Juglas kaujas – Itjē ofensīva I WW1

Rīgas operācija, militārajā vēsturē pazīstama arī kā Kauja par Rīgu jeb Itjē Rīgas ofensīva (vācu: Schlacht um Riga — 'kauja par Rīgu', angļu: Hutier's Offensive at Riga), bija Vācijas impērijas 8. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Rīgu un ielenkt to aizstāvošās Krievijas Republikas 12. armijas daļas. Pēc 1917. gada februāra revolūcijas un monarhijas likvidēšanas Krievijas armijas kaujas spējas pazeminājās ar katru mēnesi. Jau vasaras nogalē pēc militārās terminoloģijas šo karaspēku droši var dēvēt par „tautas miliciju”. Kaujas notika no 1917. gada 1. līdz 6. septembrim. Uzbrukumā Vācijas pusē piedalījās vairāk nekā 60 000 karavīru, Krievijas pusē aizstāvējās 161 000 karavīru. 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīri aizsardzības kaujā pie Mazās Juglas spēja novērst Krievijas karaspēka iekļūšanu aplenkumā

Vācijas 8. armijas virspavēlnieks Oskars fon Itjē (Oskar von Hutier) pie Rīgas gribēja praktiski pārbaudīt jaunu karošanas metodi, kad pēc vairāku stundu ļoti koncentrētas un kombinētas artilērijas uguns pa 500 x 400 m lieliem taisnstūriem seko tūlītējs kājnieku uzbrukums. 1917. gada 1. septembra rītā pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes vācieši uzsāka koka pontonu tiltu būvi pāri Daugavai. Tika izšauti apmēram 560 000 šāviņi no 1159 lielgabaliem un mīnmetējiem, kas pilnīgi nomāca 66 krievu lielgabalus un piespieda atkāpties Daugavas labā krastā novietoto 186. divīziju. 

Pēc artilērijas apšaudes 2. septembra dienas vidū sākās uzbrukums latviešu strēlnieku pozīcijām. Aizsardzības cīņas izvērtās 14 km garā frontē gar Mazās Juglas labo krastu. Pirms cīņas pie Mazās Juglas upes II latviešu strēlnieku brigāde iepriekš nebija veikusi nevienu kopīgu kaujas operāciju, dažreiz divi pulki darbojās kopā vienā operatīvajā grupā. Brigāde 1917.gada vasarā karavīru papildinājumus jeb maršrotas saņēma no Latviešu strēlnieku rezerves pulka, kurš bija izvietots Valmieras apriņķī. Pirms Mazās Juglas kaujas II brigāde trīs mēnešus, no 1917.15.05. līdz 21.08., atradās pozīcijās Ložmetējkalna un Kalnciema šosejas rajonā. Šajā periodā kaujas nenotika, tomēr ilgstošā atrašanās ierakumos, pārtikas un cita veida problēmas nogurdināja karavīrus. 

2. latviešu strēlnieku brigādes karavīri ar dažiem lielgabaliem stājās pretim skaitliski un tehniski stiprākam vācu karaspēka grupējuma, kas uzbrukumā izmantoja arī aviāciju, ugunsmetējus un ar indi pildītas lielgabalu granātas. Strēlniekiem izdevās 26 stundas varonīgi noturēt fronti līdz 3. septembrim, kad Krievijas 12. armijas galvenie spēki pa Rīgas—Petrogradas dzelzceļu bija jau izvesti no Rīgas. Izpildījuši savu uzdevumu, dzīvi palikušie latviešu karavīri pēc 12. armijas vadības pavēles atkāpās līdz Siguldas un Cēsu pozīcijām. Zaudējumi bija ļoti smagi — 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā no ierindas izsita vairāk nekā pusi cīnītāju, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks cieta mazāk. 

12KrievijasimpērijasarmijasvirsniekazobensPie.tif
12VācijasarmijaskaravīrigatavojasšķērsotDauga.jpg
12VācijasarmijaskaravīriunvezumniekišķērsoDau.jpg
Kokafricis.jpg
kokafricis2.jpg
More information sources

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%ABgas_oper%C4%81cija#cite_note-autogenerated1-1

http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_3.html

 

Related objects

Upeslejas ierakumi

Maršruta sākumposms atrodas Upesleju centrā pie autobusa pieturas.

