Ludviga Hermaņa 1920. gada 10. janvāra varoņdarbs
Latvijas armijas Latgales partizānu pulka Jātnieku eskadrona vada komandiera leitnanta Ludviga Hermaņa varoņdarbs ieņemot Kārsavas staciju 1920. gada 10. janvārī, par kuru viņš saņēma Lāčplēša Kara ordeni.
"Latvijas armijas Jātnieku pulka 5. eskadrona seržanta A. Lapsas paskaidrojums: 1920. gada 10. janvārī es dienēju Latgales Partizānu pulka Eskadronā kā jātnieks. Eskadrona 1. vadu komandēja ltn. Hermanis, kurš saņēma pavēle iet uzbrukumā uz Kārsavu, kurā pēc ievāktām ziņām atradās diezgan stipri ienaidnieka spēki. Tuvojoties miestam lielinieki atklāja uz mums stipru ložmetēju un šauteņu uguni, bet neskatoties uz visu stipro uguni ltn. Hermanis nāvi nebaidīdamies un jātniekus sev līdzi aizraudams, devās straujā uzbrukumā uz Kārsavas miestu, saceldams ienaidnieka rindās paniku, caur ko deva iespēju mūsu spēkiem ieiet Kārsavā un līdz ar to pārtraukt ienaidnieka satiksmi starp Rēzekni un Pitavolu. Pie šī grūtā uzdevuma veikšanas ltn. Hermanis krita."
Ludviga Hermaņa biogrāfija
Ludvigs Hermanis dzimis 1896. gada 10. oktobrī Hamburgā (Vācijā), pabeidzis Hamburgas astoņgadīgo tautskolu.
1914. gada 8. augustā brīvprātīgi iestājies Vācijas armijas 18. dragūnu pulkā. Pirmā pasaules kara laikā apbalvots ar Dzelzs krusta 2. šķiru, Meklenburgas Kara nopelnu krusta 2. šķiru un Hamburgas Hanzas krustu, sasniedza vicefeldfēbeļa dienesta pakāpi.
1919. gada 22. janvārī iestājās vācu Dzelzs divīzijas ritmeistara Otto Goldfelda jātnieku eskadronu, ar kuru 1919. gada martā pārgāja Pagaidu valdības dienestā. 1919. gada 4. aprīlī paaugstināts par leitnantu. 1920. gada janvārī jātnieku vada komandieris Latgales Partizānu pulka sastāvā.
Kritis 1920. gada 10. janvārī. Apglabāts Balvu Lemešovas kapos.
Latvijas Valsts Vēstures Arhīvs, 1304. fonds, 1. apraksts, 542. lieta.
