Stompaku kauja
Nacionālie partizāni, Otrais pasaules karš
2–3 марта 1945 года в Вилякской волости Абренского района (ныне Сусайская волость Вилякского района) произошло Стомпакское сражение — крупнейшее сражение латышских национальных партизан с вооруженными формированиями советского оккупационного режима в конце Второй мировой войны.
Вооружённое национальное движение сопротивления начало формироваться в Абренском уезде летом 1944 года, после повторной оккупации территории Советским Союзом. Чтобы избежать арестов и принудительной мобилизации в Красную Армию, многие жители ушли в подполье, живя в лесах поодиночке или небольшими группами. В ночь на 2 октября 1944 года немцы высадили в Абренском уезде диверсионную группу из 11 человек под кодовым названием «Лапландия». Её возглавили бывший главный агроном уезда Петерис Супе («Цинитис») и его заместитель Станислав Лочмелис («Дузе»), студент экономического факультета Латвийского университета. 10 декабря 1944 года они основали Латвийское национальное партизанское объединение (ЛНОП).
В начале января 1945 года партизаны ЛНПА по приказу П. Супе начали собираться в болотах Стомпаки между Балви и Вилякас, где на нескольких болотных островах разбили лагерь, считающийся крупнейшим партизанским лагерем во всей Прибалтике. Его официальное партизанское название — «Салиньский мыт».
Лагерь, в котором находилось около 350 партизан, был атакован войсками 143-го стрелкового полка НКВД СССР численностью 483 человека. Бой продолжался с 7:30 утра 2 марта до 19:30, шум боя стих к утру 3 марта. Позиции сторон находились всего в 70-80 метрах друг от друга, и периодически вспыхивали длительные и короткие перестрелки. Воспользовавшись сильным снегопадом и покровом ночи, большинству партизан удалось вырваться из окружения. 28 партизан-националистов погибли в бою или умерли от ран, противник потерял 46 человек.
В Вилякасе возле католического костела на улице Парка установлен памятник с именами павших партизан.
11 августа 2011 года на обочине шоссе Балви-Виляка был открыт памятник 28 национальным партизанам, павшим в битве при Стомпаках.
Маркированная тропа ведет к Национальному партизанскому штабу в природном заповеднике «Болота Стомпаку», который был открыт 2 марта 2019 года.
Papildus izziņas avoti
Зигмарс Турчинскис. Битва при Стомпаку 2 марта 1945 года. SARGS.LV (12.04.2016): https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-04-12/stompaku-kauja-1945-gada-2-marta
Улдис Нейбургс. Нам пришлось умереть, чтобы прожить сто лет. Битва за Стомпаку – 70. LA.LV (14.03.2015): https://www.la.lv/mums-bija-jamirst-lai-dzivotu-simtistompaku-kaujai-70
Далекое болото снится нам... : [Книга о национальных партизанах Латгалии] / под ред. Я. Клидзейса. - Резекне: Издательство Латгальского центра культуры, 1997.
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Nacionālo partizānu mītnes dabas liegumā “Stompaku purvi”
Stompaku purvā Otrā pasaules kara laikā atradās viena no lielākajām nacionālo partizānu nometnēm Baltijā. Šo dien teritorija ir iekļauta dabas liegumā “Stompaku purvi”. Uz purva salām esošajā apmetnes vietā var nokļūt, ejot pa marķētu laipu taku. 1945. gada sākumā Stompaku purvā nacionālo partizānu nometnē dzīvoja 350-360 cilvēku, tostarp 40-50 sievietes.
