Barikādes
IV Soviet occupation, Restored Independance

1991. gada janvārī notika Latvijas neatkarības pretinieku mēģinājums apturēt neatkarības atjaunošanas procesu un gāzt Latvijas Republikas likumīgo varu. Lai pretotos šādai agresīvai rīcībai, ap daudzām stratēģiskas nozīmes ēkām tika izveidotas barikādes un dežūrās pie tām iesaistījās liels skaits iedzīvotāju. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir izcils starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs. 

Izmantojot politiskās reformas, kas PSRS tika īstenotas 20. gadsimta astoņdesmito gadu otrajā pusē, Baltijas valstu sabiedrība nepārprotami pieteica vēlmi atjaunot Baltijas valstu neatkarību. 1988. gadā Baltijas valstīs tika izveidotas tautas kustības (Latvijā – Latvijas Tautas fronte jeb LTF), kuras visai drīz paziņoja, ka to galvenais mērķis ir Baltijas valstu neatkarības atjaunošana. Latvijā LTF 1990. gada martā–aprīlī notikušajās vēlēšanās guva uzvaru, kas ļāva ar vairāk nekā divu trešdaļu deputātu atbalstu pieņemt 1990. gada 4. Maija Neatkarības deklarāciju. Neraugoties uz uzvaru vēlēšanās un deklarācijas pieņemšanu, PSRS centrālā vara neatzina Neatkarības deklarāciju, PSRS prezidents M. Gorbačovs 1990. Gada 14. maijā parakstīja dekrētu par Baltijas valstu Neatkarības deklarāciju nelikumību.

Neraugoties uz M. Gorbačova solījumiem neizmantot vardarbīgas metodes varas maiņai Baltijā, Lietuvā un Latvijā 1991. gada janvārī notika PSRS armijas un iekšlietu struktūru uzbrukumi vietējām varas iestādēm un stratēģiskiem objektiem. Latvijā situācijas saasināšanās savu augstāko eskalācijas punktu sasniedza 14.–20. janvārī, kad notika periodiski PSRS specvienību kaujinieku uzbrukumi Latvijas varas iestādēm. Šajos uzbrukumos gāja bojā dienesta pienākumus pildoši darbinieki un civiliedzīvotāji. Sabiedrības aktīvā iesaiste, bloķējot pieejas valsts pārvaldes iestādēm un stratēģiskiem objektiem (barikādes), izjauca mēģinājumu gāzt likumīgo varu Latvijas Republikā. 

Cīņā ar agresoriem 1991. gada janvārī prasmīgi tika izmantotas nevardarbīgās pretošanās metodes. Pēc valdības un LTF aicinājuma ap valstiski svarīgiem objektiem operatīvi tika izveidotas barikādes, ko apsargāja neapbruņoti civiliedzīvotāji. Barikāžu izveidošanā iesaistījās iedzīvotāji no visas Latvijas, lauku reģionu pārstāvji ieradās ar smago lauksaimniecības, mežizstrādes u.c. tehniku. Tika organizētas dalībnieku dežūras un, ja nepieciešams, nodrošināta regulāra dalībnieku nomaiņa. Brīvprātīgie piegādāja pārtiku, bija sagatavoti medicīniskās palīdzības sniegšanas punkti, kuros dežurēja mediķi. Barikādēs tiešā veidā piedalījušies aptuveni 40–50 tūkstoši cilvēku, netiešā veidā dažādos mītiņos – vairāki simti tūkstošu iedzīvotāju. Katrā objektā barikādes tika veidotas, vadoties pēc reālās situācijas. Veidojot barikādes ap Ministru Padomes ēku, tika izmantotas gan smagās automašīnas, tās novietojot ciešā kolonnā, gan arī kokmateriāli.

Neskatoties uz to, ka barikāžu dienās Tuvajos Austrumos sākās Līča karš, notikumi Rīgā atbalsojās visā pasaulē. Krievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs Boriss Jeļcins aicināja karavīrus un virsniekus nepiedalīties vardarbīgās akcijās pret Baltijas republikas iedzīvotājiem. Maskavā 20.janvārī notika mītiņš, kurā pulcējās ap 100’000 cilvēku, kas izteica atbalstu Baltijai. PSRS Baltijas valstu neatkarību atzina tikai brīdī, kad tā jau faktiski bija sabrukusi pēc 1991. gada augusta puča Maskavā. 1991. gada barikāžu notikumi ir viens no Latvijas neatkarības atgūšanas simboliem. Pēc neatkarības atjaunošanas tiek rīkoti plaši barikāžu notikumu piemiņas pasākumi. Barikāžu dalībniekiem ir piešķirtas barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. Kopš 2001. gada Krāmu ielā 3, Rīgā, ir atvērts 1991. gada barikāžu muzejs.

