Garrison
I WW1 & Wars of Independence , II WW2, IV Soviet occupation

A garrison is an area that may include one or more adjacent administrative territories (settlements), which have a military, economic, cultural or another role in the operation of military units.

The garrison commander is in charge of the required number of garrison units and their territory.

Related objects

Ādama Tērauda skola

Skolas ēka pilsētas centrā atrodas Ausekļa ielas kreisajā pusē, blakus Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai.

Ēkā, kas nosaukta skolotāja Ādama Tērauda vārdā, sākotnēji atradās skola un tās celtniecība pabeigta 1923.gadā. 1946.gadā šeit tika izvietots armijas garnizona militārais štābs. Tādējādi Valkas pilsētas centrā radās militārais centrs, un Valka kļuva par PSRS armijas svarīgu kodolbruņojuma objektu. Ēkas teritorija tika apjozta ar augstu sētu un to dēvēja par pilsētu pilsētā, jo tur armijnieku vajadzībām bija savs veikals, slimnīca, katlu māja un pat kafejnīca. Ēkas jumta daļā tika izvietota Padomju varas simbolika – sarkanā zvaigzne. Armija šo vietu atstāja 20. gs. 80. gadu beigās, līdzi paņemot visu, ko varēja aiznest.

Turpat blakus aiz Ādama Tērauda skolas un pazemes bunkuriem atrodas Zviedru (Šeremetjeva) skansts. Mākslīgi veidotais zemes valnis tika veidots Lielā Ziemeļu kara sākumā, ap 1702.gadu, lai aizsargātu Valku pret zviedriem. Skansts stāvākā siena ir vērsta pret Ērģemi, bet otra puse pret Ausekļa ielu.

Mūsdienās Ādama Tērauda skola ir apskatāma tikai no ārpuses.

Bārtas raķešu bāze

Paplakas pulks. Bārta - Dienvidi, Bārta - Ziemeļi. Cilvēka un dabas iedarbības rezultātā bāze ir iznīcināta. Ēkas atpakaļ paņem mežs, Raķešu transportēšanas auto un pašu raķešu angāri ir nojaukti. Iznīcināts arī sakaru centrs un demontētas lielākā daļa metāla starta platformu. 

Bārtas pagastā, pēc oficiālās informācijas, atradās šādas padomju armijas daļas:

49028 - 279. BKF jūras spēku raidcentrs

25026, 49393 - BKF 30. kuģu raķešu un kodollādiņu noliktavas

49281 - sakaru daļa

20480 - 523. sakaru centra apakšvienība

1994. gadā atstājot Latviju (Pēdējie militāristi, kas no Latvijas izveda Bārtas raķešu bāzes iekārtas, Liepājas ostu atstāja 1994. gada 31. augustā.), iesniedza Krievijas federācijas Ziemeļrietumu karaspēka grupa. Apsekojot Bārtas raķešu bāzes terititoriju, uzgājām arī ballistiskās raķetes R-5M (8K51M) (NATO klasifikācija - SS-3 Shyster) starta laukumus ar tiem blakus novietotiem komandbunkuriem. Raķetes R-5M (8K51M) ar kodollādiņiem ir pirmās, ko okupācijas karaspēks 1954. gadā izvieto Latvijā, Liepājas rajona Bārtas mežā. Ar PSRS Aizsardzības ministrijas 1985. gada 2. jūlija (!) lēmumu nr. 700-330 karaspēka daļai nr. 42341 (50. raķešu armija Smoļenskā, k/d 55135) Bārtas mežā iedala 2 623 hektārus zemes. Tur izvieto 117. raķešu pulka divus divizionus. Katrā divizionā 4 raķetes. 1959. gada 18. septembrī armija pieprasa vēl 385,25 ha pieciem objektiem Bārtas Brienampurva tuvumā. Grants bāzes būvēšanai un angāru apbēršanai un maskēšanai vesta no netālā Krūtes karjera. No Bārtas pagasta Kalnāju, Placēnu, Purviču, Zemturu, Purvu, Knīpupju, Mazturu, Birzmaļu mājām izdzen zemniekus. Arhīva dokumentos uzrādītie zaudējumi par 8 saimniecību likvidēšanu ir tikai 154 711 rubļi. Visas bāzu konstrukcijas uz Bārtu vestas tikai naktī, lai neviens neredzētu. Bet Bārtas pagasta iedzīvotāji gan vienmēr zinājuši: kad armijnieki sāk greiderēt ceļus, tad jau kaut ko vedīs.1968. gadā Bārtas virszemes starta raķešu divizionus izformē. Modernizētās šahtu raķetes (R-12 un R-14) Bārtā neizvieto, jo objekts atrodas purvainā teritorijā.

