Liberation of Northern Latgale from the Bolsheviks

On December 1, 1918, parts of the Red Army, based on the Red Rifle units, invaded the territory of Latvia. In order to protect their homes, families, native counties and escape from terror, the men around Balvi took up arms and went into the forests, and the first "green" groups began to form. In the spring of 1919, when the mobilization was announced, many men in the Balvi area were not allowed to fight in the Soviet Latvian army and they joined the "green" groups. Balvi, Silakrog, Rugāji, Teteru-Dūrupe and Liepna groups were formed. In the vicinity of Balvi, the activity of "green" groups became more active in March 1919.

In May 1919, as the attacks of the Armed Forces of the Provisional Government of Latvia continued to the east, the activity of partisans in the vicinity of Balvi increased. In the spring of 1919, several guerrilla groups had formed, each group had its own commander, there was almost no communication between individual "green" groups.

In May-June 1919, there were no warring armies in the Liepna-Balvi-Rugāji area, no administrative institutions were operating. The protection of the region was taken over by the local partisans, creating a system of support points from Lake Lubāna to Liepna. The partisans had a difficult task - to maintain the front line for about 50 km, providing as much as possible posts on the main roads. Natural barriers were used for protection - swamp strips, wooded areas.

At the beginning of June 1919, the “green” groups of Rugāji, Sudarbe, Orlova, Silakroga, Balvi, Kuprava united in the Balvi partisan department, Jānis Vīndedzis became the commander. There were about 100 men in the prize guerrilla department, the posts for guarding the most important roads were at Rugāji, Sudarbe, Orlova, Silakroga, Kuprava, the communication was provided by a department of about 30 men using their horses.

In June, the Balvi guerrilla unit was involved in clashes with enemy intelligence groups, preventing the Red Army from returning. The clashes took place near Silakrog, Augustow, Orlov, Sudarbe, Kuprava, Pokrota, Tikikai. Despite the small number of guerrillas, almost all battles prevailed, thanks to both the recognition of bogs and forests and the support of the population.

At the beginning of July 1919, an order was issued by the Commander-in-Chief of the Eastern Front to name the Balvi Partisan Division as the Latgale Partisan Regiment, and Senior Lieutenant Jānis Vīndedzis was appointed Commander. The regiment became a regular part of the army, consisting mainly of locals, mostly volunteers, including older men and teenagers outside the conscription age. At the beginning of July, the regiment had a little more than 700 soldiers, but the number of battle units gradually increased, in October there were already 3 battalions with 8 ornaments and about 2,000 soldiers. Along with the formation of the regiment, there was also active fighting. In 1919, the fighting continued with varying degrees of success, and the partisans maintained their occupied territory. The biggest battles took place near Stompakai, Kokoreva, Augustova, Susāji and Liepna. In August and September, fighting continued in the regiment sector, both as intelligence clashes and assault operations.

In October, Captain Jānis Skujiņš took over command of the regiment. The regiment expanded its territory, suppressing Red Army units, and had to retreat, leaving the recently liberated settlements. The composition of the regiment increased after many locals voluntarily joined the Latgale partisan regiment, and volunteers from the Soviet-controlled territories also arrived, secretly crossing the front.

On January 9, 1920, at 6 o'clock in the morning, an attack on the entire front of North Latgale began at the same time.

The regiment's main task was to occupy the Pitalova railway junction, thus preventing the enemy from moving to the south of Latgale, where parts of the Lithuanian and Polish armies attacked.

The largest battle regiment won at Kārsava, Baltinava, Augšpils, Pitalova. Fierce battles took place near Šķilbēni, the 2nd Battalion of the Latgale Partisan Regiment attacked the Šķilbēni highlands, the battles continued for several days, the opponent was the 15th Army Special Tasks Regiment.

The liberation of North Latgale for the Latgale partisan regiment was the most serious test in its entire battle history. The soldiers of the regiment, mainly the locals, made excellent use of the knowledge of the area, skillfully applied the tactics of guerrilla fighting.

53 soldiers of the regiment received the highest government award, the Lāčplēsis War Order, for their heroism in battles. Their fates varied, many were arrested during the Soviet regime, deported to Siberia or emigrated during World War II.

