Daugavpils Vienības tilta sagrābšana 1941. gada 26. jūnijā

Daugavpils_shēma_1941_06_26.jpg
Daugavpils tiltu sagrābšanas shēma, 1941. gada 26. jūnijs (Avots – Vācijas Militārais arhīvs, RH_19_III_811_0061-0063)

Vācijas bruņoto spēku 800. speciālu uzdevumu apmācību pulka "Brandenburga" diversantu Vienības tilta sagrābšanas operācija 1941. gada 26. jūnijā

Uzbrukumu Daugavpils virzienā vadīja ģenerāļa Ērika fon Manšteina 56. motorizētā korpusa ģenerāļmajora Ērika Brandenbergera 8. tanku divīzija. Avangardā virzījās 10. tanku pulks. Daugavpilī bija divi tilti, kas vāciešiem bija nepieciešami, lai turpinātu uzbrukumu: Vienības tilts un dzelzceļa tilts, un bija svarīgi ieņemt nevienu no tiem nesabojātu, bet vēlams abus. Sākotnēji bija plānots ieņemt tiltus ar "brandenburgiešu" gaisa desanta vienības palīdzību. "Brandenburgieši" bija Vācijas Bruņoto Spēku štāba Izlūkošanas pārvaldei pakļauta speciālo uzdevumu vienību, kuras uzdevums bija sevišķu svarīgu objektu sagrābšana. Tās oficiālais nosaukums 1941. gada jūnijā bija 800. sevišķu uzdevumu apmācības pulks "Brandenburg" (Lehrregiment Brandenburg z. b. V. 800), nosaukts pēc tā bāzēšanās vietas uz rietumiem no Berlīnes. Pēc Daugavpils tiltu aerofoto izlūkošanas datu pārskatīšanas tika nolemts tos ieņemt no zemes.

Sagrābt tiltus un novērst to uzspridzināšanu tika uzdots pulka 8. rotas 1. triecienvienībai, kuru komandēja virsleitnants Hans Volframs Knāks. Triecienvienību pastiprināja ar smago ložmetēju nodaļu (divi ložmetēji) un vienu 81 mm mīnmetēju. Kopā sastāvā bija: viens virsnieks, seši apakšvirsnieki, 41 kareivis. Triecienvienība tika sadalīta divās grupās. Feldfēbeļa Ersta Prochaskas grupai ar divām kājnieku nodaļām, kā arī ložmetēju nodaļu un mīnmetēju bija jāsagrābj Vienības tilts. Otrās grupas uzdevums bija dzelzceļa tilta sagrābšana. Lai panāktu pārsteigumu tika izmantoti trīs trofeju padomju kravas automašīnas un Sarkanās armijas formas tērpi, kuru visiem nepietika, tāpēc operācijai nācās izmantot vienu vācu kravas automašīnu un daļēji pārģērbt karavīrus..         Triecienvienības komandieris Knāks brauca priekšējā kravas automašīnā un izlikās par ievainoto. Abas brandenburgiešu grupas sāka uzbrukumu plkst. 06:10 pēc Berlīnes laika. Atbilstoši plānam aiz abām grupām, ar desmit minūšu pauzi, brauca 8. tanku divīzijas 10. tanku 1. bataljons pie dzelzceļa tilta, bet 2. bataljons pie Vienības tilta. Kopā ar tankiem atradās arī motorizētie kājnieki.

Abu grupu kravas automašīnas kolonnā bez starpgadījumiem sasniedza abus tiltus. Tiltu aizsargāja ievērojams skaits padomju karavīru, kuri veica pēdējos gatavošanās darbus tilta uzspridzināšanai. Uz tilta ik pēc 10 metriem bija izvietoti divkārši posteņi, kopumā uz tilta atradās 60–80 cilvēki. Ziemeļu krastā, uz krasta nogāzes, abās pusēs tilta priekšējā nocietinājuma 200 metru garumā, viena-divu metru attālumā atradās strēlnieku nodaļu pozīcijas, ložmetēju uguns punkti ar smagajiem ložmetējiem, rokas ložmetējiem, prettanku šautenēm un automātiskajiem šautenēm ar optisko tēmēkli. Uz krasta – divas prettanku lielgabalu pozīcijas. Mājās abās pusēs tilta priekšējā nocietinājuma un blakus ielās – strēlnieki ar šautenēm, rokas un smagajiem ložmetējiem.