 

Padomju armijas raķešu bāze Zeltiņos

Atrodas “Medņukalni”, Zeltiņu pagasts, Alūksnes novads.

No 1961. līdz 1989.gadam Alūksnes rajona “Zeltiņos” darbojās padomju armijas īpaši slepens militārs objekts – kodolraķešu bāze. Te izvietotas virszemes vidējā rādiusa ballistiskās raķetes P-12(8K63), P12Y(8K63Y) ar 4 starta laukumiem. Lidojuma attālums 2200 km. Šajā periodā armija izmanto apmēram 300 ha lielu, ar dzeloņdrātīm iežogotu teritoriju. Sadzīves (dzīvojamā) zona un īpaši slepenā zona – palikušas mantojumā arī šobrīd. Betonētie ceļi ved uz tajā laikā acij slēptām vietām – angāriem, palaišanas laukumiem, bumbu patvertnēm.

Kompakta teritorija nepilna kilometra attālumā no valsts reģionālās nozīmes autoceļa P34 “Sinole-Silakrogs”, vairāku desmitu hektāru platībā izvietotas dažādas būves saistībā ar kodolraķešu uzturēšanu un apkalpošanu (angāri, degvielas u.c. materiālu noliktavas, kara tehnikas apkopes telpas, novērošanas posteņi, asfaltēti un betonēti laukumi, piebraucamie ceļi). Teritorijā bija nodrošināta autonomā elektrības padeve, ūdensapgāde un siltumapgāde, kas ar armijas izvešanu tika iznīcināta. Pēc armijas aiziešanas, daļa tehnikas tika nodota pašvaldības pārziņā.

Šobrīd apskatāmi 20 ha bijušā militārā mantojuma teritorijas, kuras dienvidrietumu daļu piedāvā kā tūrisma apskates objektu. Bāze tūristiem tiek piedāvāta divos veidos – pamatekspozīcija par raķešu bāzes vēsturi, kas atrodas Zeltiņu muzeja telpās un tūrisma maršruts bāzes teritorijā. 

Teritorijā iespējams izbaudīt lielisku lāzertaga spēli draugu kompānijā – līdz 12 personām. Iespējams izvēlēties spēles ilgumu 1 stunda 1,5 stundas, vai 2 stundas. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās vismaz divas dienas pirms spēles. Pieteikšanās zvanot +371 26520677!

Tūrisma maršrutam bāzes teritorijā ''dzīvā" gida pavadībā (latviešu un krievu valodā) darba laiks no 10.00- 18.00 ( no otrdienas līdz svētdienai) . Brīvdienas - svētdiena, pirmdiena. Ekskursijas pieejamas no maija līdz novembrim. Par citiem ekskursiju laikiem (arībrīvdienās) iepriekš jāzvana uz +371 29492284 . Ekskursijas pieteikt ne vēlākais kā divas dienas iepriekš.
Audioga pavadībā ekskurisjas pieejamas jebkurā sev vēlamā laikā latviešu, krievu un angļu valodā.

Zeltiņu vēstures krātuvē, ar iepriekšēju pieteikšanos, skatāma ekspozīcija "Nesenā pagātne" par sadzīvi un militāro mantojumu padomju laikā.
Vēstures krātuves darba laiks:
No septembra līdz aprīlim - trešdienas un sestdienas no 9.00-17.00
No maija līdz augustam - trešdienas, ceturtdienas un sestdienas no 10.00-18.00
Pieteikšanās zvanot +371 25745577

Kādreizējā padomju armijas raķešu bāze "Raķetnieki"

Kādreizējās padomju armijas bāzes ēkas ir avārijas stāvoklī, taču teritorijā ir iekārtota mototrase. Teritoriju var apskatīt apstaigājot ar kājām, taču nepieciešami labi apavo pret dubļiem un smiltīm.

OLMAŅU BATERIJA NR.456 (padomju militārā bāze "Krasnoflotska")

Beidzoties Otrajam pasaules karam, Padomju armijai Latvijas krastos bija nepieciešams izvietot jaunas krasta aizsardzības baterijas, jo esošās artilēristi bija saspridzinājuši 1941. gadā. Tika izmantots viss, kas tobrīd atradās flotes arsenālā, līdz ar to Olmaņos tika uzstādīti franču inženiera Kanē sistēmas Pirmā pasaules kara laika 152 mm (6 collu) lielgabali. Kanē sistēmas lielgabali tika izmantoti gan krasta aizsardzībai, gan arī uz kuģiem.