Nometnē bija 24 dzīvojamie bunkuri – līdz pusei zemē ie dziļinātas būves, kurās varēja dzīvot 3-8 cilvēki. Tajā dar bojās maizes ceptuve, baznīcas bunkurs, un atradās trīs virszemes slieteņi zirgiem. Partizāni no nometnes veica uzbrukumus okupācijas režīma amatpersonām. 1945. gada 2.–3. martā šeit norisinājās Stompaku kauja – lielākā Latvijas nacionālo partizānu vēsturē. Nometnē esošajiem 350–360 partizāniem uzbruka NKVD 143. strēl nieku pulks un vietējie istrebīķeļu (iznīcinātāju) bataljona kaujinieki – kopskaitā 483 vīri. Kauja ilga visu 2. marta die nu. Naktī uz 3. martu partizāniem izdevās izlauzties no no metnes un atkāpties uz iepriekšējām bāzes vietām. Kaujas rezultātā krita 28 partizāni, savukārt NKVD karaspēks zau dēja 32 kaujiniekus. Mūsdienās Stompaku nometnes vietā apskatāmi trīs at jaunoti bunkuri - baznīcas, štāba un dzīvojamais, kā arī 21 bijušo bunkuru vieta. Uzstādīti informatīvie stendi par nometni un kauju. Var pieteikt ekskursijas ar gidu.
Esot pie Stompaku purva takas sākuma var noskenēt QR kodu un noklausīties stāstu par notikumiem, kas saistīti ar nacionālo partizānu vēsturi. Audio stāstu var noklausīties arī IziTravel platformā ŠEIT. Stāsts ir pieejams latviešu un angļu valodās.
Piemineklis pretošanās kustības dalībniekiem Stompakos
Atrodas 15 km no Balviem Viļakas virzienā, labajā ceļa malā.
Redzama piemiņas zīme.
Piemiņas zīmi pretošanās kustības dalībniekiem, veltītu 1945. gada 2. un 3. marta kaujās kritušo Pētera Supes nacionālo partizānu piemiņai Balvu - Viļakas šosejas malā pretī Stompaku purvam atklāja 2011.gada 11.augustā, Latvijas brīvības cīnītāju piemiņas dienā. Jūlija beigās pieminekļa pamata pēdā tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Kapsulā ievietots dokuments ar 1945.gada 2. un 3. marta kaujās 28 kritušo nacionālo partizānu vārdiem.
"1945.gada februārī Stompaku purva salās, ko tautā sāka saukt par Stompaku purva saliņu mītnēm, 2 km no Balvu - Viļakas lielceļa bija izveidota Latvijas lielākā nacionālo partizānu nometne, kur 22 zemnīcās mitinājās 360 cilvēki. Starp tiem daļa leģionāru, kas, leģiona divīzijai atkāpjoties, ar visu bruņojumu bija palikuši tēva mājās. Lai iznīcinātu partizānus, 1945.gada 2.martā zemnīcām uzbruka divu čekas karaspēka bataljonu karavīri kopā ar iznīcinātājiem, kam bruņojumā bija arī četri mīnmetēji. Kaujas notika visu dienu, partizāni sīksti pretojās, un uzbrucēji cieta lielus zaudējumus, tā ka ieņemt nometni un iznīcināt partizānus nespēja. Kaujā bija krituši vai pēc smaga ievainojuma nomiruši arī 28 Stompaku purva iemītnieki. Nākamajā naktī partizāni ar kauju pārrāva nometnes aplenkumu un aizgāja neuzvarēti" - tā par Stompaku kauja raksta Balvu nodaļas nacionālās pretošanās kustības dalībnieku lietu komisijas priekšsēdētājs Zigfrīds Berķis.
Piemineklis Ziemeļaustrumu nacionālo partizānu komandierim Pēterim Supem - "Cinītim"
Godinot nacionālo partizānu komandiera Pētera Supes piemiņu, 2005.gada 28.maijā Viļakā tika atklāts viņam veltīts piemineklis. Tas novietots netālu no Viļakas katoļu baznīcas, kara laikā izrakto tranšeju malā, kur čekisti apraka nošautos nacionālos partizānus. Zem P.Supem veltītā pieminekļa ievietota kapsula ar 386 kritušo nacionālo partizānu vārdiem, kauju aprakstiem un materiāliem par partizānu komandieri. Akmenī iekalti vārdi: "Tev, Latvija, es paliku uzticīgs līdz pēdējam elpas vilcienam".
