Par Sarkanās armijas karavīru noziegumiem Tukumā.

Tukumā Padomju okupācijas periodā ir tikuši uzstādīti vairāki pieminekļi Sarkanajai armijai. Mūsdienās tie joprojām nav zaudējuši savu agrāko, padomju ideoloģiskos mērķus un turpina radīt mītu par Sarkano armiju kā atbrīvotājiem. Par Sarkanās armijas karavīru noziegumiem ir saglabājušies daudzveidīgi avoti. Viena no avotu grupām ir atrodama vietējos laikrakstos, kas spilgti raksturo Sarkanās armijas visatļautību un noziegumu apmēru.

(..) Tukumā sarkanarmieši noslepkavojuši vairākus iedzīvotājus [..] Šinīs dienās un arī vēlāk plašos apmēros sarkanarmieši izvaroja sievietes. Varas darbi pastrādāti pat pie 12-14 g. v. meitenēm [..] Sarkanarmieši uz ielas garāmgājējiem prasījuši laiku, un, kad tas pateikts, paņēmuši pulksteni. Ļoti daudziem nomaukti laulības gredzeni, paņemti velosipēdi. Bieži gadījās, ka sarkanarmietis, ieejot namā, izšāva gaisā un tad iebiedētos iedzīvotājus galīgi aplaupīja. (..). 

(..) no sarkanarmiešiem nav palicis neapmeklēts gandrīz neviens tukumnieku mājoklis. Pulksteņi, vērtslietas, degvīns, ievārījums, medus - bija galvenā vērtības, kuras meklēja [..] Sarkanarmietis aizturējis apm. 30 g. v. sievieti un prasījis: "Pakaži zubi!" Uzrunātā pavērusi muti, kurā atradušies vairāki zelta zobi. Mongolis, daudz nedomājot, turpat uz ielas izlauzis nelaimīgajai zobus no mutes un aizgājis (..)"

 

Used sources and references:

Laikraksts “Tukuma ziņas”. Tas nu ir pagājis. 1944. gads 29. augusts.

Related timeline

Related topics

Related objects

Monument for the Freedom-Fighters

Atrodas Tukumā, Mālkalnā, Jelgavas ielā 15A.

Piemineklis atklāts 1975. gadā, lai izceltu Sarkanās armijas nopelnus 2. pasaules kara laikā. Tas kalpoja par padomju ideoloģijas un propagandas līdzekli, simboliski nostiprinot okupācijas režīma klātbūtni Latvijā un veidojot mītu par Padomju varu kā “atbrīvotājiem”. Pieminekļa autore ir tēlniece un Tukuma novadniece Arta Dumpe.

Pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, Sarkanā armija Kurzemi uztvēra kā pretiniekam atkarotu teritoriju nevis atbrīvotu PSRS daļu. Kurzemes iedzīvotāji bija ienaidnieki un par kara trofejām tika uzskatīts viņu īpašums. Represīvās iestādes un armija sāka „Kurzemes tīrīšanu”. Tika aizturēti, reģistrēti un pārbaudīti  16 – 60 gadus vecie vīrieši. Bīstamības ziņā Kurzemes iedzīvotāji – vīrieši – tika pielīdzināti kapitulējušās Vācijas militārpersonām. Sākās Sarkanās armijas visatļautība un noziegumu vilnis – slepkavības, izvarošanas, laupīšanas, aresti un „cilvēku pazušanas”. Vienīgā bruņotā pretošanās bija no Nacionālo partizānu grupām. Padomju iestādes izveidoja iznīcinātāju bataljonus, tostarp, Tukuma apriņķī, lai likvidētu jebkādu pretdarbību. Vardarbības un terora vilnis savu kulmināciju sasniedza 1949. gadā,  kad visā Latvijā notika iedzīvotāju deportācijas.

Mūsdienās var aplūkot pieminekli. Tā simboliskā nozīme tiek skaidrota dažādi - cīņas aina vai māte, kas satur pretējās pusēs karojošos dēlus. Piemineklis uzstādīts kalnā, no kura paveras iespaidīgs skats.