Pēteris Supe - the initiator of the founding of the Latvian National Partisan Association
From 1944 to 1946, Peter Supem managed to unite the national partisan units scattered in the forests in an organized movement that fought against the occupation of Latvia in the Abrene district for several years after the Second World War. Pēteris Supe, nicknamed "Cinītis", was one of the most outstanding organizers and leaders of the national guerrilla movement in Northern Latgale.
Pēteris Supe was born in 1920 in Abrene district, Purvmala parish, in the house of the new Garden. As a child, he was active in the small regiment movement and was the only one in the whole county to get the name "Līdumnieks". At the age of 17 he graduated from the gymnasium in Vilaka, then studied at the Faculty of Agriculture of the University of Latvia in Jelgava and at the age of 20 he became a graduate agronomist.
His contemporaries described him as a very enterprising, able-bodied and nationally even fanatical person with good talents as an orator and psychologist. During the German occupation, he was the chief agronomist of the Abrene district. When the Soviet army approached Latgale and Vidzeme at the end of 1944, P.Supe went as a refugee to return to his homeland already as the commander of a German intelligence group, but it must be emphasized that as a true patriot, he did not want to serve either the German or Russian Soviet side. The Germans prepared the former agronomist in the so-called "forest cat" units for battles behind the opponent, but P. Supe, hoping for Western help to restore Latvia's independence, chose a different path. In one of the first reconnaissance missions on the German side of Abrene, finding a large number of Latvians called up to the Red Army but then deserted, he demanded that the Germans send weapons to form armed groups on a plane, but received a refusal. The war was not over when, in the autumn of 1944, Supe decided to give up his service to the Germans and start organizing a national resistance movement.
Peteris Supe was the initiator of the founding of the Latvian National Partisan Association (LNPA- ability to operate until 1953), his deputy was Stanislavs Ločmelis (“Ace”), a former student of the Faculty of Economics of the University of Latvia. The founding meeting took place on December 10, 1944, in the woods near Stompaku village. They had their own headquarters, propaganda, economic and counter-intelligence departments, a court and even a newspaper. At the time of its foundation, it had 123 men, but already in 1945, according to the Viļaka district war commissariat, 1,000 men and soon the organization was under the control of partisan groups in Vilaka, Aluksne, Valka, Gulbene, Cesis and partly in Madona district.
At the beginning of January 1945, the partisans of the LNPA, by order of P. Supe, began to gather in the Stompak bogs between Balvi and Vilaka, where a camp was established on several bog islands, which without exaggeration can be considered the largest partisan camp in the entire Baltic region. Its official name for the partisans was "Island Homes", but it was also popularly called "New Berlin".
The activities of P. Supese's partisans were characterized by an uncompromising war in which Soviet activists fighting guerrillas were killed without hesitation. P. Supe's partisans also won the famous Battle of Stompaku in early March 1945, defending their well-established base in the islands of the Stompaku bog. It became the biggest battle in the entire history of the Latvian national partisan movement, in which 300 soldiers took part on the partisan side and more than 560 on the Soviet side. As a talented commander, he had every opportunity to gradually turn the national guerrilla war in Latvia from the struggle of separate units into an all-encompassing, well-run movement, unless on April 1, 1946, Peter Supi had been shot by the Czech agent Jānis Klimkāns. P.Supe was killed during a partisan meeting in Jaungulbene parish, when the traitor Jānis Klimkāns opened fire on P.Supe and his deputy Henriks Auseklis (Tāraudu).
Latvian news, 2005,
Soviet occupation of Latvia, late 1944 -50. Establishment and operation of the Latvian National Partisan Association in the Stompak period
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem Stompakos
Atrodas 15 km no Balviem Viļakas virzienā, labajā ceļa malā.
Redzama piemiņas zīme.
