Jēkaba Seļionova Lāčplēša Kara Ordeņa varoņdarbs
Latvijas armijas 8. Daugavpils kājnieku pulka Riteņbraucēju rotas komandiera leitnanta Jēkaba Seļionova varoņdarbs Viļakas (Marienhauzenas) apkārtnē 1920. gada 10. janvārī, par kuru viņš saņēma Lāčplēša Kara Ordeni.
"10. janvārī 1920. gadā Latgalē, kad ienaidnieks agri no rīta uzbruka no Borisovas muižas un Cūkines 8. Daugavpils kājnieku pulka 2. bataljonam, riteņbraucēju rotas komandieris Seļionovs ar nelielu pulciņu rotas kareivju ielauzās ienaidnieka aizmugurē un nogrieza ienaidnieka ceļu starp Viļakas (Marienhauzenas) staciju un Tarusu ciemu. Ienaidnieks pamanījis mūsu karavīrus aizmugurē apjuka un steidzīgi ar brigādes štābu no Viļakas (Marienhauzenas) stacijas atkāpās. Leitnants Seļionovs pamanīja ienaidnieka atkāpšanos netālu no Gorku ciema (Krievijas teritorijā), pats ar saviem kareivjiem dzinās bēgošam ienaidniekam pakaļ, kuram ievainoja zirgus un caur to panāca 2. atsevišķas Petrogradas brigādes komandieri un komisāru. Pēdējais izmantodams ceļa tuvumā mežu iebēga tur, bet leitnants Seļionovs personīgi dzinās pakaļ, kamēr panāca. Neskatoties uz to, ka no ienaidnieka bija aizņemti visi ceļi, bet tomēr leitnants Seļionovs abus gūstekņus nogādāja uz pulka štābu".
Jēkaba Seļionova biogrāfija
Dzimis 1890. gada 1. oktobrī Jēkabpilī, beidzis pagasta skolu
Mobilizēts Krievijas Impērijas armijā 1914. gada jūlijā. No 1914. gada 23. jūlijā iedalīts 2. Daugavgrīvas zemessargu bataljona 24. rotā kā ierindnieks. Bataljonā sastāvā piedalījies kaujā pie Klaipēdas, Kretingas, Pluņģes, Jelgavas, Skrundas, Mažeiķiem, Vecauces, Kalnciema. Kauju laikā divas reizes ievainots, paaugstināts par nodaļnieku un vada komandieri, kā arī apbalvots ar Sv. Jura krusta 3. šķiru.
1915. gada novembrī ieskaitīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, vēlāk pulkā, iecelts par rotas feldfēbeli (rotas virsseržantu). 1916. gada martā piedalījies kaujās pie Ķekavas, kur ievainots. 1916. gada decembrī piedalījies Ziemassvētku kaujās, kur divas reizes ievainots un apbalvots ar 2. un 1. šķiras Sv. Jura krustiem. 1917. gada augustā paaugstināts praporščiku (leitnantu). 1917. gada augustā – septembrī piedalījies kaujās pie Ikšķiles, Mazās Juglas un Nītaures. 1917. gada decembrī patvaļīgi atstājis armiju un atgriezies mājās Ungurmuižas pagastā.
1919. gada 22. martā mobilizēts Padomju Latvijas armijā, ieskaitīts Jēkabpils darba rotā.
1919. gada 19. maijā dezertējis un 1919. gada 5. jūlijā iestājies Ziemeļlatvijas Brigādes Partizānu pulkā un piedalījies kaujās pret lieliniekiem.
No 1919. gada 1. septembrī ieskaitīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā, kura sastāvā 1919. gada oktobrī piedalījies kaujās pret Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju, kad 8. oktobrī tika ievainots. No 1919. gada 29. decembra iecelts par 8. Daugavpils kājnieku pulka Riteņbraucēju rotas komandieri un piedalījās Latgales atbrīvošanā.
Atvaļināts no Latvijas armijas 1920. gada 4. novembrī virsleitnanta dienesta pakāpē, piešķirta jaunsaimniecība Medumu pagasta Upeniekos. 1927. gada 8. februārī ar Valsts Prezidenta pavēli pārskaitīts kareivjos kā valsts valodas nepratējs.
Miris 1960. gada 10. maijā, apbedīts Daugavpils Grīvas kapos.
Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs, 1304. fonds, 1. apraksts, 1747. lieta.