 

2006. gada  1.maijs. Deg kazarmas / Kanē tipa lielgabals / Baterijas plāns

Sākumā ieročus izgatavoja Obuhovskijas, pēc tam - Permas rūpnīcā. Olmaņos, baterijā Nr.456 tika uzstādīti 152 mm lielgabali, kurus izgatavoja rūpnīcā Permā. Metāla lielgabali ar divgalvainā ērgļa simbolu un uzrakstu „1898. gads” atkal bija gatavi sargāt impērijas krastus. Neskatoties uz cienījamo vecumu, lielgabali kalpoja godam. Šāvieni tika veikti trīs, četras reizes gadā. Mērķēšanas precizitāti nodrošināja tālmērs, kas bija novietots uz koka torņa. Rajons, kurā dislocējās 456. baterija, bija kā nosēts ar zemnīcām un dotiem, ko aiz sevis bija atstājis vācu karaspēks, kas šajā vietā bāzējās no 1945. gada janvāra līdz maijam.

Kurzemes katla laikā vācieši bija nopietni nobažījušies, ka Padomju karaspēks varētu izsēdināt desantniekus Kurzemes krastos, tādēļ šeit izveidoja spēcīgu pretdesanta aizsardzību.

1952. gadā Olmaņos ieradās celtniecības bataljons, vēlāk tam pievienojās vēl viens. Vienā celtniecības bataljonā dienēja 500 cilvēku. Drīz vien pēc ierašanās bataljoni ķērās pie tobrīd modernākās un spēcīgākās krasta aizsardzības baterijas izbūves, lai tajā varētu novietot četrus 152 mm lielgabalus MU-2.

Kopumā ar šādiem lielgabaliem tika nokomplektētas divas lielgabalu baterijas pie Ļeņingradas, viena šeit , Olmaņos, viena Sīres pussalā Igaunijā un viena Polijā. Šobrīd visi šie lielgabali ir sagriezti lūžņos izņemot divus. Viens no tiem atrodas kara muzejā Varšavā, otrs – muzejā Maskavā.

 

Lielgabala pozīcijas plāns / Lielgabals Mu-2

Jaunā baterija Nr. 456. sastāvēja no četrām lielgabalu pozīcijām, komandpunkta ar tālmēra torni un inženieru pozīcijām. Komandpunkts bija aprīkots ar dīzeļģeneratoru. Komandpunkta vajadzībām tika uzbūvēta arī ūdenstvertne ar 50 m3 ietilpību ugunsgrēka gadījumā. Kara pilsētiņā tika uzbūvēti arī dzīvojamie nami virsnieku ģimenēm, sanitārā daļa un saimniecības ēkas. Interesanti, ka komandpunkts ir uzbūvēts uz 1940. gadā celtas ēkas pamatiem, pirms tam celtniecības vietu attīrot no vecās armatūras un caurulēm. Kad lielgabalu pozīciju betonēšanas un celtniecības darbi tika pabeigti ar baržām no Ļeņingradas uz Ventspili atgādāja lielgabalu korpusus un to aizsargbruņas. Ventspils ostā tas viss tika pārkrauts uz dzelzceļa platformas un nogādāts līdz stacijai „Olmaņi”. No tās, pa speciāli uzbūvētu šaursliežu (600 mm) dzelzceļu, lielgabalus nogādāja līdz pat krasta aizsardzības baterijai. Speciālisti no visas Padomju Savienības aprīkoja krasta aizsardzības bateriju ar elektroniskajām ierīcēm, dīzeļģeneratoriem, šāviena vadības sistēmām, ugunsdzēsības iekārtām, kā arī gaisa filtrācijas sistēmām, kas bija identiskas tām, kas atradās civilās aizsardzības patvertnēs. Virs komandpunkta atrodas novērošanas tornis, kurā atradās galvenās optiskās ierīces: tālmērs, ar kura palīdzību tika noteikts attālums līdz mērķim, un vizieris, ar kuru mērīja šāviena leņķi. Visas baterijas izbūve, vadoties pēc 1939. gada cenām izmaksāja ap 20 miljoniem rubļu. 1955. gadā krasta aizsardzības baterija bija pilnā kaujas gatavībā. Jau pirmie šāvieni izrādīja augstu precizitāti. Krasta aizsardzības baterijas rajona piekraste tika aprīkota ar pretdesanta aizsardzību. Tika izraktas tranšejas, ierīkotas pozīcijas ložmetējiem, kā arī vairāku kilometru garumā novilktas dzeloņdrātis. 