1917. gada 1. septembra rītā pēc trīs stundu ilgas artilērijas apšaudes vācieši uzsāka trīs koka pontonu tiltu būvi pāri Daugavai pie Ikšķiles. Tika izšauti apmēram 560 000 šāviņi no 1159 lielgabaliem un mīnmetējiem, kas pilnīgi nomāca 66 krievu lielgabalus un piespieda atkāpties Daugavas labā krastā novietoto 186. divīziju. Krievijas 12. armijas komandieris ģenerālis Parskis lika 43. korpusam veikt pretuzbrukumu pārrāvuma vietā un nodeva korpusa komandiera rīcībā 33., 136., 138. divīzijas, 116. divīzijas vienu brigādi un 2. latviešu strēlnieku brigādi.

1. septembra pēcpusdienā latviešu strēlnieki saņēma pavēli izvirzīties cīņai pret Daugavu šķērsojošajiem vāciešiem. 2. latviešu strēlnieku brigāde no Ropažiem devās pretī uzbrūkošajām vācu vienībām un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka karavīri ap pulksten četriem pēcpusdienā sasniedza nocietinātās pozīcijas gar Mazās Juglas upes labo krastu. Pēc artilērijas apšaudes 2. septembra dienas vidū sākās uzbrukums latviešu strēlnieku pozīcijām. Aizsardzības cīņas izvērtās 14 km garā frontē gar Mazās Juglas labo krastu. 2. latviešu strēlnieku brigādes karavīri ar dažiem lielgabaliem stājās pretim skaitliski un tehniski stiprākam vācu karaspēka grupējumam, kas uzbrukumā izmantoja arī aviāciju, ugunsmetējus un ar indi pildītas lielgabalu granātas. Strēlniekiem izdevās 26 stundas varonīgi noturēt fronti līdz 3. septembrim. Izpildījuši savu uzdevumu, dzīvi palikušie latviešu karavīri pēc 12. armijas vadības pavēles atkāpās līdz Siguldas un Cēsu pozīcijām. Zaudējumi bija ļoti smagi – 5. Zemgales un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulkā no ierindas izsita vairāk nekā pusi cīnītāju, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks cieta mazāk.

 

Cultural Heritage Centre "Tīnūži Manor"

The Ikšķile Region Cultural Heritage Centre "Tīnūži Manor" is located inside the barn, built in the 1930s, and the main exhibit is devoted to the Latvian Riflemen battles by the Mazā Jugla river in 1917. The building has survived, but has partly lost its authenticity over time.   

Ogre History and Art Museum

Ogre History and Art Museum was established in 1981. The museum collection comprises more than 40 thousand different units obtained in the territory of Ogre city and the former Ogre district. It extensively depicts the cultural and historical heritage starting from ancient times till modern days. 

In the exhibition “From Bank to Museum” the visitors can get acquainted with the history of the building at 36 Brīvības street, and its transformation over the period of 50 years. Initially built as a bank of the USSR, it has lately become the home of Ogre History and Art Museum.

The exposition “Holiday-Makers in Ogre” is dedicated to one of the brightest and most legendary pages in the history of the town. It shows the recreation possibilities, the entertainments of the holiday-makers’, as well as the legends entwining the cultural and social life of Ogre from the beginning of the 20 th century till World War II. The life story of Ogre as a resort town is presented by carefully selected documents and objects, as well as their attractive artistic presentation.

Exhibitions at the museum change monthly. The thematic exhibitions are usually dedicated to different historical events but the artists, such as painters, ceramists, graphic designers, photographers and representatives of other creative professions from Ogre Municipality and the whole country, are represented in the art exhibitions.

Monument to the Battle of the Mazā Jugla at Tīnūži

Atrodas Ikšķiles novadā Tīnūžu ciemā, šosejas malā pie Tīnūžu pamatskolas.

