Par pēdējo Vidzemes partizānu grupējumu
Uskumatu lugu sellest, kuidas tšekistid "alistusid" Vidzeme viimase partisanirühma ees, paludes neil metsast välja tulla.
Kuni 1956. aastani tegutses Cesvaine piirkonnas viimane Vidzeme partisanide rühmitus, mida juhtis endine Poola põllumajandustööline Stanislavs Zavadskis ("Pannid"). Rühmitus "Pana" loodi 1946. aastal Gulbene rajooni Kārzdaba metsas ja selle põhikoosseis oli peaaegu kõik kümme selle grupi eksisteerimise aastat muutumatu: Pēteris Tirzītis ("Vecais"), Ivars Grabāns ("Puika"), Valdis Bebris ("Šoferis"). Veel 1954. aastal, kui gruppi oli jäänud vaid 3 partisanit - "Pannid", "Vecais" ja "Puika", jätkas see võitlust, rünnates ja vigastades juunis Cesvaine ringkonna KGB juhti Stepanovit. Tšekistid, kes ei suutnud selle tabamatu rühmitusega toime tulla, "alistusid" praktiliselt ainsaks ajaks Läti rahvusliku sissisõja ajaloos. LSSR KGB juht kindralmajor Jānis Vēvers kirjutas partisanidele kirja, milles palus võitlus lõpetada ja lubas vabadust. Partisanid said kirja läti keelest oma toetajatelt, kellele oli koopia andnud Stanislav Zavadski ema.
Pildil on tule ääres Stanislav Zavadski (Pan) rühmituse partisanid Valdis Bebris (Autojuht) ja Peter Tirzitis (Vana). Sügis 1949. Madona koduloo- ja kunstimuuseumi kogu foto.
Seotud teemad
Seotud objektid
Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā
Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu.
Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.
Apmeklējumu pieteikt iepriekš.
Mežabrāļi – nacionālo partizānu bunkurs
Izveidots partizānu bunkurs, kurā var mazliet piedzīvot partizānu sajūtas, apskatīt partizānu personīgās mantas, ieročus, fotogrāfijas. Stāsti un atmiņas filmās par nacionālo partizānu cīņu pēc 1945. gada.
Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi bija mazas, bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas patstāvīgi cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā no 1944. līdz 1956.gadam. Tie bija cilvēki, kuri nevarēja vai nevēlējās dzīvot Padomju savienībā un bija spiesti slēpties mežos. Kopā Latvijā darbojās apmēram 20193 mežābrāļi.
Bunkurs izveidots, izmantojot bijušo mežabrāļu stāstus un atmiņas par dzīvi mežos, slēpjoties un cīnoties par neatkarīgu Latvijas valsti. Bunkurā iekārtota bruņojuma un sadzīves priekšmetu ekspozīcija. Gida stāstījumu papildina video ar mežabrāļu intervijām.
Bunkura ārpusē ir iekārtota piknika vieta ar ugunskura.
Var iepriekš pasūtīt uz uguns gatavotu zupu vai pavadīt vakaru pie ugunskura, skatoties āra kino.
Patstāvīgi pieejama partizānu taka. Bunkura apskate pēc iepriekšējas pieteikšanās.