Pirmās grupas uzbrukums dzelzceļa tiltam bija neveiksmīgs, jo tilta daļu uzspridzināja. Visas operācijas panākums bija atkarīgs no Vienības tilta sagrābšanas. Pirmais kravas automobilis, kurā atrodas vecākais leitnants Knāks un feldfebels Prohaska, šķērso tiltu un sasniedz ziemeļaustrumu krasta nocietinājumus. Kravas automobilis izraisa aizdomas un nonāk padomju šauteņu un ložmetēju ugunī. Kareivji izlec no kravas automašīnas un, izmantojot rokas granātas un mašīnpistoles, piespiež Sarkanās armijas karavīrus samazināt uguns intensitāti. Šī grupa izveido placdarmu otrā krastā. Feldfēbels Prohaska ar vairākiem diversantiem ieņem pirmo māju austrumos no tilta un no pirmā stāva nodrošina aizsardzību izveidojamajam placdarmam. Divi priekšējās grupas karavīri skrien pāri tiltam un mēģina pārgriezt vadus, kas savieno sprāgstvielas, viens no viņiem ir smagi ievainots. Šajā brīdī ložmetēja ugunī krīt apvienotās triecienvienības komandieris virsleitnants Knāks. Ziemeļaustrumu placdarma komandēšanu pārņem feldfebels Prohaska. Pēc astoņām minūtēm ierodas atbloķēšanas grupa no 10. tanku pulka 2. bataljona un kareivji no 8. motorizēto kājnieku pulka 1. rotas.

Vācu vienība, kas izlauzās pāri tiltam, vēl divas stundas atrodas blīvā krustugunī gan no padomju, gan arī vācu puses. Ievainotos nācās nogādāt mājā, kas tika ieņemta pašā sākumā, turklāt šo māju periodiski apšaudīja vācu tanki. Kamēr pirmais kravas automobilis šķērsoja tiltu, trīs citi kravas automobiļi izsēdināja diversantus uz dienvidrietumu krasta pie Grīvas nocietinājumiem. Ložmetēju un mīnmetēju nodaļas uzreiz ieņēma pozīcijas. Kaprāļa Pilsa nodaļa likvidē apsardzi uz tilta un ieņem spridzināšanas posteni, kas atrodas tuvējā mājā uz rietumiem no dienvidrietumu priekštilta nocietinājuma. Pēc 10. tanku pulka 2. bataljona spēku pievienošanās apakšvirsnieks Pils uzbruka Grīvas daļai, lai paplašinātu placdarmu savā krastā, un no priekšējā tanka vadīja uguni uz pretinieka snaiperu pozīcijām Vienotības namā un tam blakus esošajās ēkās, lai nodrošinātu placdarmu ziemeļaustrumu krastā. Tikmēr abi kaprāļa Šlaua ložmetēju nodaļas ložmetēji no pozīcijas 100 metrus uz rietumiem no Pilsa ieņemtā tilta priekšējā nocietinājuma, un īstenoja krustuguni, lai neļautu padomju papildspēkiem piekļūt priekšējās grupas pozīcijām Vienības tilta ziemeļaustrumu galā.

Virsleitnanta Knāka apvienotās triecienvienības darbības rezultātā vāciešiem izdevās plkst. 07:30 ieņemt nesabojātu Vienības tiltu pār Daugavu, un pēc 8. tanku divīzijas tanku pienākšanas līdz plkst. 08:30 nodrošināt arī dzelzceļa tilta apkārtni. Dzelzceļa tiltu daļēji uzspridzināja Sarkanās armijas karavīri, bet tanku un Knāka triecienvienības darbības dēļ to pilnībā iznīcināt neizdevās, tilts bija nedaudz bojāts un vēlāk ātri salabots. Līdz plkst. 10:30 Daugavas ziemeļaustrumu krastā jau atradās divi tanku bataljoni, 8. motociklistu bataljons, 1. bataljons no 8. motorizēto kājnieku pulka un 29. kājnieku pulka 2. bataljons. Sarkanās armijas vienības tikai plkst. 16:30 sāka nesekmīgus mēģinājumus atgūt Daugavpili.

Triecienvienības zaudējumi bija: viens nogalināts, apvienotās triecienvienības komandieris virsleitnants Knāks; pieci smagi ievainoti, viens no viņiem – nodaļas komandieris kaprālis Langenhans; seši viegli ievainoti, viens no viņiem – nodaļas komandieris kaprālis Pils. Virsleitnanta Knāks vārds ir iegravēts Vācu Brāļu kapos Daugavpilī.

Erzähler: Vēsturnieks Valdis Kuzmins
Verwendete Quellen und Referenzen:

Avots - Kurowski, Franz. The Brandenburgers Global Mission. - Canada, 1997.