55.jpg
552TautasatvadīšanāsnoBarikāžulaikanogalināta.jpg
553BarikāžudalībniekiVecrīgā1991Barikāžumuzejs.jpg
554BarikādesVecrīgasielās1991Barikāžumuzejs.jpg
55TautasatvadīšanāsnoBarikāžulaikanogalinātaj.jpg
More information sources

www.mk.gov.lv/simtgade/Ceļā uz Latvijas valsti

100 notikumi Latvijas vēsturē, cilvēki un procesi 1918-2018. Latvijas mediji

 

Related objects

1991. gada barikāžu atceres piemiņas akmens

Pirmā Latvijā piemiņas zīme 1991. gada barikāžu laika piemiņai izgatavota valmierieša Jāņa Sprudzāna granīta izstrādājumu individuālajā uzņēmumā, pamatnes izveidi veikusi SIA “Grods”. Piemiņas vietas idejas autors bija Valmieras policijas majors Aleksandrs Melngāršs (1954-2014), kurš 1991. gada janvāra notikumos Rīgā vadīja Valmieras milicijas darbinieku grupu. Piemiņas vietas zīmes skices un dizainu veidojis Dainis Saulītis. Atklāts 2002. gada 24. janvārī. Sākotnēji piemiņas zīme novietota Rīgas un Grants ielas stūrī uz privātīpašnieka zemes, vēlāk – 2010. gadā pārvietota pie pretim esošās Valsts policijas Vidzemes reģionālās pārvaldes ēkas.

1991 Barricades Museum

Atrodas Rīgā, Vecrīgā, netālu no Rīgas Doma baznīcas.

Muzejs dibināts 2001. gadā, lai saglabātu vēstures liecības par 1991. gada notikumiem Latvijā. Barikāžu laiks bija tautas kustība, kas sekmēja Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Pasaules vēsturē tas ir spilgts nevardarbīgas pretošanās piemērs.

1991. gada janvārī Lietuvā Padomju armija atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pulcējās pie Viļņas televīzijas torņa un iebrauca tajā ar tankiem. Reaģējot uz šiem notikumiem, manifestācijā Rīgā sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai paustu atbalstu lietuviešiem un gatavību turpināt Latvijas valsts neatkarības ceļu. Lai nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos Latvijā, iedzīvotāji Vecrīgas šaurajās ielās sāka būvēt barikādes, lai kavētu Padomju armijas iespējamos uzbrukumus barikāžu aizstāvjiem. Tās tika veidotas arī pie dažādiem stratēģiskiem objektiem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Barikādēs piedalījās ap 50 000 cilvēku no visas Latvijas.

Mūsdienās var aplūkot muzeja ekspozīcijas. Muzejs atrodas Vecrīgā, kas ļauj to iepazīt no barikāžu aizstāvju perspektīvas. Ir apskatāma arī muzeja virtuālā tūre.

 

Vaidavas pagasta novadpētniecības pastāvīgā ekspozīcija

Atrodas Vaidavas kultūras un amatniecības centrā.

Redzama ekspozīcija, kas veltīta 1949. gada deportāciju atcerei, kā arī vaidaviešu dalībai 1991.gada janvāra barikādēs Rīgā.  Ekspozīcijā apskatāmas arī pasaules karu liecības (galvenokārt drukātie materiāli).

Dabas un vēstures objekti, muižas, izglītības vēsture, kultūra, ievērojami cilvēki, kolhoza laika materiāli, sadzīves saimniecības piederumi, naudas zīmes, avīzes, žurnāli par Vaidavas pagastu.

Related stories

Vaidavieši uz barikādēm

2020.gadā, sagaidot 1991. gada barikāžu 30. gadadienu, Vismants Priedīte dalās ar stāstu par novadnieku dalību šajos vēsturiskajos notikumos.

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā

Kocēnieša Tālava Megņa atmiņas par notikumiem 1991. gada barikādēs Rīgā.
"13. janvārī uz manifestāciju Rīgā no kolhoza organizēti aizbrauca ap 40 Kocēnu iedzīvotāju ar autobusu Laz, vadītājs Vitālijs Sprukts un mikroautobusu Latvija, vadītājs Jānis Grava.
Pēc manifestācijas, kad satikāmies pie autobusiem, vairākas reizes pa radio dzirdējām Latvijas Tautas frontes aicinājumu, tiem, kuri var, palikt Rīgā un aizstāvēt stratēģiski svarīgos objektus, lai būtu sarežģītāka to ieņemšana, līdzīgi kā pie Viļņas televīzijas. Šos Podnieka filmētos kadrus redzējām pirms izbraukšanas uz Rīgu.

No Rēzeknes uz 1991. gada barikādēm

Teicēji apraksta Barikāžu laika noskaņas un personīgos pārdzīvojumus. Atmiņas labi ilustrē to kā informācija spēja sasniegt Latvijas iedzīvotājus visā tās teritorijā.