 531. artilērijas diviziona 5. rota. Lai gan pēc nosaukuma tā bija artilērijas vienība, bet pēc izmantošanas tā bija kājnieku vienība, kas savu kara ceļu iesāka 1941. gada jūnijā pie Liepājas. Tālāk šī vienība atradās Somijas jūras līča salu garnizonos un vēlāk piedalījās kaujās Sāremā salā. Diviziona paliekas pārformēja vienā rotā un, pastiprinot ar septiņiem prettanku lielgabaliem trijiem 20 mm zenītlielgabaliem, novietoja Kolkas ragā.

Padomju jūras desanta operācija tā arī nenotika un vācu vienības kapitulēja 1945. gada maijā.

Militāro infrastruktūru Kolkas ragā sāka izbūvēt pēc Otrā pasaules kara, kad šeit izvietojās padomju robežapsardzības posteņi un Kolka kā visa Kurzemes piekraste no Mērsraga līdz Lietuvas robežai kļuva par slēgto zonu

Foto: Miks Užans
Rīteļu kapi

Pēc tam kad 1953. gadā šajā teritorijā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma tika izveidots aviācijas mērķu poligons, Zvārdes baznīca, Ķerkliņu baznīca un Rīteļu kapi nonāca faktiski poligona centrā – blakus mākslīgi izveidotam lidlaukam ar pievadceļiem un aizsardzības pozīcijām, kuru par mērķi izmantoja padomju aviācijas lidotāji. Lidmašīnas uz šejieni lidoja gan no lidlaukiem Latvijas teritorijā, gan citām Padomju savienības vietām. Nepilnu 40 gadu laikā baznīca, kapi, bijusī muiža un desmitiem apkārtnē esošo ēku pārvērta drupās. Mūsdienās par šo vietu rūpējas  Saldus Mārtiņa Lutera draudze. Apkārtne joprojām ir piesārņota ar nesprāgušu munīciju un staigāt ārpus ceļiem var būt bīstami.

Barbarisms kulmināciju sasniedza 1988. gadā, kad ar buldozeriem Rīteļu kapsēta ar kapa vietām un pieminekļiem tika nolīdzināta.

1990.gada 21. jūlijā vienā no pirmajām akcijām, kurā Latvijas iedzīvotāji pieprasīja PSRS armijai atstāt Zvārdes teritoriju, Saldū notika protesta mītiņš, pēc kura cilvēki devās uz Rīteļu kapiem. Mītiņa dalībniekus ielaida poligona teritorijā, un viņi nedaudz sakopa kapus un ieraka baltus krustus.

Poligona izmantošana turpinājās vēl līdz 1992. gadam un pat vēl 1992. gada martā kāda lidmašīna, kura pacēlās no Lielvārdes nezināmu iemeslu dēļ poligona teritorijā avarēja. Poligona atmīnēšanu Latvijas Aizsardzības spēki uzsāka 1993. gada maijā, pēc Krievijas armijas aiziešanas.  Zvārdes baznīcā pirmā sakopšanas talka notika 1994. gadā. 2008. gadā Zvārdes iedzīvotāji Rīteļu kapos uzstādīja piemiņas akmeni “Piedodiet, ka nenosargājām…”.

 

Foto: Juris Smaļinskis
Plokštines militārā pilsētiņa

1962. gadā Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – “Dvina”. 0,5 km no raķešu palaišanas bāzes bija izveidota militārā pilsētiņa. 12 hektāru platībā, kur tika uzceltas aptuveni 30 ēkas dažādiem mērķiem, tostarp dzīvojamās mājas (kazarmas), virsnieku štābs, divas ēdnīcas, katlumāja, elektrostacija, medicīnas punkts, klubs, cūku ferma, noliktavas, garāžas un citas būves. Plokštines pazemes raķešu palaišanas komplekss darbojās līdz 1978. gada 18. jūnijam. Padomju karavīri pameta šo teritoriju, līdzi paņemot tikai ieročus. 1979. gadā bijušā militārā kompleksa apsaimniekošana tika nodota Pluņģes rajona Republikāniskajai lauksaimniecības atpūtas iestāžu apvienībai, bet militārajā pilsētiņā ierīkota Plateļu Pionieru atpūtas nometne “Žuvėdra”. Teritorija tika rekonstruēta un pielāgota nometnes vajadzībām, tā darbojās līdz 1990. gadam. Pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas pionieru nometne tika slēgta. Kopš 1993. gada objektu pārvalda Žemaitijas Nacionālā parka direkcija. 2017. gadā daudzas militārās pilsētiņas būves avārijas stāvokļa dēļ tika nojauktas. Pašlaik šajā teritorijā ir palikušas aptuveni desmit ēkas, kuras apmeklētāji var apskatīt no ārpuses. Ir uzstādīti informācijas stendi par bijušajām ēkām un to funkcijām.

