Piemiņas zīme "Cerību bura" latviešu laivu bēgļiem un to pārcēlājiem
Piemiņas vieta

The "Sail of Hope" commemorative sign for the World War II refugees who crossed the Baltic Sea by boat to the island of Gotland in Sweden in 1944 and 1945. The memorial is located in Osvalki on the dunes between the sea and Ventspils-Liepaja highway, near the public transport stop "Kaijas". It was created by sculptor Ģirts Burvis, who realised it as a sail of hope symbolising the memory of Latvian refugees.
Between autumn 1944 and spring 1945, fearing the renewed Soviet occupation but unwilling to evacuate to a devastated and threatened Germany, some Latvian citizens tried to reach the nearest neutral country, Sweden, by sea. Some of the boats were organised by the Latvian Central Council with the help of the Western Allied countries, which resulted in one of the largest refugee concentration points in Jūrkalnes parish. Besides the boats organised by the Latvian Central Council, other boats were also taken across the sea. It is estimated that about 5000 persons managed to cross the sea. The number of deaths is unknown, as no records were kept of refugees leaving the Kurzeme coast.
The voyages were dangerous because the refugees were threatened by German patrols on the coast and at sea, sea mines, Soviet aircraft and warships, as well as storms, as the crossings often took place in unsuitable and overloaded cutters and boats without sufficient fuel and food supplies, sea charts and navigational instruments. Departures from Latvia were carried out in secret. The destination of the boats was the island of Gotland, and the journeys most often started on the west coast of Courland (from Jūrkalne to Gotland is 90 nautical miles or about 170 kilometres as the crow flies).
Izmantotie avoti un saites:
https://www.visitventspils.com/lv/ko-darit-ventspili/674/?category=25
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Pirmā bēgļu laiva "Centība" no Bambāļiem
1944. gada 31. oktobrī Kurzemes piekrasti atstāja laiva "Centība". Šīs laivas došanos ceļā no vairāku līdzgaitnieku atmiņu aprakstiem rekonstruēja Latvijas Centrālās padomes sakarniece Valentīne Lasmane
Pēdējās Kārļa Skalbes dzimšanas dienas svinības Kurzemes piekrastē
1944. gada 7. novembrī gaišu noskaņu latviešu bēgļu apmetnē Kurzemes piekrasē ienesa dzejnieka Kārļa Skalbes 65. dzimšanas dienas atceres Jūrkalnes “Laukgaļos”. Tikai četras dienas vēlāk Kārlis Skalbe devās ar laivu uz Zviedriju bēgļu gaitās. Tā bija diena, kad Kārlis Skalbe pēdējo reizi svinēja savu dzimšanas dienu.
Bēgļu laivu pārcelšanās vieta no Kurzemes piekrastes uz Zviedriju pie "Pāžu" mājām
Viena no būtiska pārcelšanās vieta bija pie “Pāžu” mājām, kur tagad ir uzstādīts piemineklis - “Cerību bura”. "Kuģīši nāca regulāri un no “Pāžiem” aizbrauca visvairāk cilvēku”", vēsta I.Freiberga atmiņas.
Valdemāra Ģintera slepenā un bīstamā darbība
Valdemāra Ģintera vārds bija daudzu latviešu bēgļu pēdējā cerība aizbēgt pāri uz Zviedriju. Pārāk lielā bēgļu uzmanība bija bīstama un tādēļ Ģinters ieturēja slepenību
Pēdējās Kārļa Skalbes dzimšanas dienas svinības Kurzemes piekrastē
1944. gada 7. novembrī gaišu noskaņu latviešu bēgļu apmetnē Kurzemes piekrasē ienesa dzejnieka Kārļa Skalbes 65. dzimšanas dienas atceres Jūrkalnes “Laukgaļos”. Tikai četras dienas vēlāk Kārlis Skalbe devās ar laivu uz Zviedriju bēgļu gaitās. Tā bija diena, kad Kārlis Skalbe pēdējo reizi svinēja savu dzimšanas dienu.