Bejas (Babeckas) kauja I Wars of Independence

Bejas kauja jeb Babeckas kauja bija kauja Latvijas Neatkarības kara laikā 1919. gada 22. februārī pie Bejas pagastmājas un pagastskolas Kolberģa pagastā starp somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” un Padomju Latvijas armijas karavīriem. Somijas vēsturē pazīstama kā daļa no Alūksnes operācijas (somu: Marienburgin operaatiossa).

Somu brīvprātīgie kopā ar Igaunijas armijas Kuperjanova bataljonu 1919. gada 1. februārī atbrīvoja Valku. Pirms pilsētas atbrīvošanas somu — igauņu apvienotie spēki izcīnīja smagu kauju pie Paju muižas Igaunijas teritorijā, kur pret viņiem cīnījās Padomju Latvijas armijas sastāvā esošās latviešu sarkano strēlnieku daļas. Šajās kaujās krita 40 un tika ievainoti 90 somi. 31. janvārī igauņi kopā ar somu brīvprātīgajiem ieņēma Valkas pilsētu un iegāja Latvijas teritorijā. Īstenojot Igaunijas armijas vadības operatīvos plānus igauņu un somu vienības 1919. gada februārī turpināja uzbrukumu, lai sasniegtu līniju Ainaži-Sedas upe-Ape-Irboska. Pretēji Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Juhana Laidonera iecerei un stratēģiskajiem plāniem somu brīvprātīgo komandieris Hanss Kalms (Hans Kalm, 1889-1981)19. februārī deva pavēli no Valkas doties uz Alūksni. 21. februāra rītā somi ieņēma Alūksni, kaujā zaudējot trīs virsniekus un 15 kareivjus. 22. februārī pa Valkas-Alūksnes dzelzceļu ieradās igauņu bruņuvilciens. 

22. februārī somu brīvprātīgie no Alūksnes devās Krievijas robežas virzienā, bet pie Bejas notika sadursme ar Sarkanās armijas karavīriem. Bejas kaujā krita 10 somu karavīri: Ahola Lauri, Hillilä Erki, Kattainen Aatu, Kaakinen Paul, Kejonen Juho, Kuttinen Toivo, Murto Leo, Nieminen Vihtori, Schöneman – Soriola Eino, Eino Kenraali. Tie gandrīz visi apglabāti somu karavīru Brāļu kapos Bejā..

Somu karavīri atgriezās Alūksnē un 24. februārī piedalījās Igaunijas neatkarības proklamēšanas pirmās gadadienas parādē, bet 26. februārī atgriezās Valkā.

More information sources

Juris Ciganovs. Somu “Ziemeļu zēnu” cīņas Latvijā. SARGS.LV, 10.01.2015.: https://www.sargs.lv/lv/starpkaru-periods/2015-01-10/somu-ziemelu-zenu-cinas-latvija#lastcomment

Somu karavīru Brāļu kapi Bejā: https://timenote.info/lv/Somu-karaviru-Bralu-kapi-Beja

Related objects

Somu karavīru Brāļu kapi

Atrodas Jaunalūksnes pagasta Bejā, 0,7 kilometrus pa kreisi no centrā esošā ceļu krustojuma.

Apglabāti astoņi no deviņiem somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”) karavīriem, kas 1919. gada 22. februārī krita pie Bejas. 20. gadsimta 1930. gados vietējie aizsargi bija iecerējuši brāļu kapos celt pieminekli, taču nodomu izjauca komunistiskā okupācija. Sākoties Atmodai, 1989. gada 2. decembrī kapi tika labiekārtoti - atjaunots komunistiskās okupācijas gados pazudušais baltais koka krusts un koka sētiņa.

2000. gada 7. maijā krusta pakājē atklāta melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts latviešu un somu valodā, minot septiņu kritušo vārdus un dzimto vietu.

Latvijas atbrīvošanas karā Igaunijas armijas sastāvā cīnījās arī somu brīvprātīgie. Jau 1918. gada beigās Igaunijā ieradās pirmās somu karavīru brīvprātīgo grupas,  bet 1919. gada janvārī no somu brīvprātīgajiem tika izveidots pulks «Ziemeļu zēni» («Pohjan Pojat»), kuru komandēja pulkvedis Hanss Kalms. 1919. gada februārī komandieris Hanss Kalms ar somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” vienu bataljonu, pretēji Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Johana Laidonera iecerei, veica pārdrošu reidu lielinieku aizmugurē, ar apiešanas manevru, no Līzespasta caur Gaujienu, Trapeni, Zeltiņiem un Annu uz Alūksni. Visu mēnesi Alūksnes apkārtnē norisinājās sīvas cīņas. 1919. gada 23. februārī somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” izlūku vienība, ar cerību iegūt papildus bruņojumu un munīciju, nonāca pie Bejas skolas upītes kraujas, kur notika sadursme ar lieliniekiem (Babeckas kauja). Šajā kaujā krita 10 somu pulka karavīri. 24. februārī Alūksnes tirgus laukumā pie baznīcas notika parāde, kurā piedalījās vairāki simti somu karavīru, kā arī pārstāvji no aizsargu (kaitselita) Tallinas bataljona. Šī bataljona karavīri bija veikuši kritušo somu izvešanu no Alūksnes, kas pēc kaujas bijuši atvesti pils pagalmā, bet vēlāk pārvietoti pils pagrabā. 26. februāra vakarā somu brīvprātīgie un Tallinas bataljona zemessargi atstāja Alūksni.

Piemiņas akmens Somu brīvprātīgo pulkam “Ziemeļu zēni”

Atrodas Alūksnē, Jāņkalna ielā 52, pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas.

2019. gada 23. februārī, atzīmējot Latvijas Neatkarības kara simtgadi, pēc Neatkarības cīņu tradīciju apvienības (Somija) iniciatīvas, godinot par Latvijas neatkarību kritušos somu brīvprātīgos, izveidota īpaša piemiņas vieta, kurā par vēsturiskajiem notikumiem liecina īpašs laukakmens un informatīva plāksne. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas - Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. 1200 km garā Salpa  līnija ir viena no ievērojamākajām neatkarīgās Somijas aizsardzības līnijām, kā arī viena no stiprākajām un labāk saglabātajām šāda veida aizsardzības būvēm pēc Otrā pasaules kara Eiropā. 

Uz Alūksni atvestais akmens simbolizē divu tautu - somu un latviešu - cīņu par savu neatkarību. Somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” devās palīgā latviešiem sargāt jaunās Latvijas valsts brīvību. 1919. gada 21. februārī "Ziemeļu zēni" piedalījās sīvās cīņās Alūksnes (Marienburgas) apkārtnē. Pēc piecu stundu ilgas kaujas pie Alūksnes dzelzceļa stacijas somi ieņēma Alūksni. Šajā cīņā dzīvību zaudēja 23 somu brīvprātīgie un daudzi tika ievainoti.

Related stories

Battle of the Finnish Boys' Regiment "Northern Boys" in Beja

On February 23, 1919, an intelligence unit of the Finnish Volunteer Regiment "Northern Boys", hoping to obtain additional armaments and ammunition, reached the cliff of the river Beja School, where a collision with the Bolsheviks took place (Battle of Babeckas). 10 soldiers of the Finnish regiment fell in this battle.