In honor of the memory of fallen soldiers after the War of Independence, monuments were erected in Balvi, Vilaka, Baltinava, Škilbēni, Rugāji, Tilza, Kārsava, Linava parish Rītupe, * Kacēni parish * (* now the territory of the Russian Federation). In many cemeteries - Bērzkalne parish. Priedaine cemetery, Rugāju parish. Cepurnieki cemetery, Garosil cemetery, Stāmere cemetery, Balvi city Orthodox and Lutheran cemetery, Liepna parish. cemeteries and other buried people who, with their heroism and self-denial in the War of Independence, have facilitated the liberation of Latvia.

Storyteller: Balvu Novada muzeja vecākā speciāliste vēsturniece Ruta Akmentiņa
Used sources and references:

Collection materials of Balvi County Museum

10.jpg
27.jpg
Jaskovapiemineklis_L7.jpg
Stela_Vilaka_L3.jpg
a.jpg

Related objects

Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem 1919. - 1920.gads

Apskatāms piemineklis veltīts Latgales partizānu pulkam.

Latvijas Neatkarības kara (1919.-1920.g.) vēsturē Latgales partizānu pulks, kura šūpulis kārts bijušā Balvu rajona teritorijā, izveidojās no “zaļo” pulciņiem jau 1918. gada beigās.
Pirmo reizi pieminekli atklāja 1938. gada 14. augustā, piedaloties ģenerālim Jānim Balodim. Pieminekļa autors ir mākslinieks Kārlis Jansons.
1940. gadā komunisti pieminekli iznīcināja, pēc padomju varas nodibināšanas Abrenes apriņķa izpildkomiteja 1941.gada pavasarī pieņēma lēmumu pieminekli nojaukt, bet partizāna tēlu paglabāja Balvu milicijas pagalmā. Vācu laikā pieminekli atjaunoja, bet atgriežoties Sarkanajai armijai, pieminekli nogāza otrreiz, aizveda un iznīcināja. Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, balvenieši vāca ziedojumus Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanai. 1993. gada 11. novembrī Balvos atklāja mākslinieka Kārļa Jansona dēla Andreja Jansona atjaunoto pieminekli.

Ekspozīcija "Ziemeļlatgale brīvības cīņās" Balvu Novada muzejā

Ekspozīcija ļauj ielūkoties Latvijas Neatkarības vēsturē no Ziemeļlatgales skatu punkta. Kāds ir mūsu puses iedzīvotāju devums, kā mūsu vectēvi iesaistījušies cīņā par Latvijas kopējo lietu, kādi ir to likteņi, kā tiek glabāta viņu piemiņa? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem var gūt gan latviešu, gan krievu un angļu valodās.

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija, saukta arī par Viļakas-Jaunlatgales ieņemšanas operāciju bija daļa no Latvijas bruņoto spēku veiktās Latgales atbrīvošanas uzbrukuma operācijas Latvijas brīvības cīņu laikā. Tās mērķis bija ieņemt Latgales ziemeļu daļu un pārraut Pleskavas-Daugavpils dzelzceļa līniju, lai nepieļautu Padomju Krievijas karaspēka papildvienību ierašanos no Igaunijas frontes un no Krievijas iekšienes. Svarīgākās kaujas notika laikā no 1920. gada 9. līdz 20. janvārim, kad tika iegūta kontrole pār dzelzceļa līniju no Pitalovas (Abrenes) līdz Kārsavai.

Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Jaškovā

Atrodas ceļa posma Viļaka – Vientuļi (P35) kreisajā ceļa pusē, pie Jaškovas kapu kapličas.

Piemineklis Neatkarības karā kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem.

Tēlnieka Kārļa Zemdegas veidotais piemineklis 1920.gadā Brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai Jaškovā pirmo reizi tika atklāts 1935.gada 22.septembrī pie 1929.gadā ierīkotajiem Viļakas brāļu kapiem.
Brīvības cīņās pret sarkano armiju Viļakas novadā sākās ar Latvijas armijas un Latgales partizānu pulka uzbrukumu 1920.gada 9.janvārī. Tajā piedalījās arī igauņu karavīri. Viļaku atbrīvoja jau 9.janvārī, bet cīņas uz austrumiem no tās turpinājās vēl vairākas dienas. Gan pirms, gan pēc Viļakas atbrīvošanas kritušie karavīri tika apbedīti dažādās vietās, ko zināja vietējie iedzīvotāji. Nostabilizējoties Latvijas valstij, Viļakā sāka domāt par kopēju brāļu kapu iekārtošanu. Jau no 1923.gada 18.novembra pēc svinīga dievkalpojuma katoļu baznīcā, kuru noturēja dekāns P.Apšinīks, liels gājiens devās uz jaunveidojamo brāļu kapu vietu uzkalniņā, tā sauktajā Jaškovā - tiešā Viļakas tuvumā. Drīz uzbūvēja pieminekļa pamatus, sākās ziedojumu vākšana piemineklim. Kritušo karavīru kapavietu apzināšana prasīja laiku, tikai 1929.gada 3.novembrī notika pārapbedīšana topošajos brāļu kapos. Tajos apbedīti Viļakas apkārtnē kritušie 31 latviešu un 14 igauņu karavīri.1935.gadā piemineklis bija gatavs un 22.septembrī to svinīgi iesvētīja.
Pirmskara Latvijas valsts neatkarības gados ar brāļu kapiem un šo pieminekli bija saistīti visi valstiski svarīgākie pasākumi Viļakas pagastā.
Piemineklis tika sagrauts pēckara padomju varas gados, bet tā granīta daļas, lai gan bojātas, bija saglabājušās. Pieminekli atjaunoja un 1990.gada 11.novembrī - Lāčplēša dienā.

 

Exposition “Abrene Rooms”

The exhibit ‘Abrene Rooms’ is located near the city centre of Viļaka. It covers the period from 1920 to 1960 when Viļaka was part of Jaunlatgale, Abrene district, and became the centre of Viļaka district and Abrene municipality. The exhibit is located in the building with the most interesting and diverse history in Viļaka. Initially located on the old Marienhausen Market Square, it later housed apartments, offices and various shops and, during World War  II, the Latvian Self-Defence headquarters, the Gestapo and also the Cheka. The exhibit features items from the national partisan camp in the Stompaki Bog, which are related to the national partisan movement in the Latgale region, as well as documents and photos associated with the War of Independence. With a guided tour booked in advance, the owner, Dzintars Dvinskis, will present the testimonies available in the exhibit.

Piemiņas stēla Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem

Atrodas līdzās Viļakas Jēzus Sirds Romas Katoļu baznīcai.

Piemiņas stēla Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem Viļakas novadā atklāta 2017.gada 11.novembrī. 28 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru likteņi ir saistīti ar Viļakas novada vārdu.
Granīta stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Godinot Latvijas Brīvības cīņās kritušos karavīrus, visā Latvijā tiks uzstādītas vienota parauga piemiņas stēlas. Projekta iniciators ir Jaunsardzes un informācijas centrs.

Pieci Lāčplēša kara ordeņa kavalieri, kuru vārdi iegravēti piemiņas stēlā, pēc Brīvības cīņu noslēguma dzīvoja tagadējā Viļakas novada teritorijā:
– Jānis Kuļšs bija jaunsaimnieks Šķilbēnu pagasta Apsīšos,
– Aleksejs Ļubimovs (Lavrentjevs) dzīvoja Šķilbēnu pagasta Fortepjanovas fermā, vēlāk Viļakā,
– Teodors Mende saimniekoja viņam piešķirtajā saimniecībā un bija mežsargs Žīguru pagasta Katlešu ciemā,
– Eduards Tenisons dzīvoja Vecumu stacijā, vēlāk dzīvoja Čabatrovas ciemā un strādāja p/s “Viļaka”,
– Jānis Burmeistars pēc 1928. g. kādu laiku dzīvojis Šķilbēnu pagastā.

Brāļu kapi Viļakas novadā ir atdusas vieta 45 karavīriem, kuri 1920. gadā atdeva savas dzīvības, aizstāvot Latviju no lieliniekiem. 9. janvāris bija diena, kad uzbrukumi sākās Ziemeļlatgalē, un, neskatoties uz toreiz esošajiem sarežģītajiem laikapstākļiem, tajā pašā dienā arī tika atbrīvota Viļaka.
Latgales atbrīvošanas kaujās Viļakas novadā plecu pie pleca kopā ar Latvijas armijas karavīriem un partizāniem pret Sarkano armiju cīnījās arī Igaunijas karavīri. Daudzi no viņiem atdeva savu dzīvību par brīvu Latviju.