Piemiņas zīmi pretošanās kustības dalībniekiem, veltītu 1945.gada 2. un 3. marta kaujās kritušo Pētera Supes nacionālo partizānu piemiņai Balvu - Viļakas šosejas malā pretī Stompaku purvam atklāja 2011.gada 11.augustā, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienā. Jūlija beigās pieminekļa pamata pēdā tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā ievietots dokuments ar 1945.gada 2. un 3. marta kaujās 28 kritušo nacionālo partizānu vārdiem.
"1945.gada februārī Stompaku purva salās, ko tautā sāka saukt par Stompaku purva saliņu mītnēm, 2 km no Balvu - Viļakas lielceļa bija izveidota Latvijas lielākā nacionālo partizānu nometne, kur 22 zemnīcās mitinājās 360 cilvēki. Starp tiem daļa leģionāru, kas, leģiona divīzijai atkāpjoties, ar visu bruņojumu bija palikuši tēva mājās. Lai iznīcinātu partizānus, 1945.gada 2.martā zemnīcām uzbruka divu čekas karaspēka bataljonu karavīri kopā ar iznīcinātājiem, kam bruņojumā bija arī četri mīnmetēji. Kaujas notika visu dienu, partizāni sīksti pretojās, un uzbrucēji cieta lielus zaudējumus, tā ka ieņemt nometni un iznīcināt partizānus nespēja. Kaujā bija krituši vai pēc smaga ievainojuma nomiruši arī 28 Stompaku purva iemītnieki. Nākamajā naktī partizāni ar kauju pārrāva nometnes aplenkumu un aizgāja neuzvarēti" - tā par Stompaku kauja raksta Balvu nodaļas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku lietu komisijas priekšsēdētājs Zigfrīds Berķis.
Piemineklis Ziemeļaustrumu nacionālo partizānu komandierim Pēterim Supem - "Cinītim"
Godinot nacionālo partizānu komandiera Pētera Supes piemiņu, 2005.gada 28.maijā Viļakā tika atklāts viņam veltīts piemineklis. Tas novietots netālu no Viļakas katoļu baznīcas, kara laikā izrakto tranšeju malā, kur čekisti apraka nošautos nacionālos partizānus. Zem P.Supem veltītā pieminekļa ievietota kapsula ar 386 kritušo nacionālo partizānu vārdiem, kauju aprakstiem un materiāliem par partizānu komandieri. Akmenī iekalti vārdi: "Tev, Latvija, es paliku uzticīgs līdz pēdējam elpas vilcienam".
Pieminekli veidojis Pēteris Kravalis.
Līdzās atrodas piemiņas vieta Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.-1956.g.
Pie labējās sienas 2008. gada 20. jūnijā atklāta granīta plāksne ar trijās slejās izkārtotiem 55 kritušo partizānu vārdiem.
Piemineklis uzstādīts vietā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai bija izstādījušas noslepkavoto partizānu mirstīgās atliekas.
Uz līdzās esošās plāksnes iegravēti pateicības vārdi Pēterim Supem un Broņislavas Martuževas dzejolis:
"Celies, Pēteri Supe,
Dvēsele, karā kautā!
Šodien Tavs asins upuris,
Augšām cēlies tautā.
Iziet mūžīgi dzīvot
Jaunajo spēkā un sparā,
Uzvijas, uzplīvo, uzpalo
Augšāmskrejošā karogā!"
Nacionālo partizānu mītnes dabas liegumā “Stompaku purvi”
Dabas liegums “Stompaku purvi” ir unikāla ar savām dabas bagātībām un kultūrvēsturisko mantojumu. Izstaigājot dabas liegumu “Stompaku purvi”, kas ir iekļauti NATURA 2000 teritorijā uzzināsiet gan par teritorijā mītošajiem putniem, dzīvniekiem un augiem, gan arī pa labiekārtotu marķētu taku nokļūsiet līdz purva salām, kur Otrā Pasaules kara laikā bija ierīkota viena no lielākām nacionālo partizānu nometnēm Baltijā.