 
Foto: Pauls Mika
Aukstā kara ekspozīcija

1962. gada 31. decembrī Plokštines mežos (Pluņģes rajonā) tika nodots ekspluatācijā viens no pirmajiem ballistisko raķešu R-12 palaišanas pazemes kompleksiem Padomju Savienībā – pazemes palaišanas komplekss “Dvina”. No 1963. līdz 1978. gadam kompleksā tika izvietotas četras vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes R12 (SS-4 Sandal), kas bija aprīkotas ar 2,3 megatonnu kodolgalviņu. Visas raķetes bija vērstas pret Rietumeiropas valstīm. Šis komplekss kopā ar līdzīgām raķešu virszemes palaišanas bāzēm veidoja vienotu padomju kodolarsenālu Lietuvā, kas spēja iznīcināt visu Eiropu. Kompleksa 16 gadu darbības laikā nav izšauta neviena raķete, lai gan 1968. gada Prāgas pavasara laikā tika izsludināta kaujas gatavība. Pēc padomju karavīru aiziešanas 1978. gada 18. jūnijā vāji apsargātais militārais objekts tika izpostīts un izlaupīts. 1993. gadā, kad komplekss tika nodots Žemaitijas nacionālā parka direkcijai, tika sākta tā sakārtošana. 2012. gadā tika atklāta aukstā kara ekspozīcija. Šodien šī savulaik ļoti slepenā un apsargātā vieta ir atvērta apmeklētājiem. Bijušajās raķešu un iekārtu vadības telpās ir izvietota vēsturiska ekspozīcija par aukstā kara periodu. Līdz šim tā ir vienīgā muzeja ekspozīcija Eiropā, kurā var apskatīt saglabātu raķešu pazemes palaišanas šahtu.

Šateikiai ground missile base

In 1960, the Šateikiai Ground Missile Base was built in the forests adjacent to Šateikiai of Plungė district. It was one of four bases of its kind in Lithuania. Four launching pads for R-12 (SS-4 Sandal) medium-range ballistic missiles had been built at the base. Once the signal was received, the missiles could be fired at the European countries of the NATO bloc.
In 1962, during the Caribbean crisis, nuclear missiles were moved from the Šateikiai missile base to central Cuba. The highest level of alert at this base was declared in 1968 during the Prague Spring – the democratic change in Czechoslovakia. At the time, one of the missiles was aimed at the Federal Republic of Germany because the NATO bloc was likely to support the Czechoslovak rebels with its own weapons.
The Šateikiai base was closed in around 1978 because it was considered obsolete and its maintenance – irrational. The closure was also prompted by the fact that by the 1980s it was clear that US intelligence services had identified the locations of stationary missile launch bases.                                                                The abandonment of the missile launch site caused structural damage to buildings. The remains of six reinforced concrete warehouses (hangars) are still present on the grounds of the base, as well as bush-covered surface launching pads for rockets.

Photo: Rowena Augustinė
Šiauliai (Zapalskiai) nuclear arsenal - nuclear warhead storage facility

A little further from the city of Šiauliai, in the village of Zapalskiai, there is a surviving underground missile base and rocket fuel storage facility of the USSR army.

In 1955, the construction of the Zapalskiai military base, often called the Šiauliai Nuclear Arsenal or officially the 1893rd PRTB, began around 1960. The base had strategic importance - it was connected to the Zokniai military airport by a concrete road, along which the transported nuclear missile warheads were distributed throughout the Lithuanian SSR.

The Zapalskiai nuclear arsenal was carefully guarded - it was surrounded by several rings of barbed wire fences, and the territory was divided into two perimeters. The first perimeter was intended for barracks, administrative premises and a technical unit, and the second was of a combat nature, in which a production building, believed to be related to the maintenance of electrical equipment, has survived.

