Pranks and games with military ammunition

After the Second World War, the land of Latvia was full of the physical remnants of the war. It was a large number of rounds, unexploded ordnance and simple cartridges. Even today, especially in places where there has been active warfare, unexploded ordnance is found, which is very rare, while in the post-war years these charges in the forests and even in the courtyards were the everyday life of the inhabitants and even children's toys.

Neighbor and the boys were seriously fascinated by the search for artillery shells, mines and detonators. We pulled heavy there. With the neighbors, we broke them even smaller, but the bigger ones had to be screwed carefully, if you hit anything, there would be an explosion. We burned them, if they were beaten, they exploded, but they could burn them.

Then we also went to school and went to the forest patrons to read, the land was full, the moss was removed by hand, and everything was full. We were also looking for mines, they were good, we already knew where to detonate the detonator. Then we had such tricks, there was a railway line Riga Moscow. We put those assembled cartridges on the rails, and as the train crossed, there was one bang after another. Nothing happens to the train, but the bangs are big. At one point the train was stopped and then the militia caught us, even though someone had already seen what we were doing there, then we were deprived of everything we had read.

In the house I also had a lot of their patrons, but my mother didn't like it, and every time I found it, I was taken away and thrown into the pond. We also found the shells of an aviation cannon, there was one such swampy place where we walked with such a metal rod and dug into the ground, and when we hit the metal, we dug it out. At one time I was very lucky, because I had stabbed a small piece of a mine detonator with a metal rod, it would have hit, then there would have been an explosion. After that, we also dug a pit with the neighbors' boys, assembled it full of all the unloaded charges that were mostly unexploded, we also assembled the charges of an aviation cannon, we had already explored it and put it together so that something would burn and explode. But now it got louder than we expected, everything started to explode. Both the militia and the firefighters arrived, but now we had run away and looked out of the bushes. They did not come at all, waiting for the fire and explosions to subside. Then I didn't show up at home, I hid. Then there was one classmate with whom we came up with surprise mines, picked them up and put them back in the fire, there were also good explosions, and we didn't go home for a long time. That was a very topical issue for us.

When I was growing up and working in the Military Commissariat, we were called because an unexploded ordnance was found, we drove and called the Sappers, but we had to wait so long to get bogged down that my colleague and I thought we would take the mine to the Military Commissariat building. on their own. He was behind the wheel of a moped, while I was sitting in a sidecar with my mine in the lap with the detonator up to prevent it from exploding. We calmly took the mine through all of Riga and the sapper came to us, collected it and took it away, as the childhood games helped later.

Storyteller: Glebs Valainis; Wrote down this story: Katrīna Valaine

Related objects

Varakļānu ebreju kapi - piemiņas vieta vācu-fašistiskā terora upuriem

Varakļānu ebreju kapi, Kapsētas ielas galā. 

Apskatāmi divi pieminekļi, kurus pēc kara Varakļānu ebreju kapsētā uzstādīja izdzīvojušie radi un tuvinieki.

Viens no tiem atrodas pie kapsētas žoga, kur notika ebreju masveida iznīcināšana. Uzraksts uz tā krievu un jidiša valodā vēsta: “Mēs mūžīgi sērosim par mūsu vecākiem, brāļiem un māsām, kas gāja bojā no fašistu rokām 1941.gadā”. Otrs piemineklis atrodas kapsētas iekšpusē; vietā, kur nogalinātie ebreji vēlāk pārapbedīti, arī uz tā ir uzraksts jidiša un krievu valodā: “Mūžīga piemiņa vācu-fašistiskā terora upuriem – Varakļānu ebrejiem, zvērīgi nogalinātiem 1941.g.4.augustā”.

Nacistiskās Vācijas karaspēks Varakļānos ienāca 1941.g. jūlija sākumā un jau ar pirmajām dienām uzsāka ebreju ierobežošanu un atsevišķas slepkavības. Netālu no Ebreju kapsētas tika izveidots nosacīts geto, uz kuru visiem ebrejiem bija jāpārceļas. 4. augustā Ebreju kapsētas teritorijā vācu SD vienība (“Arāja komanda”) ar vietējo pašaizsardzībnieku palīdzību nošāva praktiski visus Varakļānu ebrejus (ap 540 cilvēku).

Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Varakļānu ebreju kapos notiek piemiņas pasākums, kas veltīts Varakļānos nogalinātajiem ebrejiem.

Tirzas pagasta novadpētniecības krātuves PSRS perioda vēstures liecību ekspozīcija

Kādreizējā kolhoza dispečeru telpā izvietotā ekspozīcija atklāta 2005.gadā. Apmeklētājiem tiek piedāvāts izjust PSRS laika gaisotni interaktīvās nodarbībās: diskutējot par padomju laika periodu, veidojot leģendas par vēstures liecībām, piedaloties kora dziedāšanā, dejojot “letkisu”, taisot papīra lidmašīnas un hlapuškas, tādējādi izdzīvojot starpbrīdi skolā, kā arī baudot ķilavu maizītes un liepziedu tēju.

Stāstījumi un vēstures liecības par tradīcijām, senajiem amatiem un izciliem novadniekiem.

Apmeklējumu lūgums iepriekš pieteikt!

Pieaugušajiem: 2,00 Eur
Skolēniem, pensionāriem: 1,00 Eur
Ekskursija gida pavadībā līdz 6 personām (1-1,5 stundai): 6,00 Eur
Ekskursijas gida pavadībā vairāk par 6 personām (1-1,5 stundai): 1,00 Eur no personas

Museum of the Occupation of Latvia

2021.gada rudenī Latviešu Strēlnieku laukumā atklāts pārbūvētais Okupācijas muzejs. Kamēr norit ekspozīciju ierīkošana, daļa ekspozīcijas un izstādes apskatāmas pagaidu muzeja telpās Raiņa bulvārī 7, netālu no Brīvības pieminekļa. Par aktuālo informāciju lūgums interesēties muzeja tīmekļa vietnē www.okupacijasmuzejs.lv vai zvanot pa tālruni +371 67 211 030.

Latvijas Okupācijas muzejs ir dibināts 1993. gadā. Tas glabā ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. gada līdz 1991. gadam. 2012. gada sākumā muzeja krājumā bija vairāk kā 50 000 vienību (dokumentu, fotogrāfiju, rakstisko, mutvārdu un materiālo liecību, priekšmetu un piemiņas lietu). Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2000 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem okupācijas tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Notikumi, kas skāra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus ir spilgta liecība par tautu pieredzi atrodoties divu totalitāru režīmu varā.

Mūsdienās šeit var aplūkot vairākas ekspozīcijas. „Nākotnes Nams” ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunā ekspozīcija. Iespēja iepazīt izstādi “Čekas vēsture Latvijā”, kas atrodas “Stūra mājā”.

 

Latvian War Museum

Atrodas Vecrīgā netālu no Brīvības pieminekļa un izvietots senā aizsardzības būvē.

Latvijas Kara muzejs ir viens no vecākajiem Latvijas muzejiem. Tā pirmsākumi meklējami 1. pasaules kara laikā. Muzeja krājums tika veidots galvenokārt no kaujas laukā iegūtām un karavīru personīgajām lietām. Kopš 1919. gada muzeja telpas atrodas Pulvertornī. Pēc Latvijas valsts izveides par muzeja galveno mērķi kļuva ekspozīcijas izveide par Latvijas militāro vēsturi un iedzīvotāju aktīvo lomu savas zemes aizsardzībā. 1937.gadā muzejs tika paplašināts ar piebūvi. Ēka tika celta speciāli tā vajadzībām — tehniski viens no modernākajiem tā laika muzejiem Eiropā.

Pulvertornis ir viens no bijušajiem Rīgas nocietinājumu torņiem. Tas pieminēts 1330. gadā kā Smilšu tornis. 1621.gadā, kad Rīgu aplenca Zviedrijas karaspēks, torni sagrāva. 1650. gadā tika uzbūvēts jauns tornis, šaujampulvera un ieroču glabāšanai. Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas Pulvertornis ir viena no vērtīgākajām liecībām par Rīgas aizsardzības sistēmu.