Uzreiz pēc tam, kad jaunā baterija bija pabeigta, sākās vecās, ar Kanē lielgabaliem bruņotās, baterijas likvidācija. Lielgabalus demontēja un ar traktora palīdzību nogādāja līdz dzelzceļam, pa kuru tie tika aizvesti uz Ventspili.

1975. gadā 456. bateriju iekonservēja, lai vajadzības gadījumā to atkal varētu izmantot. Olmaņos izvietojās zenītraķešu divizions ar S-125 raķešu kompleksiem. Kāpu zonā tika izveidoti aizsargvaļņi raķešu palaišanas iekārtām, tika izveidots arī laukums radiolokācijas iekārtām, kā arī uzbūvētas dzelzsbetona garāžas raķešu transportēšanas un uzlādes mašīnām.

1993. gadā karaspēks izvācās no Olmaņiem, līdzi paņemot tika raķetes un lādiņus. Viss pārējais– gan ēkas, gan iekārtas, gan citas mantas - tika nodots Latvijas valdībai. Kādu laiku armijas pilsētiņu apsargāja Latvijas Zemessardze. Latvijas NBS izskatīja jautājumu par to, lai saglabātu krasta aizsardzības bateriju, un to turpmāk varētu izmantot gan mācībām, gan aizsardzībai. Šādas krasta aizsardzības baterijas esamība nodrošinātu Latvijai militāro kontroli pār Irbenes jūras šaurumu un politisko jautājumu saasināšanās gadījumā nodrošinātu spēcīgu aizsardzību. Par objekta saglabāšanu tūrisma vajadzībām uzstāja arī Tārgales pagasta padome. Toreizējais pagasta padomes izpilddirektors Ivars Smukkalns ne vienu vien reizi vērsās gan reģionālajās, gan valsts iestādēs ar lūgumu, lai objekta apsaimniekošanu uztic vietējai pašvaldībai. Visa Eiropa būtu braukusi aplūkot unikālo krasta aizsardzības bateriju, tāpat kā šobrīd eiropieši brauc aplūkot Sveaborgas cietoksni, kurā arī atrodas krievu lielgabali un kuram ir piešķirts UNESCO pasaules vēstures mantojuma statuss.

Diemžēl neviena no iecerēm naudas trūkuma dēļ netika īstenota, un krasta baterija tika pamesta likteņa varā, kādu brīdi par armijas pilsētiņu un lielgabaliem rūpējās kultūras un vēstures entuziasti Edgars un Zoja Sīļi. Tomēr 200 tonnas pirmšķirīga metāla nedeva miera zagļiem un vandāļiem. Pilsētiņas iedzīvi un mantas izvazāja marodieri, pie viena izlaupot arī robežsardzes punktu pie Irbes upes. Pašiem lielgabaliem gan izdevās pozīcijās nostāvēt vēl trīs gadus, taču arī tos 1996. gadā sagrieza metāllūžņos. Pēc melnā metāla zagļiem nāca kabeļu zagļi, tika demontēti arī jaudīgie dīzeļģeneratori, aizstiepts tālmērs, militāro jautājumu lietpratēji pievāca formulārus un rasējumus. 2006. gadā divi cilvēki alkohola reibumā, neuzmanīgi rīkojoties ar uguni, aizdedzināja kazarmas. Abi gāja bojā ugunī. Viss, kas palicis pāri no kazarmām – ķieģeļu sienas. Unikālais militārās vēstures mantojums ir izpostīts un pamests. Tagad tajā iemaldās tikai retais militārās vēstures entuziasts.

Paldies visiem, kas piedalījās, tie bija: Gunz, Pīrāgz, Anete, Mr. Nighttrain. Jāpiemin, ka gaisa temperatūra ekspedīcijas norises dienā bija ap -15 grādu robežās, sniega kārta - ap 30cm bieza. Īpašs paldies Mr.Nighttrain par sarūpēto fotogrāfiju, kurā redzama kazarmu degšana. Bildes autors, augstā ieņemamā amata dēļ savu vārdu šoreiz gan lūdza neminēt, bet paldies arī viņam.