The underground storage facility housed nuclear warheads, protected by air conditioning and ventilation systems powered by powerful diesel generators. This equipment was to protect the weapons not only from possible enemy attacks, but also from external environmental factors. This base was one of two nuclear weapons storage facilities in Lithuania – the other such facility was in Kėdainiai.

Alina Borzenkaitė

Seotud lood

Crossing the border regime zone

A "propusk" or permission to cross the border regime zone was as mandatory as a bus ticket.

I spend time by the sea.

Edgars Hausmanis, who spent almost his entire life in his family home in the village of Vaide, "Purvziedi", tells about life on the Baltic Sea coast at different times. Edgar has something to remember, and we have something to learn from.

Mutiny on the warship "STOROZHEVOYA"

On 8 November 1975, as was customary in the USSR, Riga hosted another large-scale celebration of the anniversary of the Bolshevik Revolution. Nobody, even in their wildest nightmares, could have imagined that the 58th anniversary of the Revolution would go down in the history of Latvia and the USSR as something unprecedented and unprecedented - a mutiny on board the Storoževoj, a large anti-submarine ship. For 15 years, the USSR denied that a mutiny had taken place on board.

The forgotten coast of Livonia

The last Livonian villages on the northwestern coast of Latvia were systematically destroyed and declared a forbidden zone by the Councils since 1950. Only a tiny handful of this people survived in 12 fishing villages, and they are currently experiencing a kind of cultural renaissance.

Forbidden Lighthouses and Seashore

During the USSR era, the seacoast in North and West Kurzeme were actually military zones closed to the public, but it was forbidden to visit the lighthouses or even take photographs

Latvia and Estonia are building modern submarines

Latvia and Estonia choose new and modern weapons to strengthen their military forces – submarines built in France and Great Britain. Two submarines of the Latvian Navy later did not participate in the naval battles of World War II, but one of the two Estonian submarines was lost, while the surviving Lembit is now on display in the museum exhibition in the renovated seaplane hangars in Tallinn.

Fake amber on the Liepāja side

For more than twenty years, the Liepāja coastline has been dangerous due to fake amber, which the sea tends to wash up from its depths especially generously during spring and autumn storms.

Escape attempt from the USSR

Young people and foreigners unfamiliar with Soviet times will find it difficult to believe that it was practically impossible for a Soviet citizen to legally leave the USSR.

Mines, bombs, torpedoes and chemical weapons in the Baltic Sea

In the early days of February 2010, news appeared on the Swedish television channel SVT that shocked and deeply surprised many.

Akmenrags Military Complex

There was a military complex in Akmeņrags during the Soviet era.

“PZ" - border zone

Memories of Andris Zaļkalns, chairman of the Vērgale village council of people's deputies (1982-1989), about life in the border zone.

July 1976 military-patriotic games at the “Orlenok” tank training ground near Irbene

July 1976 military-patriotic games "Orlenok" at the tank training ground near Irbene, in which 17-year-old Evalds Krieviņš participated and secretly photographed the games, equipment and even the Irbene antenna with a Sme8M camera

"Back to Mazirbe" (fragment)

A sharp event from the life of Vilnis Blumbergs, when coming to Mazirbe to visit his aunt, turned into an unpleasant misunderstanding with the soviet border guards and a harsh night in the winter

Damage to the Irbene radio telescopes

Before leaving Irbene, the Soviet army damaged all radio telescope systems

Nature photos of the Uzava coast and Soviet border guards

The story of a protected plant photo in a border guard area.

A mess of Krasnoflotskaya letters

There were interesting incidents in Soviet times with the name and geographical location of "Krasnoflotskaya"

Stoning of tanks

During the Soviet era, the entire Kurzeme coast was a closed zone. Children who lived near the Soviet army unit in Targale parish, including Ovishi, used to have fun throwing stones at tanks.

Kurzeme coast - closed area

During the Cold War, the entire Kurzeme coastline was a closed zone to the public - Soviet border guards were the main decision-makers here, with guard posts at certain distances and observation towers with spotlight stations on the beach. Civilians were only allowed on the seafront during daylight hours.

Soviet aircraft bomb Riteli Cemetery

The Riteli cemetery was actually located in the centre of the target area. The locals could only watch as they were destroyed.

