Место, где лодки беженцев переправлялись с берегов Курляндии в Швецию, возле домов «Пажи».

Памятный знак "Парус надежды", посвященный беженцам Второй мировой войны, которые в 1944 и 1945 годах пересекли Балтийское море на лодках и добрались до острова Готланд в Швеции. Мемориал находится в Освалки на дюнах между морем и шоссе Вентспилс-Лиепая, рядом с остановкой общественного транспорта "Кайяс". Его создал скульптор Гиртс Бурвис, который воплотил его в виде паруса надежды, символизирующего память о латышских беженцах.

С осени 1944 года по весну 1945 года, опасаясь возобновления советской оккупации, но не желая эвакуироваться в разрушенную и находящуюся под угрозой Германию, некоторые жители Латвии пытались добраться по морю до ближайшей нейтральной страны - Швеции. Часть судов была организована Латвийским центральным советом при помощи западных союзников, в результате чего в Юркалнесской волости образовался один из крупнейших пунктов сосредоточения беженцев. Кроме лодок, организованных Латвийским центральным советом, через море переправлялись и другие лодки. По оценкам, около 5000 человек смогли пересечь море. Число погибших неизвестно, так как учет беженцев, покидающих Курземское побережье, не велся. 

Плавание было опасным, поскольку беженцам угрожали немецкие патрули на побережье и в море, морские мины, советские самолеты и военные корабли, а также штормы, поскольку переправа часто осуществлялась на неприспособленных и перегруженных катерах и лодках без достаточного запаса топлива и продовольствия, морских карт и навигационных приборов. Отплытие из Латвии осуществлялось тайно. Местом назначения судов был остров Готланд, а путешествия чаще всего начинались на западном побережье Курляндии (от Юркалне до Готланда 90 морских миль или около 170 километров по полету ворона).

Piemiņas vieta Pāvilostas Zaļkalna mežā 1945. gada 21. janvārī par atbalstu latviešu bēgļiem nošautajiem lietuviešu krasta sardzes karavīriem atrodas netālu no Pāvilostas pludmales skatu torņa kāpās. Atklāta 2015. gadā.

Otrā pasaules kara beigu posmā Latvijas teritorijā nonāca arī trīs lietuviešu policijas bataljoni, - 5., 13. un 256., kuri pēc sardzes dienesta un cīņām pret padomju partizāniem un Sarkano armiju Austrumu frontē no 1944. gada rudens tika iesaistīti Baltijas jūras krasta apsardzē Kurzemē.

1944. gada oktobrī visus trīs bataljonu, kuru sastāvā kopā bija 32 virsnieki un apmēram 900 instruktori un kareivji, pakļāva vācu 18. armijas 583. aizmugures apsardzības vienībai (Koruck 583). Vienības uzdevums bija Kurzemes piekrastes apsardzība no Liepājas līdz Ventspilij. Visi trīs lietuviešu bataljoni izvietojās Pāvilostas apkārtnē. 1944. gada decembrī 13. bataljonu pārvietoja vācu 1. armijas korpusa rīcībā pie Liepājas ezera.

Viens no lietuviešu krasta sardzes uzdevumiem, līdzās gatavībai cīnīties pret ienaidnieka desantiem un ziņot par pretinieka kuģiem, bija nepieļaut latviešu bēgļu laivu došanos uz 160 kilometru attālo Gotlandes salu, taču lietuviešu krasta apsardzes vīri nelika šķēršļus bēgļu laivu aizbraukšanai. Ziņas par lietuviešu krasta sardzes palīdzību latviešu bēgļiem un pašu lietuviešu gatavošanos doties pāri jūrai uz Zviedriju tomēr sasniedza arī vāciešus.

1945. gada 10. janvārī 5. lietuviešu policijas bataljona 1. rotas karavīrus sapulcināja. Sekoja vairāk nekā nedēļu ilga pratināšana un tiesa, kas par brīdinājumu pārējiem nolēma ar nāvi sodīt septiņus lietuviešu karavīrus, bet vēl 11 viņu biedrus ieslodzīt koncentrācijas nometnēs Vācijā. Nāvessoda izpilde septiņiem lietuviešu karavīriem (rotas komandierim seržantam Macijauskim, dižkareivim Juozam Sendrjuam, kareivim Vladam Salickam, Jonam Bašinskam, Krasauskam un vēl diviem nezināmiem) Pāvilostas Zaļkalna priedēs notika 1945. gada 21. janvārī.

1945. gada janvārī 5. bataljonu izformēja un kaujasspējīgos karavīrus sadalīja divos palikušajos bataljonos, bet no pārējiem izveidoja atsevišķo sapieru rotu. Armiju grupas “Kurzeme” kapitulācijas laikā 1945. gada maijā Kurzemē vēl atradās divi bataljoni (13. un 256.), kā sapieru rota ar kopā amēram 900 karavīriem, kuri nonāca padomju gūstā.