Materiāls rakstam tulkots no Jurija Melkonova grāmatas "Kurzemes piekrastes lielgabali", tāpat arī lielgabala rasējums, liegabala pozīcijas rasējums un Olmaņu plāns adaptēts latviešu valodā un izmantots kā uzskates materiāls šajā publikācijā no Jurija Melkonova grāmatas "Kurzemes piekrastes lielgabali". Pētījuma autora mājas lapa - www.melkon.lv

Zvārdes šautuve un kādreizējā padomju militārā bāze "Lapsas"

Aviācijas uzlidojumu apkalpojošā armijas daļa tika izveidota Lapsās. Teritorijā joprojām atrodas padomju apbūve, bijušās kazarmas, ēdnīca, novērošanas tornis utml. Šeit atrodas arī Zvārdes glābšanas biedrības muzejs, kurā apskatāmi gan 2.Pasaules kara, gan padomju laika eksponāti no šīs bāzes.

No 1954 līdz 1993.gadam šeit bija aviācijas uzlidojumu poligons un ne tikai. Šāva arī no „Neuzvaramā” borta ieročiem. Aptuveni 19800 kvadrātkilometru lielu teritoriju bija pārņēmusi padomju armija. Pati mērķu zona bija dziļāk mežos un aizņēma aptuveni 1800 kvadrātkilometru teritoriju. 78% no teritorijas klāj meži, purvi un aizaugošas pļavas. Ceļi poligona laikā bija visai nosacīti. Tikai deviņdesmito gadu vidu tika uzbūvēts normāls grants ceļš, kas savienoja Kokmuižu ar Striķiem. Pārējos ceļus ar laiku sabūvēja mežu īpašnieki, lai tos varētu apsaimniekot.

Exposition of Ādaži garrison history

Atrodas Ādažu novadā, Kadagā, Ādažu Nacionālā mācību centra teritorijā.

Ādažu apkārtnē atrodas lielākais militārais poligons Baltijas valstīs un unikāla apmācību teritorija. Poligona vēsture aizsākās 20.gs. 20 gadu beigās, kad Latvijas valdība nolēma ierīkot to Rīgas tuvumā, Lilastes apkārtnē. Padomju okupācijas laikā tas būtiski paplašinājās, simbolizējot Padomju armijas militarizācijas vērienu.

Pēc 1. pasaules un Latvijas Neatkarības kara, Latvija armija veidojās karā izpostītā zemē. Latvijas iedzīvotāji bija saskārušies ar karu un svešu armiju vienaldzīgo attieksmi. Salīdzinoši īsā laikā armija tapa par daudzskaitlīgu karaspēku ar lielām karavīru rezervēm, lai patstāvīgi aizsargātu Latviju un tās iedzīvotājus. Poligoni un vasaras nometnes karavīru ikdienu tuvināja kara apstākļiem, ļaujot pilnveidot prasmes un zināšanas. Lilastes jeb Gaujas poligona attīstībai nozīmīga kļuva 30.gadu sākumā izbūvētā Rīgas – Saulkrastu dzelzceļa līnija, kas ļāva pārvadāt munīciju un tehniku, kā arī kalpoja krasta aizsardzības nolūkiem.

Garnizons - karaspēka vienību kopums, kas patstāvīgi vai uz laiku izvietots noteiktā administratīvā teritorijā.

Poligons -  iekārtota vieta tehnisko līdzekļu izmēģināšanai un karaspēka apmācīšanai.

Mūsdienās var aplūkot ekspozīciju, iepazīt militāro tehniku un karavīru ikdienu.

Kādreizējā padomju armijas militārā bāze Pāvilostā - aktīvās atpūtas centrs

PSRS laikā šeit atradās robežsardzes daļa, citas padomju armijas daļas - sakarnieki un zeme - gaiss raķešu bāze atradās vairākus kilometrus tālāk mežā. Pēc neatkarības atgūšanas bija izvietota Latvijas armija.

Kādreizējā padomju armijas militārajā bāze šobrīd ir ierīkots rekreācijas, aktīvās atpūtas un nometņu centrs - personības izaugsmei mijiedarbībā ar dabu un apkārtējiem cilvēkiem. 

Vieta atpūtai un nakšņošanai gan tūristu grupām, gan ģimenēm. Istabiņas, dušas, WC, ugunskura vietas, plaša teritorija aktivitātēm, dabas skaņas. Rezervācijas veikt iepriekš, zvanot +371 26314505.

 

Related stories

Memorial moment in the Garrison Cemetery

After the restoration of Latvia's independence, Uldis Veldre, the head of the department of the Alūksne Brothers' Cemetery Committee, took care of the maintenance of the Garrison Cemetery, the identification of the LKOK-related resting places related to Alūksne and the installation of memorials in the Garrison Cemetery.