Zvardineka's childhood in the shadow of bomb explosions - Polygon Summers

Spending my childhood near the Zvārde target range, under the sounds of explosions and flying jet planes, but still sometimes on weekends I could enter the range. After the Soviet army left, the land was strewn with bomb craters and many explosive objects, not only from the range times, but also from World War II

A slanderer's childhood in the shadow of bomb explosions - Phosphorus capsules

Spending my childhood near the Zvārde target range, under the sounds of explosions and flying jet planes, but still sometimes on weekends you could enter the range. After the Soviet army left, the land was strewn with bomb craters and many explosive objects, not only from the time of the range, but also from World War II. The boys especially liked to burn phosphorus capsules ...

Zvardineika's childhood in the shadow of bomb explosions - the downed plane

The landfill continued to be used until 1992, and even in March 1992, an airplane taking off from Lielvārde crashed in the landfill territory for unknown reasons.

Memories of the border zone

Various scenes from life during the Soviet era, as remembered by Gunārs Anševics, a writer, prose and poetry author, while living in the border zone.

In the footsteps of a spy

People's memory is sometimes quite short. Now, when everyone can go and go wherever they want, many cry about the lost cheap sausage, but they have already forgotten that right behind Mērsrags, in front of the road, a striped bomb often landed and armed Russian soldiers, called border guards, let them through only with written and stamped passes. And not just any resident of the Latvian SSR could receive a permit, but only those who had first received a so-called summons from the Roja or Kolka village council, on the basis of which, after ten days, they could (or could not) receive a visa for entry into the prohibited border zone at their militia unit. I had bought a house on this unfortunate coast of Kurzeme, so every spring I and my family members had to pray and humble themselves so that the authorities would renew the entry permit.

Border regime zone

About times in the border regime zone.

The important place of Stende station in the Karalauskas railway network

The main task of the battlefield railways in the Irbes Strait area was to provide the German army's coastal defense positions with cannons and ammunition.

"The Latvian SSR NPP will be here!"

Memories of Andris Zaļkalns (born 1951, Chairman of the Council of People's Deputies of the village of Vērgale (1982-1989)) about the time when a nuclear power plant was almost built in Akmeņrags.

Kolka Coast Guard Observation Tower

Hidden in the last pine trees of Cape Kolka is a border guard tower, where a border guard post was constantly located during the Soviet era, and the small stone building next to it is now abandoned and falling into ruin.

About the Kolka Coast Border Guards

Kolka resident Valija Laukšteine's memories of the times in Kolka when there were border guards.

USSR double agent - Edvīns Ozoliņš nicknamed "Pilot"

The Cold War intelligence and counterintelligence battles between the West and the USSR involved agents from both sides and double agents. Since the 1920s, the Soviet security services had developed a completely new means of protecting the regime: disinformation. A term that was previously unknown in the West.

Withdrawal of the Russian army from Lithuania in 1993.

On August 31, 1993, the last military echelon of the Russian army passed through Kena railway station, officially ending the nearly 50-year Soviet military occupation of Lithuania.

About the secret hangar of the nuclear base

A top-secret hangar was installed at the underground thermonuclear missile base in the Plokštinė forests, about which local residents still know very little and whose purpose is shrouded in rumors about the storage of nuclear missile warheads.

Secret Veterinarian

Veterinary doctor Stanislovas Mikašauskas, who worked at the Plokštinė military base, shares his memories of unusual access to the base's territory and strict secrecy even in an informal environment.

K. Meškauskas' memories of the Plungė district missile bases

The former missile bases in the Plungė district hide an impressive history of the Cold War - from the secret transportation of rocket fuel at night to the construction of underground shafts with artificial pressure. The memoirs of doctor Kajetonas Meškauskas reveal little-known details about the activities of the Soviet military and the lives of the builders. His story is not only about the base, but also about a man who found himself in the middle of history.

In the footsteps of nuclear weapons in Šateikiai Forest

In the period 1960-1978, in the forests of Šateikiai village, in the Plungė district, a ground-based missile launch base operated, where medium-range thermonuclear missiles R12U were deployed. After the missiles were transported, the 384th High-Power Artillery Brigade was deployed at the base. At its disposal were self-propelled 203 mm caliber howitzers 2S7 "Pion" and a variety of other weapons, which cost lives.