PSRS okupācijas laika disidents
IV Soviet occupation

Disidents (latīņu: dissidens - atkritējs, pretī runājošs) plašākajā nozīmē ir cilvēks, kam ir citādi, pretēji uzskati nekā pastāvošajai varai vai sabiedrības vairākumam. Sākotnēji ar šo vārdu saprata cilvēkus, kuri nepiederēja pie valstī valdošās reliģijas, konfesijas.

20. gadsimta sešdesmitajos gados Rietumu valstīs par disidentiem sāka saukt opozicionārus Padomju Savienībā un citās komunistiskajās valstīs. Šī jaunā opozicionārā kustība radās PSRS vadītāja Ņ. Hruščova "atkušņa" periodā. Disidenti atšķīrās no citām opozīcijas kustībām ar to, ka viņi izmantoja nevardarbīgās cīņas metodes. Disidenti apelēja pie vispārējām vērtībām, kā arī tiesībām, kas bija ierakstītas padomju normatīvajos aktos, bet netika ievērotas. Par disidentismu cilvēkus vajāja un represēja, nereti viņus kā "vājprātīgos" ieslodzīja psihiatriskajās slimnīcās. Ievērojami padomju disidenti bija rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins, fiziķis Andrejs Saharovs un citi.

Pazīstamākie latviešu disidenti Latvijas okupācijas laikā bija Gunārs Astra, Ints Cālītis, Eduards Berklavs, Lidija Doroņina-Lasmane, t.s. “Franču grupa”, Knuts Skujenieks, Jurģis Skulme un citi.

More information sources

Kategorija: Disidenti. Vikipēdija. https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Disidenti

Eduards Berklavs. Zināt un neaizmirst. http://www.eraksti.lv/autori/eduards_berklavs.html

Biruta Eglīte. Kas jūs bijāt, Gunār Astra? Rīga, 1998.

Andris Grūtups. Observators. Par mākslinieka Jurģa Skulmes tiesāšanu. Rīga, 2009.

Knuts Skujenieks, Bruno Javoišs. Kārtis. Virtuāls ceļojums caur dzeloņdrātīm. Rīga, 2013.

Vilis Seleckis. Disidents. Inta Cālīša dzīvesstāsts. Rīga, 2020.

Related objects

The Museum of the Occupation of Latvia

Pašlaik muzejs atrodas pagaidu telpās Raiņa bulvārī 7, netālu no Brīvības pieminekļa. 

Latvijas Okupācijas muzejs ir dibināts 1993. gadā. Tas glabā ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. gada līdz 1991. gadam. 2012. gada sākumā muzeja krājumā bija vairāk kā 50 000 vienību (dokumentu, fotogrāfiju, rakstisko, mutvārdu un materiālo liecību, priekšmetu un piemiņas lietu). Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2000 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem okupācijas tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Notikumi, kas skāra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus ir spilgta liecība par tautu pieredzi atrodoties divu totalitāru režīmu varā.

Mūsdienās šeit var aplūkot vairākas ekspozīcijas. „Nākotnes Nams” ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunā ekspozīcija. Iespēja iepazīt izstādi “Čekas vēsture Latvijā”, kas atrodas “Stūra mājā”.

 

The KGB Building – the "Corner House"

Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.

1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.

“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.

Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.

 

Related stories

Par ģenerālis Kārli Gopperu

Ģenerālis K. Goppers (1876.-1941.) bija izcils karavīrs un izcils cilvēks. Viņš izcēlās kā sekmīgs komandieris, kurš uzņēmās bataljona un pulku vadību, varonīgi vedot savus strēlniekus kaujās par Latvijas brīvību Pirmā pasaules kara laikā (1914. – 1919.). Viņš ir piedalījies gan kaujās Tīreļpurvā, gan Ložmetējkalnā, gan aizstāvot Rīgu.