Tukuma rezerves lidlauka apsaimniekošana 90os.

Līdz ar Padomju okupācijas karaspēka aiziešanu iesākās daudzu, agrāko kara bāžu izlaupīšana.  Padomju karavīri centās izvest pēc iespējas vairāk un atstāt degradētu infrastruktūru. Pēc karaspēka aiziešanas šīs bāzes turpināja izlaupīt civiliedzīvotāji un izsaimniekot agrāko, militāro infrastruktūru.

“Krievu armijai aizvācoties no I.atvijas, tās īpašumus pārņēma Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Ar apsaimniekošanu ne vienmēr veicās, no daļas krievu armijas monstriem Aizsardzības ministrija vienkārši atteicās, jo trūka un joprojām trūkst līdzekļu apsaimniekošanai. Daudzas vietas ir izdemolētas, bet Tukuma rezerves lidlauks iznomāts SIA Durbe, kas to apsaimnieko. Tagad Valsts kontrole ierosina krimināllietu par lidlauka izsaimniekošanu. NBS gaisa spēku komandieris pulkvedis Kārlis Kīns NRA sacīja: «Pateicoties tam, ka lidlaukā saimnieko SIA Durbe, tas ir darba kārtībā, un kā speciālists varu apgalvot, ka tanī jebkurā brīdī var nolaisties lidmašīna. Turklāt visus līdzekļus lidlauka uzturēšanā ir ieguldījusi tikai SIA Durbe. Aizsardzības ministrija lidlauka uzturēšanai nav devusi nevienu santīmu. Durbe palīdz ari apsargāt teritoriju no krāsaino metālu zagļiem, jo daudzi krievu armijnieki vēl nekur nav aizbraukuši un perfekti pārzina teritoriju - zina ko zagt.» SIA Durbe ģenerāldirektors Laimonis Mucenieks: «Ja es lidlauku neapsaimniekotu, tad tā būtu otra Vaiņode (Vaiņodes lidlauks tika nodots pašvaldības rīcībā un ir pilnībā izlaupīts - J.H.). Es to kā entuziasts uzturu Latvijas valsts labā, negūstot no tā nekādu materiālu labumu, jo man nav vienaldzīga Latvijas nākotne.» Valsts kontrole uzskata, ka lidlauku izlaupa. Valsts kontroli neapmierina, ka 1190 lidlauka skrejceļa betona plāksnes pārdotas SIA Durbe ļoti lēti - aptuveni 12 m 2 lielas betona plāksnes, kuras gatavotas speciāli lidlaukiem, par 12 latiem gabalā, kaut ari to tirgus cena esot aptuveni 60 latu. Laimonis Mucenieks skaidroja, ka plāksnes no lidlauka izņemtas uz līguma pamata starp SIA Durbe un Aizsardzības ministriju. «Aizsardzības ministrija man lika veikt inventarizāciju, lai lidlauku varētu ierakstīt zemesgrāmatā, un par to atļāva paņemt betona plāksnes, jo ministrijai nebija naudas, par ko veikt inventarizāciju. Plākšņu cenu noteica Valsts zemes dienesta Tukuma rajona nodaļas nekustamā īpašuma vērtēšanas birojs, un tas ir dārgāk, nekā aizejot bija novērtējusi krievu armija. Viņi plāksnes novērtēja par astoņiem latiem gabalā. Turklāt no lidlauka teritorijas aizvestas tikai bojātās plāksnes, kuras vairs neder skrejceļam. Tas nepārtraukti ir jāremontē un jāatjauno, tādēļ derīgās plāksnes tika ieliktas skrejceļā,» informēja Laimonis Mucenieks. Daļa no aizvestajām betona plāksnēm atrodas SIA Durbe degvielas uzpildes stacijā, vēl daļa esot pie firmas mājas, kantora un citur. Toreizējais nekustamā īpašuma vērtēšanas biroja vadītājs, tagadējais Tukuma pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Svilpe paskaidroja: «Vērtēšanas birojs nevērtē tirgus cenu, bet būvniecības izmaksas. Turklāt jāstrādā ir ar ļoti veciem cenrāžiem, lietojot dažādus koeficientus, jo neviena cenrāža, kas atbilstu pašreizējai ekonomiskajai situācijai, nav. Šajos cenrāžos ne kas nav minēts ari par militāro objektu vērtēšanu, jo padomju laikā neviens armijas īpašumu nevērtēja. Plāksnes ražotas sešdesmito gadu sākumā, un, kad mēs tās vērtējām 1995. gadā, tika pieņemts, ka tām ir 50% no lietojums. Nedomāju, ka esam izdarījuši pārkāpumu.» Valsts kontrole revīziju Tukuma rezerves lidlaukā veica jau pirms diviem gadiem, un nekādus pārkāpumus neatklāja. Tagad Valsts kontrole uzskata, ka notikusi valsts mantas izlaupīšana, un par to jāierosina krimināllieta. Valsts kontroles Saimniecisko revīziju departamenta padomes loceklis Vilnis Grasis sacīja: «Mēs ierosināsim lauzt līgumu ar SIA Durbe, jo lidlauku apsaimnieko negodprātīgi.» Lidlauka teritoriju apsargā 19 kareivju un 6 virsnieki. Vismaz trīs reizes nedēļā aizturot kādu, kurš tīkojis pēc lidlauka teritorijā esošās mantas, visbiežāk - krāsainā metāla. SIA Durbe, kā ap galvo Laimonis Mucenieks, algo 46 sargus, kas apsargā teritoriju. Jauntukumā, Aviācijas ielā 3, atrodas ari kāds piecstāvu grausts, kuru gan daudzi tukumnieki atceras kā skaistāko mikrorajona māju. Namā bija iekārtota virsnieku viesnīca. Latvijas Aizsardzības ministrija to neapsaimniekoja, bet neatdeva arī pilsētai. Tagad no mājas pāri palikušas vienīgi sienas Kurš ir vainīgs - vai SIA Durbe, kas tomēr Tukuma lidlauku ir saglabājusi, vai Aizsardzības ministrija, kura savu īpašumu ne spēj apsaimniekot līdzekļu trūkuma dēļ?!. “

 

Storyteller: Juta Hincenberga “Izsaimniekotais Tukuma”
Used sources and references:

Raksts publicēts laikrakstā Neatkarīgā Rīta avīze, Nr 118, 1997.

Related objects

Aviation Museum “SKY ZOO”

Atrodas Engures novadā, lidostas “Jūrmala” teritorijā.

Lidosta “Jurmala airport” un lidaparātu kolekcija atrodas vietā, kur agrāk atradās Tukuma kara lidlauks. Ticis izmantots Vācijas un Padomju armijas vajadzībām. Padomju okupācijas laikā lidlauks bija viens no svarīgākajiem armijas lidlaukiem Latvijas teritorijā. Tur bija izvietotas kaujas lidmašīnas, kas bija paredzētas uzbrukumiem pretinieka kuģiem un piekrastes nocietinājumu bombardēšanai.

1975. gada 9. novembra naktī Tukuma lidlaukā tika saņemts kaujas trauksmes signāls, ka Padomju Savienības teritoriālajos ūdeņos, Rīgas jūras līcī, atrodas pretinieka kara kuģis, kas jāiznīcina. No Tukuma gaisā pacēlās vairākas lidmašīnas. Sliktās redzamības un kļūdas dēļ sākotnēji notika uzbrukums kravas kuģim, līdz tika atrasts īstais mērķis. Izrādījās, ka tas ir Padomju kara flotes kuģis “Сторожевой” (tulk. “Sargs”), uz kura notika bruņota sacelšanās pret pastāvošo padomju režīmu. Lidmašīnām sasniedzot kara kuģi, notika abpusēja kauja. Vēlāk dumpinieku līderis, padomju kara flotes virsnieks Valērijs Sablins, tika ievainots, un ar to noslēdzās sacelšanās. Viņam piesprieda nāves sodu par dzimtenes nodevību. Viens no dramatiskākajiem notikumiem, kas parādīja neapmierinātību ar pastāvošo režīmu un tā sabrukuma tuvošanos.

Mūsdienās ir iespēja apskatīt dažādus lidaparātus un lidostas infrastruktūru.