The role of the former lieutenant of the legion, Arvīdas Gailīš, in the liquidation of Pēteris Chever's group
Kapteini Pēteri Čeveru un vēl septiņus partizānus sagūstīja 1950. gada 1. novembrī Engures mežu masīvā, kur pavisam nejauši netālu bija novietojusies bijušā leģiona leitnanta Arvīda Gailīša (aģenta-kaujinieka segvārds "Grosbergs") viltus partizānu grupa. Tajā ietilpa LPSR VDM operatīvie darbinieki un aģenti-kaujinieki, kuri tēloja "mežabrāļus".
Bijušā leģiona leitnanta Arvīda Gailīša (aģenta-kaujinieka segvārds "Grosbergs") viltus partizānu grupa, kurā ietilpa LPSR VDM operatīvie darbinieki un aģenti-kaujinieki un kuri tēloja "mežabrāļus", klausoties radio, izdzirdēja interferences svilpienu, kas rodas uztverot cita radio frekvenci, un devās noskaidrot, kas mežā klausās radio.
Starp abām grupām sākās sarunas par iespējamo sadarbību, jo Čevers uzticējās savam leģiona cīņu biedram Gailītim, kuru pazina personīgi. 1950. gada 1.–2. novembrī kopīgā maltītē Sulu mežā pie Plieņciema septiņi nacionālie partizāni – P. Čevers, J. Gura, A. Lauks, Ziedonis Āls, Valdis Dzelzgalvis, A. Dundurs un Ārends Lapiņš tika saindēti ar operatīvo speclīdzekli – ar narkotikām sajauktu alkoholisko dzērienu "Neptun-2" un bezsamaņas stāvoklī sagūstīti.
Četrus mežabrāļus, Čeveru ieskaitot, 1951. gada 24. jūlijā sodīja ar augstāko soda mēru – nošaušanu, bet citus notiesāja uz gariem ieslodzījuma gadiem Gulaga nometnēs. Dzimtenē vēlāk atgriezās tikai daži no viņiem.
Šīs nacionālo partizānu grupas likvidēšanu īpaši traģisku padara fakts, ka čekisti piespieda kļūt par nodevēju leitnantu A. Lauku, kurš psiholoģiski salūza jau 3. februāra kaujas laikā, kad mēģināja nošauties, bet vēlāk tika savervēts un sniedza padomju drošības iestādēm informāciju, kā rezultātā tika apcietināti vai iznīcināti citi vēl brīvībā esošie Čevera grupas dalībnieki. 1952. gada 31. martā kā pēdējo arestēja un vēlāk sodīja ar nāvi Artūru Kalniņu ("Artūrs"), kurš maskēšanās nolūkā bija pārģērbies sieviešu drēbēs un slēpās pie savas draudzenes. Turklāt viņa uzturēšanās vietu, greizsirdības mākta, čekistiem atklāja Kalniņa bijusī draudzene.
Ja Čevera nacionālo partizānu grupas dalībnieku kopskaits sasniedza 20 cilvēku, tad gandrīz trīs reizes lielāks bija viņu atbalstītāju skaits - tie bija vismaz 53 cilvēki un viņu ģimeņu locekļi.
Vandzenes partizāni un viņu atbalstītāji. Blūmu ģimenes traģēdija un «Valdu» māju noslēpums / Raksts (lsm.lv)
Uldis Neiburgs (Dr. hist., LU Latvijas vēstures institūta pētnieks)
Arvīds Gailītis (timenote.info) https://timenote.info/lv/Arvids-Gailitis
Zigmārs Turčinskis - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Pēteris Čevers national partisan bunker
The bunker of the national partisans of Peter Chever is located in Lauciene municipality, about 4 km from the Talsi-Upesgrīva road. A trail covered with wood chips leads to the bunker. The renovated 31 square metre bunker is made of a concrete frame finished with half-logs of logs to create an authentic feel.
Captain Chever's group completed the bunker in the forest near Vangzene at the end of October 1949. It was planned to survive the winter of 1949-50. On 3 February 1950, the local forester betrayed the partisans and the bunker was attacked by a Cheka unit of more than 300 soldiers. At that time there were 19 people in the bunker - 17 men and two women. Six partisans fell in this unequal battle, but the others managed to break through two chains of Cheka siege by fighting their way through. By the end of the winter the partisans took refuge in surrounding houses with their supporters, but in the spring the group reunited until it was captured and destroyed in November 1950. After an attack by Cheka troops, the bunker was blown up and before it could be rebuilt, only a water-filled pit remained.
Exhibition in the KGB Building "History of KGB Operations in Latvia"
The former USSR State Security Committee (commonly known as Cheka) building is open for visitors. Here chekists imprisoned, interrogated and murdered Latvian citizens who were considered opponents by the occupation regime. There is also an exhibit from the Latvian Occupation Museum on the activities of Cheka in Latvia. Guided tours of the prison cells, corridors, basement and courtyard are available. The house was built in 1911 and it is one of the most beautiful buildings in Riga. Called the ‘Corner House’ by the people, it was the scariest symbol of the Soviet occupation regime in Latvia, and also one of the pillars of power of the USSR. Cheka operated from the Corner House during the occupation from 1940 to 1941 and then again from 1945 to 1991. Tens of thousands of Latvians were affected by direct political persecution. The fight against enemies of Soviet rule continued also after World War II. Cheka’s approach towards its operation slightly changed after Stalin’s death. Physical torture was replaced by psychological terror. The majority of Cheka agents were Latvians (52%). Russians were the second largest group – 23.7%. 60.3% of the agents were not members of the Communist Party. 26.9% of the agents had higher education. The system was designed in a way to involve local people and thus have greater control over the society. Staff documents and service records are located in Russia. And these materials have not been made available to Latvian authorities and researchers.
