Bumbu kalns

Bumbu kalns ir augsts paugurs Bolderājas kāpās, Kleistu mežā, Rīgā. Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vieta. Bermontiādes laikā 1919. gada novembrī šeit atradās Krišjāņa Berķa vadītais Latgales divīzijas komandpunkts. 6. Rīgas kājnieku pulks, uzbrūkot no Bumbu kalna, ieņēma Sudrabkalniņu. 1939. gadā tika uzstādīta piemiņas plāksne, kuru 1969. gadā izpostīja. Piemiņas vieta atjaunota 1989. gadā.

“Bolderājas Bumbu kalnā šī gada 1. novembrī atklāja piemiņas plāksni. Karavīru godasardzes sveikts, svinībās ieradās satiksmes ministrs B. Einbergs, Rīgas lielvecākais R. Liepiņš un armijas pārstāvji. Atklājot plāksni, kara ministra ģenerāļa J. Baloža uzdevumā, satiksmes ministrs, starp citu, teica: «Cilvēku un tautu dzīvē ir brīži un notikumi, kurus saucam par liktenīgiem un vēsturiskiem un kā tādus arī pieminam vēlākās dienās. Tādiem notikumiem bagātas mūsu atbrīvošanas cīņas. Un mēs tās pieminam, lai mācītos un vienmēr atcerētos, ka ticība savai lietai, izturība un varonība ir tās īpašības, kas vajadzīgas, lai notikumus arī vis ļaunākos apstākļos pagrieztu mums par labu. 1919. gada novembra pirmās dienās no šī uzkalniņa kauju vadīja divīzijas komandieris, toreizējais pulkvedis, tagadējais ģenerālis Berķis, mūsu armijas komandieris. Lai gan cīņas prasi ja smagus upurus, tās sasniedza lielu mērķi — mūsu galvas pilsētas atbrīvošanu no ienaidnieka. Šo cīņu atcerei šeit uzcelts piemineklis, kas runās par ticību, izturību un varonību, ar ko vēsturiskā brīdī gūti toreizējās cīņās un līdz ar to mūsu valstij un tautai svarīgi panākumi. Neaizmirsīsim, ka arī tagad mēs pārdzīvojam vēsturiskus brīžus, kuros mums vajadzīga pirmā kārtā ticība, izturība un varonība — tāpat kā 1918. un 1919. gadā. Neaizmirsīsim, ka mūsu valsts nākotni uzturēs vienīgi tie paši spēki, kas to savā laikā radījuši un izveduši Piemiņas zīmi atklājot. cauri smagajām brīvības cīņām.” Tālāk ministrs izteica kara ministra pateicību pieminekļa cēlējiem un atklāja to. Ministra runai sekoja valsts himna.”

Storyteller: Latvijas Satiksmes ministra Bernharda Einberga runa atklājot pieminas vietu Bumbu kalnā.
Used sources and references:

Teksts publicēts laikrakstā “Pašvaldības darbinieks”. 1939.gadā (1.10.1939). Autors nav zināms.

IMG_20201012_105023.jpg
IMG_20201012_105232.jpg
IMG_20201012_105427.jpg
IMG_20201012_105638.jpg
IMG_20201012_110007.jpg

Related objects

Bumbu hill firewatch tower

Atrodas Rīgā, Bolderājas apkaimē.

Bumbu kalnā 1919. gadā atradās viens no Latvijas armijas vadības centriem, no kura sākās izšķirošās cīņas Pārdaugavas atbrīvošanai no Bermonta armijas.  No Bumbu kalna tika vadīti karavīri, kuri izcīnīja Latvijas armijas uzvaru 11. novembrī.

Bumbu kalns bija augstākā virsotne, kas atradās pie Šmitu mājām. Senāk Bumbu kalna ainava bija klaja. Savu nosaukumu tas ieguva, jo Bermonta armija apkārtni apšaudīja ar artilērijas lādiņiem. Pretinieka mērķis bija iznīcināt Latvijas armijas vadības centrus un armijas vienības. Padomju okupācijas laikā vieta tika izpostīta un degradēta. Režīms mainīja ne tikai ainavu, bet arī tautas vēsturisko atmiņu, sagraujot tās identitāti. Apkārtnē ierīkoja grants karjerus un, tiem paplašinoties, Bumbu kalns varēja tikt iznīcināts.

Mūsdienās var apskatīt Bumbu kalnu, kas atrodas dabas piemineklī “Bulļu kāpas”. Apskatāma piemiņas plāksne, kur izskaidrota vēsturisko notikumu gaita. Brīvi pieejams skatu tornis.

 

 

Sudrabkalniņš hill - memorial for fight against Bermondt army

Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Slokas un Kurzemes prospekta krustojumā.

1919. gada novembra sākumā Latvijas Neatkarības kara laikā Pārdaugavā norisinājās Latvijas armijas un Bermonta karaspēka vienību ielu kaujas. Šajā apkārtnē notika izšķirošais uzbrukums Bermonta armijai. 1937. gadā pēc Kārļa Zāles projekta Sudrabkalniņā atklāja pieminekli, godinot 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos karavīrus un izceļot kareiviskās īpašības.

Veidots kā memoriāla siena – simbolisks nocietinājums, kura vārtos ir attēlota lauva, kas aizšķērso ceļu pretinieka uzbrukumam. Mūrēts no Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa akmens bluķiem un kalts no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta. Piemiņas vietas izmaksas sastādīja gandrīz 35 000 latu. Salīdzinājumam, par šādu summu varēja iegādāties 4 Latvijā ražotas “Ford - Vairogs V8 De Luxe” automašīnas.

Mūsdienās var aplūkot vienu no iespaidīgākajām Neatkarības kara piemiņas vietām.