1945. gada sākumā Stompaku nometnē, sauktā par “Saliņu mītnēm” bija izvietota nacionālo partizānu bāze, kurā dzīvoja 350–360 cilvēki, tostarp 40–50 sievietes. Nometnē bija 24 dzīvojamie bunkuri – līdz pusei zemē iedziļinātas būves, kurās varēja dzīvot 3–8 cilvēki. Nometnē bija arī sava maizes ceptuve, kurā regulāri cepa maizi un baznīcas bunkurs, kurā katru dienu notika dievkalpojumi, kā arī trīs virszemes slieteņi zirgu novietnēm. Sākot ar janvāri no nometnes partizāni regulāri veica uzbrukumus okupācijas režīma amatpersonām.
1945. gada 2.–3. martā šeit notika Stompaku kauja – lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu vēsturē, kur nometnē izvietotajiem 350–360 partizāniem uzbruka NKVD 143. strēlnieku pulks un vietējā istrebīķeļu bataljona kaujinieki, kopskaitā 483 vīri. Kauja risinājās visu 2. marta dienu. Naktī uz 3. martu partizāniem no nometnes izdevās izlauzties un tie devās uz savām iepriekšējām bāzēšanās vietām. Partizāni bija zaudējuši 28 kritušos un no ievainojumiem mirušos, bet NKVD karaspēks 32 kritušos un mirušos.
Mūsdienās nometnes vietā var apskatīt trīs atjaunotos bunkurus – baznīcas štāba un vienu dzīvojamo bunkuru, kā arī 21 bijušo bunkuru vietu bedres. Ir izvietoti trīs informatīvie stendi, kuri stāsta par nometni un kauju.
Ir iespēja pieteikt ekskursijas grupām gida pavadībā.
Broņislavas Martuževas dzejas klēts
Atrodas dzejnieces mājvietā, “Dārziņi 1”, Indrānu pagasts, Madonas novads.
Piemiņas vieta un muzejs - ekspozīcija, balss un video ierakstu liecības par Nacionālo pretošanās kustību un dzejnieces darbu, pagrīdē izdodot žurnālu, sacerot dzeju un dziesmas nacionālajiem partizāniem.
Rekonstruētajā klētī ir iekārtota inovatīva, ilgtspējīga piemiņas vieta, kur Dzejas klēts apcirkņos, apliecinot B. Martuževas mūža gaitu, tiek akcentēta arī Nacionālās pretošanās kustība.
B. Martuževa bija iesaistījusies pretošanās kustībā no pašiem tās pirmsākumiem. Martuževu mājas “Lazdiņas” (māja nav saglabājusies) bija patvērums arī LNPA vadītājam Pēterim Supem un viņa biedriem. Te 5 gadus savas mājas pagrīdē slēpās B.Martuževa, tikās ar partizāniem, rakstīja dzejas (arī veltījumus partizāniem: Pēterim Supem, Vilim Tomam, Smilgas grupai, Laiveniekam, Salnam, Celmiņam, Bruno Dunduram u.c.), sacerēja dziesmas un iemācīja tās partizāniem, kuri tās iznesa pa pagastiem - arī tautā zināmo “Jaunība”, kuru vēlāk kā bezsaimnieka mantu paņēma E. Rozenštrauhs.
Tagad viņas dziesmas (arī veltījumus partizāniem) pa pagastiem izdzied grupa “Baltie lāči” – dzejniece savas dziesmas 2009. gadā nodeva Andrim Baltacim, kurš vienmēr ir gatavs pagodināt dzejnieces vārdu pasākumos arī Lubānā.
Pagrīdē kopā ar Vili Tomu 1950. gadā tika izdots žurnāls “Dzimtene” (11 numuri, kurus ar roku katru 10 eksemplāros pārrakstīja B.Martuževa).
1951. gadā dzejniece, brālis, māsa, māte un Vilis Toms tika apcietināti, B.Martuževa no Sibīrijas atgriezās 1956.gadā.
