Par Daugavgrīvas cietoksni

Teicējs apraksta notikumu Daugavgrīvas cietoksnī, 1. pasaules kara laikā, kad to bombardēja Vācijas armijas dirižablis. Cietoksnis bija viens no stratēģiskajiem objektiem, kas saglabāja savu nozīmi līdz pat 2. pasaules kara beigām.

“ (..) 1916. g. pavasarī, naktī no trešās Lieldienas svētku dienas uz ceturto, vācu «Cepelīns» nemitīgi bija pārlidojis Rīgas apcietināto rajonu un negaidīti ieradās virs cietokšņa. Lauka sargs pie Hapaka upes tilta bija gan pašā pēdējā brīdī viņu ieraudzījis. Gados pavecais Vologdas družinas kareivis, noturējis tādu par pašu «nelabo» un no bailēm un uztraukuma aizmirsis paziņot sardzes priekšniekam un laika sacelt trauksmi, bet atjēdzies tikai tad, kad pirmās bumbas, domājams raidītas tiltam, sāka plīst simt, simtpiecdesmit soļu attālumā no posteņa A. Baloža un P. Bērziņa koku fabriku materiālu laukumos, sadragājot un izpostot dažas dēlu un blanku stābeles. Bija gaiša mēnesnīca. Viegla migla zemu pār klāja Daugavas līčus un apkārtējās pļavas. Pulkstenis rādīja jau pāri par pusnakti, kad pirmie bumbu sprādzieni uztrauca cietoksni un apkārtnes iedzīvotājus. Pēc dažām minūtēm sāka strādāt cietokšņa starumetēji, bumbu sprādzieniem pievienojās lielgabalu šāvienu un plīstošo šrapneļu troksnis, kura iespaidu vēl pavairoja vispārējais nakts klusums un atbalss cietokšņa vaļņos. Pēc desmit, piecpadsmit minūtēm viss nomierinājās, tikai Ķemeru rajona baterijas vēl dzirdēja strādājam, domājams, pavadot aizlidojušo «Cepelīnu». Otrā rītā tuvāki apskatot kaujas rajonu un nodarītos zaudējumus izrādījās, ka pēdējie ir niecīgi. Bez jau minētām izvandītām un sadragātām dēļu un blanku stābelēm ostas dambī bija izpostīts vairāk asu garumā dzelzsceļš, cietis ari pats ostas dambis un tas bija viss, bet divas neeksplodējušas «Cepelīna» bumbas, krītot bija iegrimušas zemē un tur palikušas guļot. Bumbas vajadzēja, izdabūt no zemes un iznīcināt, jo atstājot tās savam liktenim, tās varēja katrā brīdī eksplodēt un nodarīt lielus zaudējumus un nelaimi, sevišķi tā, kura gulēja Bolderājā. (..)”

Storyteller: Kārlis Baltiņš (1873—1939) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas armijas virsnieks.
Used sources and references:

Atmiņu stāsts publicēts laikrakstā “Latviešu strēlnieks”, Nr. 4. 1925. Atmiņu stāsta virsraksts ir “Šis un tas iz strēlnieku dzīves Daugavgrīvā”

Related objects

Daugavgrīva Fortress

Atrodas Daugavgrīvas salā pie Buļļupes ietekas Daugavā, ieeja no Birzes ielas.

Daugavgrīvas cietoksnis ir celts 17.gs. Veidots, lai aizsargātos pret ienaidnieka virzīšanos uz nozīmīgu pārvaldes, tirdzniecības un ražošanas centru - Rīgu. Vēlāk tas kļuva par galveno Latvijas armijas krasta aizsardzības nocietinājumu ar vairākiem atbalsta punktiem. Aizsardzības nocietinājumi un to sistēma ir viens no vērtīgākajiem Latvijas militārā mantojuma objektiem.

Cietoksnis ir latviešu militārās vēstures spilgts liecinieks. Piemēram, Krimas kara laikā (1853-1856) Daugavgrīvas nocietinājumos apmācītas latviešu un igauņu lielgaballaivu komandas. Tās bija kaujas vienības vietējo ostu un piekrastes aizsardzībai pret Lielbritānijas kara flotes uzbrukumiem. 1.pasaules kara laikā šeit veidojušās Daugavgrīvas zemessargu rotas - pirmās latviešu kaujas vienības vēl pirms latviešu strēlniekiem.

Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara krasta aizsardzība bija nopietna problēma arī Latvijas armijai. Spēcīgas flotes trūkums paredzēja koncentrēties uz Rīgas aizsardzību un izmantot senos Daugavgrīvas nocietinājumus. 20. gadsimta 20. gados tika atjaunots un mainīts apakšzemes telefona sakaru tīkls, ierīkots apgaismošanas tīkls un strarmeši, abos krastos uzlabotas un maskētas krasta fortifikācijas, atjaunotas un celtas kazarmas. Tika radītas jaunas militārās apakšvienības, notika apmācības, attīstījās arī sabiedriskā dzīve – dibināts Artilērijas instruktoru vads, virsnieku instruktoru klubs, Daugavgrīvas artilērijas mednieku pulciņš, karavīri aktīvi nodarbojās ar sportu – kājasbumbu, peldēšanu, tenisu u.c.


30. gados tika izkalti moli, mainīti zemūdens kabeļi. Kareivju vajadzībām tika iegādāti radioaparāti.  Karavīriem abos krastos bija iespēja skatīties kino, sākumā mēmo, vēlāk arī skaņu fimas.  Tika stādīti simtiem koku gan Mangaļsalā, gan Daugavgrīvā. Komētfortā atrada 1845. gada lielgabalu, ko novietoja jauno mītņu priekšā. 1935. gadā Daugavgrīvas artilērija tika pārdēvēta par Krasta artilērijas pulku.
1925. gadā tika svinēta Daugavgrīvas artilērijas 5 gadu jubileja, parādi pieņēma valsts prezidents Jānis Čakste. Prezidents apmeklēja karavīru izrādi, instruktoru un kareivju klubus. 10 gadu jubilejas svinībās piedalījās valsts prezidents Alberts Kviesis. 15 gadu svinībās (1935.gadā) ieradās kara ministrs ģenerālis Jānis Balodis, armijas komandieris ģenerālis Berķis.

Mūsdienās var aplūkot cietokšņa teritoriju. Netālu atrodas Komētforts, Piejūras dabas parks, bet Daugavas otrā krastā - Mangaļsalas nocietinājumi. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.

 

Comet Fort

The Comet Fort Dam is historically related to cultural monuments of national significance: the buildings of the Daugavgrīva Fortress, as well as the complex of fortification structures of the Daugava estuary in Mangaļsala. The mole, which was constructed in 1850–1861 and whose construction was actively supervised by the Russian Tsar, who repeatedly visited it, stretches into the sea from Mangaļsala. Two stones can be found on the bank of the Daugava in the vicinity of the mole: they were named “Tsar’s Stones” in honour of the visit by the Russian Tsar Alexander II and Prince Royal Nicholas to this place.

Zeppelin hangars of Riga Central market

Atrodas Rīgas centrā iepretim Rīgas starptautiskajai autoostai, netālu no Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijas.

Rīgas Centrāltirgus ir lielākais Latvijas tirgus, kas savulaik tika atdzīts par labāko un modernāko tirgu Eiropā. Spilgts tā simbols ir 20.gs. 20. gados būvētie tirgus paviljoni, kas sākotnēji izmantoti militārām vajadzībām.

1. pasaules kara laikā Vācijas armija Kurzemē izveidoja Vaiņodes lidostu, kur pastāvīgi atradās vairāki dirižabļi. Tie bija iegarenas formas gaisa baloni, kas piepildīti ar gāzi, un korpusiem pievienotas telpas pasažieru un kravas pārvadāšanai. Vadāmību veica iekšdedzes vai elektro dzinējs un spārnojums korpusā.  Dirižabļi bija domāti izlūkošanai vai pretinieka bombardēšanai, piemēram, veica uzbrukumu Krievijas armijas hidroplānu lidlaukam pie Roņu salas. Zināms, ka angārus sauca par “Walhalla” un “Walther”.

Pēc Latvijas Neatkarības kara angārus demontēja un izmantoja Rīgas Centrāltirgus angāru būvei, plānojot tos atstāt sākotnējos izmēros. Vēlāk tika nolemts izmantot tikai angāru augšējās daļas.

Mūsdienās var aplūkot Vācijas armijas dirižabļu angāra metāla konstrukcijas. Tirgus ļauj patīkamā veidā iepazīties ar Pasaules aviācijas pirmsākumu liecībām.