Studentu rota I Wars of Independence

Atsevišķā studentu rota tika dibināta 1918. gada 20. decembrī. Studentu rotas izveide ir nozīmīgs notikums Latvijas vēsturē. Tas bija laiks, kad tikko bija nodibināta Latvijas valsts. Ar patriotismu sirdī studenti, jauni cilvēki apvienojās, lai aizstāvētu savu valsti.

Latvijas neatkarība 1918.gada 18.novembrī gan bija pasludināta, bet patiesā vara Latvijā piederēja vācu okupācijas iestādēm, kas darīja visu, lai kavētu Pagaidu valdības darbu. Pagaidu valdība bija nespēcīga, tai nebija naudas, nedz arī kādu citu materiālo līdzekļu. 1918. gada novembra vidū Sarkanās armijas daļas uzsāka virzību uz Rietumiem, lai iegūtu kontroli pār Austrumeiropu.

Latviešu studentu korporācijas "Selonija" un "Talavija" sāka aktīvi rīkoties ar nolūku aizstāvēt jaunizveidotās Latvijas valsts Pagaidu valdību un savas valsts ideju. 1918.gada 23. novembrī Rīgā Viļa Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce. Šīs sapulces mērķis bija panākt, lai visi latviešu studenti stātos pagaidu valdības rīcībā. Kādā no turpmākajam apspriedēm selonis Reinholds Muške ierosināja radīt kopīgu studentu kaujas vienību. Viņa ideja atrada dzirdīgas ausis. Korporāciju "Selonijas" un "Talavijas" ierosmē 1918. gada 20. decembrī nodibinājās Atsevišķā studentu rota, kas pakļāvās tieši Apsardzības ministrijai. Rotas sastāvā bija vairāk kā 210 vīru. Aptuveni puse no rotas personālsastāva bija piecu vecāko latviešu studentu korporāciju Lettonia, Selonija, Lettgallia, Tālavija un Fraternitas Lettica locekļi. Rotā iestājās arī ārpus korporācijām esošie studenti, kā arī skolu vecāko klašu audzēkņi. Par rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani.

Šī vienība tika nokomplektēta, minimāli apmācīta, un tad, kad Rīgai tuvojas lielinieku karaspēks, tā devās apsargāt Pagaidu valdību uz Liepāju. Tur noritēja pamatīgs apmācību process, lai civilo studentu izveidotu par karavīru. Vienlaikus viņi apsargāja dzelzceļa tiltus, jo dzelzceļš nodrošināja karaspēka kustību un apgādi. 1919. gada februārī viņi tika nosūtīti pulkveža Kalpaka komandētā Latviešu Atsevišķā bataljona rīcībā, iekļaujoties tajā un piedaloties Kurzemes atbrīvošanas cīņās 1919. gada pavasarī. Latviešu atsevišķo bataljonu pārformēja par brigādi un Studentu rotu pārdēvēja par Atsevišķo studentu bataljonu. 1919. gada pavasarī bija daudzas kaujas. Studentu rota Brīvības cīņās zaudēja 12 virsniekus. Pēc Rīgas atbrīvošanas studentu bataljons tika pārcelts uz dažādām militārām iestādēm un štābiem.

Bermonta armijas uzbrukuma laikā Rīgai 1919. gada 9. oktobrī no jauna tika dibināts studentu bataljons. Tā formēšanu vadīja kapteinis Fridrihs Zommers. Studentu bataljonā ietilpa daļa no agrākās Atsevišķās studentu rotas karavīriem, Latvijas Augstskolas studenti, arī ierēdņi un skolēni. Kopā ar Latgales divīzijas pulkiem Studentu bataljons piedalījās bermontiešu vajāšanā līdz Dobelei un Aucei. Pēc atgriešanās Rīgā no bataljona demobilizējās brīvprātīgie. Viņiem karš bija beidzies, sākās studiju un darba dzīve.

 

More information sources

1. Latvijas valsts un tās vīri: Studentu rota. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.09.1998., Nr. 270. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/49760 [skatīts: 06.05.2021.].

2. Latvijas Radio 2 Latvijas simtgades stāstu raksti “Studentu rota”, 2017. Pieejams: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-simtgades-stastu-raksti/studentu-rota.a96849/ [skatīts: 06.05.2021.].

3. Studentu dalība Latvijas Brīvības cīņās - zelta burtiem rakstīta lappuse Latvijas Universitātes vēsturē. Publicēts LV portālā 11.11.2016. Pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/283270-studentu-daliba-latvijas-brivibas-cinas-zelta-burtiem-rakstita-lappuse-latvijas-universitates-vesture-2016 [skatīts: 06.05.2021.].

Related objects

Monument to Captain Zolt and student soldiers

Atrodas Jūrmalas pilsētā Slokā pie Rīgas jūras līča Kaugurciema kāpās.

Piemiņas zīme uzstādīta 1934. gadā, Padomju okupācijas laikā iznīcināta, bet 1989. gadā atjaunota. Kaugurciemā 1919. gada 18. maija rītā notika kauja starp latviešu nacionālo spēku, kapteiņa Pauļa Zolta vadīto rotu (~ 145 vīri) un Sarkanās armijas karaspēku. Notikums ir īpašs ar to, ka cīņa notika visnelabvēlīgākajos apstākļos, demonstrējot kareivisku drosmi un ticību Latvijas valstij.

Nakts laikā pirms kaujas izcēlās vētra, un ar smiltīm aizputināja pozīcijas un ieročus. Turklāt tika saņemta neatbilstoša munīcija. Pretiniekam uzbrūkot, kapteiņa Zolta karavīri izšķirošā brīdī devās prettriecienā, lietojot šauteņu durkļus un izcīnot uzvaru.

Zolts bija pieredzējis latviešu virsnieks, kurš piedalījies Krievu – Japāņu, 1. pasaules un Latvijas Neatkarības karā. Viņa brālis arī bija karavīrs, savukārt dēls 2. pasaules kara laikā kā medicīnas students bija sanitārs Vācijas armijas Latviešu leģionā, un kritis, iznesot no pozīcijām smagi ievainotu karavīru.

Mūsdienās var aplūkot piemiņas vietu, kas izveidota kaujas vietā. Līdzās atrodas skaists piejūras mežs un jūra, kas ļauj vēsturi iepazīt patīkamā vidē.