Dzejas klēts ir kļuvusi atpazīstama gan novadā, gan Latvijā, to apmeklē gan vietējie iedzīvotāji, t.sk. skolēnu klases, gan individuāli, gan tūrisma grupas. Te ir iespēja ar caur dzejnieces mūža gaitu iepazīties arī Latvijas likteņgaitu, - ne tikai attēlos, bet arī balss un video liecībās.
Ekspozīcija "Abrenes istabas"
Ēkā izvietota Dzintara Dvinska privātkolekcija ar mazliet mānīgo nosaukumu “Abrenes istaba”. patiesībā privātkolekcija vairāk stāsta par pašas Viļakas raibo 20. gadsimta vēsturi.
Arī pašas ēkas vēsture ir visai raiba. Sākotnēji tā piederējusi vietējam ebreju uzņēmējam un atradās senā Marienhauzenas tirgus laukuma malā. Ēkā ir bijuši izvietoti, gan veikaliņi, gan iestādes un dzīvokļi. 1941. gada jūlijā pēc vācu okupācijas tur atradies latviešu pašaizsardzības štābs, vēlāk Gestapo. Pēc padomju okupācijas atgriešanās ēkā atradās NKVD Viļakas apriņķa nodaļa. Savukārt ēkas aizmugurē esošās saimniecības ēkas tika izmantotas kā cietums. Vēlāk ēkā atkal iekārtoti dzīvokļi.
Savukārt pati privātkolekcija izvietota pa tematiskajām istabām. Viena veltīta Viļakas ikdienas dzīvei Latvijas brīvvalsts laikā. Citā izvietotas ar Neatkarības, karu, Otro pasaules karu saistītās lietas un fotogrāfijas. Atsevišķa istaba iekārtota kā NKVD vietējas nodaļas priekšnieka kabinets. Vēl cita iekārtota kā tipiska brīvvalsts laika ebreju bodīte. Kopumā privātkolekcijas priekšmetu stāsts aptver laiku no 1920. līdz 1960. gadam.
Museum of the National Resistance Movement in Renda
The museum is located a few kilometres from the centre of Renda parish. The exhibit tells about the 50-year-long resistance movement in Latvia: resistance to the first Soviet occupation, resistance to the Nazi German occupation, and the armed and non-violent resistance to the Soviet occupation. The exhibit is located in two buildings. The first building houses evidence of the first Soviet occupation and German occupation. The exhibit showcases a restored barn building where the focus lies on the National Partisan War. Between the two buildings there is a bunker with an authentic layout and trenches used by soldiers. Located near the museum in Renda, excavations, blindages and an obstacle course serve as a training ground for youth guards and anyone interested. Visits must be booked in advance.
One of the largest battles of the national partisans, called the Āpūznieki Battle, took place in January 1946 not far from here. The battle saw the Kabile National Partisan Group overpower much larger forces of the occupying power. Featuring information stands, the battle site is now home to a rest area.
Vilaka Museum. Exhibitions about the military heritage of the Vilaka area
The Viļaka Museum is located in two buildings – a Catholic parish house built in 1913, which is significant for the cultural history of the city, and the second museum building – in the former Capuchin monastery, the basements of which are closely connected with the national partisan movement in Stompaki and the Soviet Cheka. According to people’s memories, people were kept and tortured in these basements. The old museum building houses several exhibitions, one of which shows the course of the 1920 freedom struggle in Northern Latgale, the events of World War II – the Jewish Holocaust in Viļaka and information about the families who were shot. You can find out more information about each family by their address. The exhibition is supplemented by information about the national partisan movement in Stompaki – various testimonies, photographs, and objects. Visitors to the museum can learn about military heritage sites in and around Viļaka, such as the Freedom Fighters Monument in Jashkov, which was demolished during the Soviet era and restored in 1990, as well as a stele dedicated to the Cavaliers of the Lāčplēsis War Order. The museum's exposition incorporates the sound of a World War II aircraft, as the German Luftwaffe airfield was located near Viļaka. The museum offers the opportunity to view some memories of the events of World War II in Viļaka, as well as obtain information about the German prisoner of war camp in Rači.