Pieminekli veidojis Pēteris Kravalis.
Līdzās atrodas piemiņas vieta Stompaku mežā un citās kauju vietās kritušajiem un čekistu noslepkavotajiem Latvijas brīvības cīnītājiem 1944.-1956.g.
Pie labējās sienas 2008. gada 20. jūnijā atklāta granīta plāksne ar trijās slejās izkārtotiem 55 kritušo partizānu vārdiem.
Piemineklis uzstādīts vietā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai bija izstādījušas noslepkavoto partizānu mirstīgās atliekas.
Uz līdzās esošās plāksnes iegravēti pateicības vārdi Pēterim Supem un Broņislavas Martuževas dzejolis:
"Celies, Pēteri Supe,
Dvēsele, karā kautā!
Šodien Tavs asins upuris,
Augšām cēlies tautā.
Iziet mūžīgi dzīvot
Jaunajo spēkā un sparā,
Uzvijas, uzplīvo, uzpalo
Augšāmskrejošā karogā!"
Viļakas muzejs. Ekspozīcijas par militāro mantojumu Viļakas apkārtnē
Viļakas muzejs atrodas divās ēkās – pilsētas kultūrvēsturei nozīmīgā 1913. gadā celtajā katoļu draudzes mājā, otra muzeja ēka – bijušajā kapucīnu mūku klosterī, kura pagrabi cieši saistīti ar nacionālo partizānu kustību Stompakos un padomju čeku. Pēc cilvēku atmiņām šajos pagrabos tika turēti un spīdzināti cilvēki. Vecajā muzeja ēkā atrodas vairākas ekspozīcijas, vienā no tām var apskatīt 1920. gada brīvības cīņu gaitu Ziemeļlatgalē, Otrā pasaules kara notikumus – ebreju holokaustu Viļakā un informāciju par nošautajām ģimenēm. Par katru ģimeni pēc dzīves vietas adreses var uzzināt sīkāku informāciju. Ekspozīciju papildina informācija par nacionālo partizānu kustību Stompakos – dažādas liecības, fotogrāfijas, priekšmeti. Muzeja apmeklētāji var uzzināt par militārā mantojuma objektiem Viļakas pilsētā un tās apkārtnē, piemēram, Brīvības cīnītāju piemineklis Jaškovā, kas tika nojaukts padomju laikā un atjaunots 1990. gadā, kā arī Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītu stēlu. Muzeja ekspozīcijā ir iestrādāta Otrā pasaules kara lidmašīnas skaņa, jo netālu no Viļakas atradies Vācu aviācijas lidlauks “Luftwaffe”. Muzejā ir iespēja apskatīt dažas atmiņas par Otrā pasaules kara notikumiem Viļakā, kā arī iegūt informāciju par vācu karagūstekņu nometni Račos.
Saistītie stāsti
Pēteris Supe - Latvijas nacionālo partizānu apvienības dibināšanas iniciators
No 1944. līdz 1946. gadam Pēterim Supem izdevās apvienot mežos izkaisītās nacionālo partizānu vienības organizētā kustībā, kas vēl vairākus gadus pēc Otrā pasaules kara Abrenes apriņķī cīnījās pret Latvijas okupāciju. Pēteris Supe ar segvārdu “Cinītis” bija viens no izcilākajiem nacionālo partizānu kustības organizētājiem un vadītājiem Ziemeļlatgalē.
Meža meita Domicella Pundure (Lūcija)
Domicellai Pundurei ir 90. Rīgas pilī 2018. gada 3.maijā viņa no Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rokām saņēma Viestura ordeni par sevišķiem nopelniem nacionālās pretošanās kustībā un valsts neatkarības aizstāvēšanā. Domicella Pundure palikusi pēdējā Stompaku purva kaujas lieciniece.


























