Ģenerāļu un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas vietas Trikātas pagastā
Piemiņas vieta

StelasTrikataskapos_GitaM_M2.jpg
Piemiņas stēlas ar Trikātas pagasta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem. Avots: Gita Memmēna, Vidzemes tūrisma asociācija
01_generalis_BalodisJanis_L.jpg
01_generalis_DambitisRoberts_L.jpg
01_generalis_GoppersKarlis_L.jpg
Piemineklisskolotajam.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M1.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M2.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M3.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M4.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M5.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M6.jpg
StelasTrikataskapos_GitaM_M7.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M1.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M10.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M2.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M3.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M4.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M5.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M6.jpg
Trikata_oktobris_GitaM_M7.jpg
 Nākotnes iela 1, Trikāta, Trikātas pag., Valmieras nov., Lettland
130

Die Gedenkstele befindet sich neben der Trikāta-Friedhofskapelle.

Der Trikāta-Friedhof bewahrt die Erinnerung an drei herausragende lettische Generäle – Roberts Dambītis, Kārlis Goppers und Jānis Balodis. Jēkabs Mūrnieks, ein Lehrer all dieser Generäle, ist ebenfalls auf dem Trikāta-Friedhof begraben.

Der Generäle und Ritter des Lāčplēsis-Militärordens wird jedes Jahr mit Fackelzügen zum Trikāta-Friedhof gedacht, wo sich zwei Gedenkstatuen befinden, in denen die Namen von 17 Rittern des Lāčplēsis-Militärordens eingraviert sind, die mit der Trikāta-Gemeinde verbunden sind.
Stela wurde am 11. November 2018 eröffnet.

Videogeschichte über den Lāčplēsis-Kriegsorden und die Orden , die General Jānis Balodis gehörten.

Izmantotie avoti un saites:

LSM.LV, 31.10.2018; eLiesma, 11.08.2018
http://trikatasvesture.beverina.lv
RE: tv "Erinnere dich an Lāčplēši!" 29.11.2015

Saistītie stāsti

Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.

Ģenerāļa Jāņa Baloža dzīve pēc atgriešanās no izsūtījuma

Kad 1940. gadā krievi cenšas no Latvijas valdības izspiest sev izdevīgu militārās bāzes līgumu, kas padarītu Latvijas armijas pretošanās iespējas sarkanarmijai gandrīz neiespējamas, ģenerālis J. Balodis mēģina šajā līgumā panākt dažus grozījumu. Taču tas neizdodas. Bet ģenerāļa nelabvēļi šo apstākli izmanto, lai J. Balodi vēlāk pataisītu gandrīz vai par nodevēju. Pēc konflikta ar Valsts un Ministru prezidentu K. Ulmani, ģenerālis 1940. gada 5. aprīlī tiek atbrīvots no kara ministra amata. Tad J. Balodis nolemj piedalīties Saeimas vēlēšanās no Demokrātiskā bloka, taču no tā nekas neiznāk, jo vēlēšanās drīkst kandidēt tikai viens saraksts – komunistu kandidātu saraksts. Latvija kļūst par 14. padomju republiku.

Par mazāk zināmiem latviešu tēlnieka Kārļa Zāles darbiem Dīvala un Trikātas vecajos kapos

Viens no maz zināmiem tēlnieka Kārļa Zāles (1888-1942) darbiem ir šūnakmenī veidotā skulptūra "Izirušās rozes", kas tapusi laika posmā no 1939. līdz 1940.gadam, un saistītas ar Brāļu kapu ansambļa izveidi.