Ceļš uz “Grīnieku” mājām Vārves pagastā, kur 1944. gadā atradās viena no galvenajām laivu bēgļu apmešanās vietām Kurzemes piekrastē.

Laivu pārcēlāja V. Jurjaka atmiņas: “Ieejot “Grīnieku” pagalma, viss izskatījas ļoti normāli. Klusa lauku māja, neviena dvēsele, laikam cilvēki diendusā. [..] Izrādījās, ka ne tikai “Grīnieku” dzīvojamā māja bija pilna ar cilvēkiem, bet pilnas bija visas būves. Kūtsaugša, klēts, siena šķūnis un pirtiņa. Satiku vienu otru paziņu, jo bija pienācis laiks mūsu zemi atstāt. [..]  Uztura stāvoklis nebija kritisks, bet diezgan trūcīgs. [..] Vakarā sāka bēgļu karavāna virzīties uz jūrmalu. Iepriekš brīdināju visus nenākt laukā no krūmiem pie jūrmalas, jo netālu atradās krasta sargu zemnīcas un novērošanas punkti. Tā bija liela karavāna, jo uz jūrmalu devās visi apmēram vairāk par 200 cilvēku. Nebija cerības, ka visi tiks laikā. Vakars nebija visai tumšs, un es varēju pārskatīt visas grupas darbības norisi. Visuzkrītošākās bija lielās mantu kaudzes. Cilvēkiem dzīvojot “Grīniekos”, tās neredzēja, bet tagad, kad tās izcēla gaismā, tikai to redzēja. Mantām vien vajadzēja veselu  laivu. 3-4 divu zirgu redeļu rati bija piekrauti ar mantām, kuriem sekoja cilvēki. [..] Laivu gaidījām ilgi, bet tā nepienāca. Visai karavānai bija jāatgriežas. Bija stipri tumšs”.

Vārves "huts", a place in Ventspils county, which served as a temporary accommodation for Latvian refugees who were waiting for boats from Gotland to arrive in 1944.

The restored "Bambaļi" houses in Ošvalki, Jūrkalne parish, were one of the main places of settlement for boat refugees on the coast of Kurzeme.

Named ‘Pāvilosta, a Closed Area’, the exhibit in the Pāvilosta Local History Museum is about everyday life in the town of Pāvilosta during the Soviet occupation; specifically, about the executive branch, border area, fishermen’s collective farm, and the cultural and social activities. In addition to the permanent exhibit, there is an interactive and emotionally rich digital exhibit in two languages and an audio-visual installation offering a film about Pāvilosta.

The museum also features a new exhibit named ‘The Golden Sand Grains of Pāvilosta’. The digital installation showcases old events, how Pāvilosta was founded and the most important developments from 1918 to the present day. Military heritage is a point of focus in the War of Independence section, which tells a story about the freedom fighters of Latvia and the time of the Soviet occupation.

This monument is situated on the water’s edge on Cape Puise. In 1944, around 80,000 people fled westward from the advancing Red Army, many of them by sea. This monument, commemorating that mass flight, was designed by Aivar Simson. The idea originated from Heidi Ivask, who, held in her mother's arms, was one of many who waited for a boat on the beach in Puise. Construction of the monument was led by the Estonian Memento Union.

"Laukgaļi" in Jūrkalne parish, the writer Kārlis Skalbe's place of residence in October-November 1944, while waiting for the refugee boat to Sweden.

House at Lauku Street 4, Ventspils, where the teacher teacher Valentīne Lasmane (b. Jaunzeme) (1916–2018) lived and worked, who in 1944-1945 worked as LCP liaison and member of Ventspils communication group. Lived in Sweden after World War II. She compiled the testimonies of 130 boat refugees in the publication "Across the Sea 1944/1945." (Stockholm, 1990), but V. Lasmane's own life story can be read in the book "The night is not just for sleeping" (Riga, 2020). In 2000, she was awarded the Order of Three Stars. Died at the age of 102 in 2018 in the Stockholm suburb of Tebia.

House at 4 Katrīnes Street, Ventspils, where archaeologist Valdemārs Ęinters worked.

From October 1944 to May 8, 1945, the representative of the LCP in Kurzeme was archaeologist Valdemārs Ęinters (nicknames "Doctor", "Gardener") (1899–1979). Participant of the Latvian War of Independence, director of the State Historical Museum and docent of the University of Latvia. Awarded the Order of the Lāčplēš War and the Order of the Three Stars. One of the signatories of the LCP memorandum of March 17, 1944. Lived in Sweden after World War II. From 1949 to 1979, chairman of the board of the Latvian National Fund.

In 1944, there was an active traffic of refugee boats to the shores of Sweden from Staldzene.

The coast of Mazirbe was an important place in the Second World War, from where the traffic of refugee boats to Sweden took place in 1944.