Piemiņas zīme latviešu strēlniekiem, kuri 1. pasaules kara laikā cīnījās pret Vācijas armiju. Kaujas pie Mazās Juglas upes 1917. gada 1.- 2. septembrī bija Rīgas operācijas kulminācijas brīdis. Vācijas armija sāka uzbrukumu iepretim Ikšķilei ar mērķi ieņemt Rīgu un sagūstīt Krievijas 12. armiju. Vācijas armijas vienības, šķērsojot Daugavu pa pontonu tiltiem, sasniedza Mazās Juglas upes apkārtni, kur tām ceļu aizšķērsoja latviešu strēlnieki. Viņiem tika pavēlēts aizkavēt pretinieku, līdz visa Krievijas 12. armija izies no aplenkuma, nenokļūstot Vācijas armijas gūstā. Cīņas notiek ar lieliem zaudējumiem abām karojošām pusēm.

Mūsdienās var apskatīt 2005. gadā atklāto tēlnieka Jāņa Karlova pieminekli “Varoņu altāris”, kas veltīs latviešu cīnītājiem. 300 metru attālumā atrodas Tīnūžu muiža, kur izvietota ekspozīcija.

 

Vācu militārā dzelzceļa posms maršrutā Mercendarbe-Skarbe

Kādreizējā dzelzceļa maršruts dabā ir skaidri redzams, jo praktiski visu ceļa posmu, kur mūsdienās ir mežs, saglabājies dzelzceļa uzbērums. Ejot pa uzbērumu, pievērsiet uzmanību zemsegai - ir iespējams saskatīt saglabājušās gulšņu vietas. Mūsdienās daži no dzelzceļa posmiem kalpo par autoceļu pamatni, piemēram, kā stigas ceļš mežistrādei. Pie Mercendarbes muižas dzelzceļa uzbērums ir nolīdzināts, taču pie Riekstukalna, kur atsākas mežs, tas turpinās.

  O. Andersons, Baldones vēstures pētnieks, par dotā dzelzsceļa vēsturi raksta tā:    

 “1. Pasaules kara laikā, kad 1916. gadā frontes līnija bija nostabilizējusies gar Daugavas kreiso krastu,  lai apgādātu vācu armiju, armijas dzelzceļa dienesta komandieris 1916.gada 15.martā pieņem lēmumu izbūvēt līniju no Vecumniekiem uz Mencendarbi. Līnijas garums bija 25 kilometri. 30. martā 5000 strādnieku sāka darbus un jau 1.maijā līnija bija izbūvēta līdz Skarbes stacijai, bet 6.maijā līdz Mercendarbei. Dzelzceļš sākās Vecumniekos, kā stacija Neugut Kurland, tālak stacijas Nougut Nord, Birsemniek,Gedeng, Skarbe, Merzendorf (nosaukumi vāciski). Vēlāk līniju pagarināja līdz Riekstu kalnam un līdz Vilku kalniem iepretīm Ikšķilei. Tā kā līnija Jelgava-Krustpils jau bija pārbūvēta uz Vācijas (Rietumeiropas) sliežu platumu, tad arī uz Mercendarbi gāja līnija ar 1435 mm platumu. Tas jau nebija kaut kāds ''bānītis'', bet gan normāls dzelzceļš. Lielākā stacija bija Skarbe. Tur arī notika lielākie kravu pārkraušanas darbi, lai tālāk ar zirgu transportu tos nogādātu uz fronti. Dzelzceļa līnija darbojās vēl 1921. gadā, kad pa to sūtīja tālāk baļķus un malku. Nojauca 1925. gadā.  Mūsdienās saglabājusies neskarta stacijas vieta, redzama  dzelzceļa stiga, sliežu uzbērums, gulšņu vietas. Apbrīnojami, ka pēc 100 gadiem varam izstaigāt pa šo dzelzceļu. Tā vien brīžiem liekas, ka tūlīt nāks vilciens un būs jāpaiet malā.”

 

Related stories

Battle at the Little Jugla River / Riga operation

The narrator describes his impressions of the beginning of the Riga operation, when the artillery of the German army starts firing on the positions of the Russian army. Describes the chaos that stands out in the Russian army and the mood of Latvian riflemen before the battles.