Pretpadomju aģitācija un propaganda
IV Padomju okupācija
„Antisovietinė agitacija ir propaganda“ – itin ideologinis terminas, į SSRS baudžiamuosius įstatymus įtrauktas nuo praėjusio amžiaus 2 dešimtmečio ir buvo vienas dažniausiai politiniuose procesuose vartojamų įstatymo straipsnių. 1926 m. TSKP baudžiamajame kodekse atsakomybė už „antisovietinę agitaciją ir propagandą“ buvo nustatyta 58 straipsnyje.
Po Latvijos okupacijos, 1940 m. lapkritį, šis Baudžiamasis kodeksas buvo įvestas ir Latvijoje, galiojantis atgaline data. 1961 metais buvo priimtas ir įsigaliojo Latvijos TSR baudžiamasis kodeksas, kurio 65 straipsnyje buvo numatyta atsakomybė už „antisovietinę agitaciją ir propagandą“. Šio straipsnio sankcijoje nurodyta bausmė numatė „laisvės atėmimą nuo šešių mėnesių iki septynerių metų“, taip pat „atėmimą nuo dvejų iki penkerių metų“. Savo ruožtu asmenims, anksčiau teistiems už „ypač pavojingus valstybinius nusikaltimus“, 65 straipsnio antroji dalis numatė laisvės atėmimą „nuo trejų iki dešimties metų“, be to, „atsiskaitymas nuo dvejų iki penkerių metų“.
Paskutinės politinės baudžiamosios bylos KGB ištirtų baudžiamųjų bylų fonde Latvijos valstybės archyve datuojamos 1986 m. Daug dokumentų iš 1980-1990 m. sandūroje KGB sugebėjo juos nugabenti į Rusiją arba sunaikinti.
Papildus izziņas avoti
1983 m. politiniai procesai okupuotoje Latvijoje. Virtuali paroda. Latvijos nacionalinis archyvas, 2013. http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=303
Gints Zelmenis, Bruno Javoišs, Ivo Grundulis. Nacionalinis pasipriešinimo judėjimas Latvijoje 1959–1986 m. Ryga, 2019 m.
Jānis Ķeruss: čekų žingsnis prieš antisovietinę propagandą ir agitaciją. 1957 metų analizė. https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/23701/
Mara Mikalson. Istorikas Zelmenis: totalitarinis režimas buvo jautrus net simboliniams veiksmams. Taip, 2019 m. rugsėjo 16 d. https://ir.lv/2019/09/16/vesturnieks-zelmenis-totalitarais-rezims-bija-jutigs-pret-simboliskam-akcijam/
Susijusios vietos
Latvijas Okupācijas muzejs
Latvijas Okupācijas muzejs aicina izzināt Latvijas okupācijas stāstu no 1940. līdz 1991. gadam par Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīmu valdīšanu.
Ekspozīcijas koncepcija, dizains un realizācija – dizaina birojs H2E.
Ekspozīcija atklāta 2022. gada 30. maijā.
www.okupacijasmuzejs.lv
+371 67229255
Stūra mājas izstāde "Čekas vēsture Latvijā"
Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.
1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.
“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.
Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.
Vēstures ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs"
Atrodas Pils ielā 12, Cēsīs, netālu no Cēsu pils laukuma.
Vēstures ekspozīcija "Sirdsapziņas ugunskurs" atklāj pārsteidzošus un varonību apliecinošus indivīdu pretošanās stāstus.
Ekspozīcija izveidota padomju laika īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un vēsta par Latvijas okupāciju.
1940-tajos gados Latviju divreiz okupēja Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija. Līdz pat 1950-to gadu vidum kādreizējā Cēsu apriņķa iedzīvotāji, tāpat kā viņu laikabiedri citviet Latvijā, aktīvi pretojās totalitārajiem okupācijas režīmiem.
Ekspozīcija sniedz padziļinātu ieskatu vietējās kopienas patriotismā un motivācijā. Laika līnija rosina izzināt Latvijas okupācijas norisi no 1939. līdz 1957. gadam un tematiski sakārtoti citāti no vietējiem laikrakstiem piedāvā salīdzināt abu okupācijas režīmu politisko propagandu.
Īslaicīgajai ieslodzīšanai paredzētās sešas kameras līdz mūsdienām saglabājušas tādas, kādas tās bija 1940./41. gadā un pēckara gados. Šeit, pirms nosūtīšanas uz čekas galveno ēku Rīgā, vairākas dienas, kamēr notika sākotnējā izmeklēšana un pratināšana, bija ieslodzīti tie Cēsu apriņķa iedzīvotāji, kurus aizturēja par visdažādākajām pretpadomju darbības izpausmēm – nacionālie partizāni, viņu atbalstītāji, jaunieši, kuri izplatīja “pretpadomju” satura lapiņas un citi “dzimtenes nodevēji”. Viss šeit ir īsts – kameras ar dzelzs durvīm, kur iebūvētas “kormuškas” (nelielas atveres ēdienu padošanai), koka nāras, ateja arestantiem, neliela virtuvīte ar krāsni, tipiskais padomju laika eļļas krāsu sienu krāsojums.
2019.gadā ekspozīcija ieguva Latvijas Dizaina gada balvā 3.vietu.
2015. gadā Pils ielas 12 pagalmā atklāja piemiņas sienu ar 643 padomju represijās bojāgājušo agrākā Cēsu apriņķa iedzīvotāju vārdiem – gan 1941. un 1949. gadā izsūtītajiem, gan nošautajiem un ar nāvi sodītajiem nacionālajiem partizāniem.
Otrā pusē ceļam apskatāma Cēsu “Stūra māja” - bijušais čekas nams.
Saistītie stāsti
Liepāja - an der Kreuzung verschiedener historischer Ereignisse
Die Einwohner von Liepāja gehörten zu den ersten in Lettland, die den Ausbruch des Zweiten Weltkriegs erlebten, und zu den letzten, für die der Krieg sowohl buchstäblich als auch symbolisch endete. Der Zweite Weltkrieg und die sowjetische Besatzung von Liepāja endeten erst 1994, als die letzten Truppen des Erben der UdSSR, Russland, die Stadt verließen.