Efforts to prevent the blowing up of Ķegums HPP

During the Second World War, when the armies retreated, a large part of the militarily and logistically important objects in Latvia were blown up, so that these resources would not remain with the current opponents. Such objects were also in the vicinity of Ķegums, where one of the most important objects is the Ķegums HPP, which, however, was not completely destroyed due to the efforts and efforts of its employees.

I will recount that day as I have heard and found out while collecting documents for the Kegums History Museum. There are some facts known, but also more unknown ones, which are also unlikely to be fully clarified.

Knowing how the Germans are blowing everything up, this perspective was also clear to the people of Kegumi. Moreover, when the guard unit located in Ķegums, the zonder team, started mining the bridge, Pāvels Krasovskis, the director of Ķegums HPP, and probably also his like-minded people and associates, whose names we do not know, thought and actively worked to save the power plant as much as possible. Krasovsky ordered the entrance to the galleries under the dam to prevent explosives. As a hunter, he went on a hunt to Sunāksti, although already in 1942 the German self-government refused to extend the permit to keep hunting weapons (fact). But in fact he met there with the men of the guerrilla unit led by Oshkalns, Samson. They seem to have agreed that in September Samson and his men will occupy Kegums, prevent the bombing and hold it until the Russians arrive. This plan has also been known to the Russian army command. This is evidenced by the fact that Kegums has never been harmed by the bombing of all strategically important hubs by Russian aviation. And the fact that a landing with the codename "Red Arrow" was dropped on Tom's side on July 28, who may have had to cooperate with Samson in the operation. But the German spy machine was also working, and in mid-September the landing was completely destroyed. Krasovsky told his wife that Samson had not arrived on time. Samsons says that due to his betrayal, he was not able to go to Ķegums. On the same day, Osmanis, the father of the poet and writer Jāzeps Osmanis, Bērziņš and Giruckis, and HPP workers were also arrested in Ķegums. Krasovsky was transferred from Riga Central Prison to the Stutthof camp, then to the Sachsenhausen camp, where he died on February 12, 1945 (International Red Cross certificate). Osman apparently died on the way from Stuthof to Saxhausen. But Bērziņš was in the infirmary at that time, then sent to Sachsenhausen, but on his way the Americans released him, and when he got home, he worked at the power plant and died in 1978. Following these arrests, the zonder team was immediately replaced. On the second day, September 17, there was the first Russian aviation flight to Kegums, and then many of Kegums had already left. Bētiņš, a Baltic German, has been appointed director.

A few days before the Russian army entered (on October 7), the Germans released their mines. Both long spans of the bridge have been blown up, one segment shutter (but the concrete dam and the dams are then intact!). All three generators were blown up in the engine room and then burned out, an explosive was fired into the fourth turbine, and two shovels were torn down (this turbine can be seen in the Kegums History Museum), and the control room was burned out. But the open air distribution equipment is completely destroyed, no whole transformer, switch, measuring transformer, support. Scrap pile! And the same Germans had to remove all this damage and rebuild the equipment, now as prisoners. Their bones are still lying in the territory of Ķegums school stadium. The power plant was renovated in three years.

Used sources and references:

Haunzems, H. 1996. "Daugava and We", pp. 57-58

Related objects

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krasta augšdaļā iepretim Anduļiem

Atrodas ap 1,2 km austrumos no neliela strauta paplašinājuma (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) Ķeguma HES stāvā krasta nogāzes augšdaļā iepretim Anduļiem. Krasts šajā vietā ir apaudzis ar mežu un pamežu, tādēļ šo ugunspunktu no ūdenskrātuves puses pamanīs tikai acīgs vērotājs. Ugunspunkts ir labi saglabājies, jo to nav bojājusi krastu erozija. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES, jo tas atrodas privātā teritorijā.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Sidrabiņiem

Atrodas ap 0,25 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu, iepretim Sidrabiņu saimniecībai. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī un sadalījies vairākās daļās, atgādinot būvgružu kaudzi. Krasts – aizaudzis. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m rietumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Jaundauguļiem

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā ap 0,6 km austrumos no Ņegas ietekas, iepretim Jaundauguļiem. Ugunspunkts ir noslīdējis no krasta ūdenī un sadalījies vairākās daļās. Tajā ieauguši divi lielāki bērzi, izaudzis krūmājs. Vienu tā daļu ar krastu savieno laipa. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā austrumos no Lejasgrantiņiem

Atrodas ap 0,25 km austrumos no neliela strauta (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) paplašinājuma Ķeguma HES krasta nogāzē. No Jaunjelgavas – Ķeguma ceļa (P85) to var meklēt, ejot gar Daugavas krastu (aizaudzis, pirms tam – meža izcirtums). Uzmanīgs vērotājs to pamanīs arī no upes, jo vasaras laikā šeit sazēlusi lekna veģetācija. Ugunspunkta betona daļas ir klātas ar zaļu sūnu, atverē redzamas metāla un koka konstrukcijas. Tā kā Ķeguma HES viļņu darbības rezultātā ugunspunkts atrodas noskalota krasta malā, tas var būt apmeklējumam bīstams. Blakus atrodas dziļa bedre (bumbu bedre?). Šis ir astotais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta 1. Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā pie Puduriem

Atrodas uz pussalas pie Konupītes ietekas (mūsdienās uzpludināts upītes paplašinājums) Daugavā, atpūtas kompleksa “Puduri” teritorijā. Viļņu erozijas rezultātā ugunspunkts ir sagāzies upes virzienā. Lai novērstu krastu eroziju, ūdenskrātuves krasti šeit ir nostiprināti ar betona aizsargsienu. Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunkti vairāk vai mazāk ir izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuves krastā iepretim Silapūpēžiem

Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krastā pie Pludinātājiem

Atrodas uz pussalas starp Pludinātājiem un Latgaļu ciemu. Viļņu erozijas rezultātā objekts ir noslīdējis no krasta nogāzes līdz upes tagadējam ūdens līmenim. Kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir augstāks ūdens līmenis, to apskalo Daugavas ūdeņi. Kad ūdens līmenis ir zemāks, tas pilnībā atrodas sausumā. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var labi apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Otrs variants – doties ar kājām pa mazu taciņu gar Daugavas krastu, kas ved no labiekārtotās pludmales “Spārītes”.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Podniekiem

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē, nelielā līcī, ap 20 – 30 m no Daugavas krasta iepretim Podnieku mājām. Ugunspunkta kontūra parādās tikai laikā, kad Ķeguma HES ūdenskrātuvē ir pazemināts ūdens līmenis. Pārējā laikā tās atrodas zem ūdens un nav redzams. Šis ir trešais (no Ķeguma HES, Jaunjelgavas virzienā) no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta atliekas var apskatīt pazeminātā ūdens līmenī, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkts pie Ķeguma HES (Enerģētikas muzejā teritorijā)

Atrodas 300 m ziemeļrietumos no Ķeguma HES dambja (Ķeguma prospekta), Enerģētikas muzeja teritorijā. Salīdzinoši labi saglabājies, vizuāli iespaidīgs. Apskatāms, tikai apmeklējot Enerģētikas muzeju, vai arī no ziemeļu puses, otrpus Ķeguma HES teritorijas žogam. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums.