Brāļu Pormaļu partizānu grupa "Vilkači" piemiņas vieta
Memorial site

Nacionālo partizānu karš, kas Latvijā turpinājās līdz pat pagājušā gadsimta 50. gadu vidum, negāja garām arī Sēlijas novadam, kur Seces un Sēlpils pagastos jau kopš 1944. gada rudens aktīvi darbojās brāļu Pormaļu partizānu grupa "Vilkači". 

Brāļu Pormaļu nacionālo partizānu grupa izveidojās 1944. gada rudenī, kad Paulis un Jānis Pormaļi vācu armijas pretizlūkošanas grupas "Cepelīns" (Zeppelin) sastāvā, šķērsojot frontes līniju pie Kokneses un pārejot Daugavu, atgriezās dzimtajā Jēkabpils apriņķa Seces pagastā.

1945. gada februārī partizāni novērsa saimnieku Kļavinsku apcietināšanu, uzbrūkot čekistu grupai pie Vīgantes skolas, sagūstīja un piesprieda nāves sodu Seces Motoru tehniskās stacijas direktoram Kārlim Tauriņam, kurš bija aktīvi piedalījies 1941. gada 14. jūnija deportācijās un pēc atgriešanās no Krievijas atkal draudēja latviešiem ar izsūtīšanu uz Sibīriju.  

1945. gada vasarā partizāni vērsās arī pret padomju varas organizēto Seces mežu izciršanu, vairākkārt ar ieročiem rokās izgaiņājot uz meža darbiem norīkotos strādniekus ar vietējo Komunistiskās partijas organizatori Turčinu priekšgalā. Izplatīta bija arī dzelzceļa sliežu, kā arī lauksaimniecības tehnikas bojāšana, sabotējot labības kulšanu. Valsts svētkos partizāni augstākajās vietās izkāra pašizgatavotus Latvijas valsts karogus.  

Brāļu Pormaļu partizānu grupa meža apstākļos laida klajā arī vairākus nelegālā laikraksta "Vilkaču Sauciens" numurus.

Par brāļu Pormaļu nodošanu padomju drošības iestādes pat bija izsludinājušas 10 tūkstošus rubļu lielu atlīdzību.

1946. gada 11. augustā nodevības rezultātā čekisti ielenca brāļus Pormaļus vietējā mežsarga mājās. Paulis atstāja mājas pa sētas durvīm, bet Jānim izdevās izglābties, pa rudzu lauku nonākot mežā.  

1946. gada 16. oktobrī, partizānu grupas vadītāju Pauli Pormali čekistiem izdevās ievilināt lamatās, un viņš krita pie Seces pagasta "Taimiņu" mājām.

1948. gada 8. augustā Baltijas kara apgabala kara tribunāls Jāni Pormali notiesāja uz divdesmit pieciem gadiem ieslodzījumā. Astoņpadsmit garus gadus viņš pavadīja padomju vergu nometnēs Vorkutā, Taišetā un Mordovijā un Latvijā varēja atgriezties tikai 1965. gadā.