Piemiņas vieta nacionālo partizānu 1945. gada 2. jūlija kaujas vietā Dunavā
Piemiņas vieta

8-Dunavas-partizāni_1.jpg
Piemiņas vieta nacionālo partizānu 1945. gada 2. jūlija kaujas vietā Dunavas pagastā
8-Dunavas-partizāni_1.jpg
 Dunavas pagasts, Latvija
182

A memorial stone to the national partisans Jānis Abaron, Vladislav Būkas, Pēteris Bernāns, Alberts Klimans, Vladislavs Dilans and Juris Timšanas who fell in the battle of Dunava on July 2, 1945 and were then burned in Rubene parish.

The Battle of Dunava broke out after two officers of the People's Commissariat of Internal Affairs of the LPSR and one militiaman fell in the clashes between forest brothers and representatives of the Soviet occupation authorities in Ataugas of Dunava Parish on the evening of June 30 and July 1. On July 2, 16 national partisans under the leadership of Eduards Platkanis fought a battle with fighter jets, militia and Cheka soldiers at the turn of the Rubene road behind the Dunava cemetery. A few days later, as a revenge, the Chekists burned the houses of Ataugu, but publicly burned the corpses of the six national partisans who fell in the battle of Dunava near the Rubene parish hall.

 
Izmantotie avoti un saites:

G. Blues. The war of national partisans in Selia // Movement of resistance to occupation powers in Latvia. Riga: SolVita, 1997, 276-278. p.

The unknown war. The struggle of Latvian national partisans against the Soviet occupiers 1944-1956. 1st ed. Riga: Domas saks, 2010, p. 365.

 

Saistītie stāsti

Sēlijas mežabrāļu apmetne Sūpes purvā

Sūpes purvs saistās ar nacionālo partizānu apmetņu un cīņu vietām, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Tas aprakstīts literāti trimdas latvieša Alberta Eglīša balādē par notikumiem viņa dzimtajā pusē Sūpes purvā „Sūnās un dūņās” - veltījums Sūpes purva partizāniem:

… „1945. gadā Kvēlojot rudenim purvā -

Pokļevinska dzimumdienā Lieljānis dala vakariņās:

Vītolos raudzētu alu,

Romulānos kultu sviestu,

Sausku mātes ķimeņu maizi,

Mārkutānos žāvētu šķiņķi,

Un Stučkas sīpolus,

Ildzenieces sieru.

Telpas sveķainajās sienās

Dun zibeņiem piestigušas sirdis,

Un vienpadsmit dvēselēs gurst-

Zemē sadrūmušās saknes…..”

Šī pagātnes interpretācija ar Otrā pasaules kara pēckara notikumiem ietvēra cilvēku liecības,  gara izpausmi un vērtību sistēmu. Tas atgādina par tautas sniegto atbalstu nacionālajiem partizāniem, kurus okupācijas vara tik viegli uzvarēt nevarēja.