Muzejā var aplūkot 11 ekspozīcijas. Izstādīti dažādi ieroči, dokumenti, formas tērpi, apbalvojumi un citi ar karu vai karavīru ikdienu saistīti priekšmeti.

 

 

Private military collection in Mundigciems

Militārā privātkolekcija kolekcija Mundigciemā. Aivars Ormanis jau daudzus gadus nodarbojas ar vēsturisku priekšmetu kolekcionēšanu  – dažādu periodu un valstu militārās formas, spectērpi, kamuflāžas, sakaru ierīces, sadzīves priekšmeti, aizsarglīdzekļi, kas attiecināmi uz Otro pasaules karu, padomju armijas un neatkarīgās Latvijas atjaunošanas periodiem.

Kolekcija pašlaik nav labiekārtota, eksponāti atrodas kādreizējā kolhoza šķūnī. 

World War II battle sites at Pampāļi and the private collection of Arthurs Hartmanis

Pampāļu pagasta „Dzirnavās” apskatāma iespaidīga senlietu kolekcija, ko jaunais kolekcionārs iesācis veidot jau agrā bērnībā. Privātkolekcijā apskatāmas daudzas 2.pasaules kara relikvijas, kas atrastas tuvākajā apkārtnē.

Ekspozīcijā, klausoties kolekcionāra aizrautīgo stāstījumu, iespējams aplūkot Pampāļos un Pampāļu apkārtnē atrastās senlietas, sākot ar mājsaimniecības piederumiem, pūra lādēm, radioaparātiem un darba kārtībā esošiem patafoniem, beidzot ar kara laika relikvijām un brīnišķīgu pastmarku kolekciju.

Pampāļu vēsture iesākusies 1835. gadā, kad Ludvigs fon Štiglics sāk muižas būvi. 1837. gadā 1839. gadā iesvētīta arī jaunā Pampāļu baznīca.

Neatkarības karš

Latvijas Neatkarības kara laikā Pampāļi bija svarīgs ceļu mezgls starp Ezeri un Saldu, un tā apkārtnē notika vairākas kaujas starp vācu Dzelzdivīzijas un Padomju Latvijas karaspēka vienībām. Tieši no Pampāļiem 1919. gada 6. marta agrā rītā kopēja uzdevuma izpildei devās fon Borkes bataljons, kas vēlāk iesaistījās pārpratuma kaujā ar Atsevišķo Latviešu bataljonu, kā rezultātā gāja bojā pulkvedis Oskars Kalpaks.

Otrais pasaules karš

Karadarbība Pampāļu pievārtē sākās 1944. gada 21. novembrī, kad padomju 4. triecienarmija, forsējot Ventu, sāka uzbrukumu Saldus virzienā. Līdz 24. novembrim situācija stabilizējās un frontes līnija palika nemainīga līdz 21. decembrim.

1944. gada 21. decembrī sākās tā sauktā 3. Kurzemes lielkauja, kuras laikā 1. Baltijas frontes 4. triecienarmija ar 4 strēlnieku korpusiem (12 strēlnieku divīzijas) un 3. gvardes mehanizēto korpusu uzbruka Saldus virzienā, lai tur savienotos ar 2. Baltijas frontes vienībām. Pampāļu rajonā aizstāvējās vācu 132. kājnieku divīzija, kuras 436. grenadieru pulka 1. bataljons bija nocietinājies muižas un baznīcas apkārtnē.

Uzbrukumu Pampāļiem masīva artilērijas uguns atbalstā veica 1. strēlnieku korpusa 357. un 145. strēlnieku divīzijas, 39. gvardes tanku brigādes atbalstā. Kaujas pirmo 24 stundu laikā Pampāļu garnizonu, kuru komandēja 436. grenadieru pulka 14. (prettanku) rotas komandieris kapteinis Eberards Colls, ielenca un sīvās kaujās praktiski iznīcināja.

Tā kā Pampāļi atradās tieši uz frontes līnijas, tad visas ēkas cieta no artilērijas uguns un mūsdienās praktiski nav saglabājušās. Taču ir saglabājusies kādreizējās baznīcas aprises, kas padomju laikā pārbūvēta par darbnīcu un saglabājušās šāviņu pēdas uz kādreizējās .. ēkas sienas.