Daudzevas - Sunākstes - Viesītes šaursliežu dzelzceļš
Infrastruktur
Viesītes šaursliežu dzelzceļa mezgls – stratēģiski nozīmīgs dzelzceļa tīkls Sēlijā
Viesītes šaursliežu dzelzceļa mezgls bija lielākais šāda veida (600 mm platuma sliežu) dzelzceļa tīkls Latvijā. Tas darbojās no 1916. līdz 1972. gadam un savienoja vairākas nozīmīgas Sēlijas pilsētas un ciemus – Neretu, Viesīti, Daudzevu, Jēkabpili, Aknīsti un citus. Dzelzceļa maksimālais garums sasniedza 280 kilometrus.
Izcelsme un militārā nozīme
Šo dzelzceļu uzbūvēja Pirmā pasaules kara laikā – no 1915. līdz 1916. gadam – gar Daugavas krastu, lai nodrošinātu frontes apgādi un karaspēka pārvietošanu. To veidoja Vācijas armija ar vietējo iedzīvotāju palīdzību. Šis bija t.s. “rokādes dzelzceļš”, ko izmantoja militārām vajadzībām.
1916. gadā tika uzbūvētas vairākas līnijas:
- Skapišķi (Lietuvā) – Viesīte – Aldaune (100 km),
- Pasmalve – Eglainē – Siliņi (120 km), kur šī līnija savienojās ar iepriekšējo,
- Rokišķi – Aknīste – Geidāni (50 km),
- Ābeļi – Subate – Kaldabruņa (30 km), kur bija dzelzceļa trijstūris vilcienu pagriešanai.
Tika ierīkoti arī atzari uz Bebreni, Dvieti, Zasu un Vandāniem. Daļa šo līniju tika demontētas 1920.–1927. gados.
Tajā pašā 1916. gadā tika izbūvēta arī līnija Viesīte–Daudzeva, ar atzaru uz Seci.
Pēc kara – civilā satiksme un attīstība
Pēc Pirmā pasaules kara daļa līniju tika nojauktas, bet pārējās iekļāva Latvijas Valsts dzelzceļu tīklā. Tās turpināja izmantot gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem.
Starpkaru periodā darbojās vairākas līnijas:
- Jēkabpils–Nereta,
- Siliņi–Aknīste,
- Viesīte–Daudzeva,
- Siliņi–Elkšņi (31 km, uzbūvēta 1932. gadā meža darbiem).
1936. gadā Viesītē tika atklāta arodskola, kurā apmācīja dzelzceļa speciālistus. 1930. gadu vidū pa Viesītes dzelzceļa mezglu kursēja 67 pasažieru vagoni, dienesta motordrezīnas, sniega tīrītāji un Ml sērijas tvaika lokomotīves.
Verwendete Quellen und Referenzen:
Viesītes šaursliežu dzelzceļš, https://lv.wikipedia.org/wiki/Vies%C4%ABtes_%C5%A1aurslie%C5%BEu_dzelzce%C4%BC%C5%A1
Zugehörige Themen
Zugehörige Geschichten
600-mm-Schmalspurbahnen in Selia
Man sagt, der Krieg sei der Vater aller Dinge, und das ist bei den lettischen Landbahnen im wahrsten Sinne des Wortes der Fall. Jede Armee, egal ob sie angreift oder verteidigt, benötigt ausreichende Ressourcen, um die Kriegsführung sicherzustellen. Als die deutsche Armee 1915 das Gebiet Lettlands betrat, stand sie vor Versorgungsproblemen. Ende 1915 hatte sich die Front entlang der Daugava-Linie stabilisiert. Historisch gesehen war die Bevölkerungsdichte im Gebiet von Selia gering, daher gab es kein ausgedehntes Verkehrsstraßennetz.