Polijas armijas tanku kauja pie Daugavpils 1919. gada 27. – 28. septembrī

Stāsts

Kaujas pie Daugavpils, 1919. gada 27.–28. septembrī

1919. gada augusta beigās Polijas armijas 1. leģionu kājnieku divīzija sāka uzbrukumu Daugavpils virzienā, lai apsteigtu Lietuvas armijas uzbrukumus. 1919. gada 27. augustā poļi šķērsoja Latvijas robežu pie Turmantiem. 30. augustā sākās poļu un lietuviešu uzbrukumi Grīvai. Pirmie uzbrukumi nebija sekmīgi, jo uz Daugavpili pārvietoja svaigas Sarkanās armijas vienības, tajā skaitā arī latviešu 2. padomju strēlnieku pulku. Frontes līnija nostabilizējās apmēram 2 km uz dienvidiem no Grīvas Lauces upes labajā krastā, kas nodrošināja koka tiltu pāri Daugavas upei. Laucesas upes kreisajā krastā Daugavpils cietokšņa Grīvas fortā aizsardzības pozīcijās atradās padomju 30. strēlnieku pulka 1. bataljons.

Jauns poļu uzbrukums sākās 1919. gada 27. septembra rītā. Galveno uzbrukumu 1. leģionu kājnieku divīzijas 1. brigādes 6. pulka 1. un 2. bataljoni, kā arī 1. pulka 1. bataljons. 1. pulka 2. bataljona 7. un 8. rotai bija paredzēts veikt demonstratīvu uzbrukumu pret Grīvas fortu. 5. kājnieku pulks atradās rezerve, tajā skaitā tādēļ, lai uzmanītu Lietuvas armijas vienības Kalkūnu apkārtnē. Apmēram 7000 poļu kājniekus atbalstīja 18 smagie un 19 vieglie lielgabali, viens bruņotais vilciens, kā arī naktī uz 27. septembri no Viļņas ieradusies 1. tanku pulka 1. tanku rota ar 24 franču FT-17 tankiem.

Uzbrukums sākās plkst. 05:10 ar artilērijas sagatavošanas uguni, bet plkst. 05:30 uzbrukuma devās kājnieki tanku atbalstā. Galveno triecienu īstenoja 1. kājnieku pulka 1. bataljons no Pesku apkārtnes virzienā tieši uz ziemeļiem, lai pa taisnāko ceļu, sagrābjot dominējošās augstienes, ielauztos Grīvā un nodrošinātu koka tilta iznīcināšanu. Šajā pašā laikā 6. kājnieku pulka divi bataljoni uzbruka Judovkai no austrumiem, arī šeit sagrābjot svarīgās augstienes Daugavas dienvidu krastā.

Tieši tanki nodrošināja ātru padomju pozīciju ieņemšanu un 1. kājnieku pulka 3. rota ieņēma koka (Gajoka) tiltu, kuru uzreiz gatavoja spridzināšanai sapieri. Šajā brīdi padomju bruņotās mašīnas devās pretuzbrukuma, nodarot kājniekiem lielus zaudējumus. Kaujā pie koka tilta ievainoja franču tanku rotas apgādes vada komandieri leitnantu Galtjē, savukārt aspirantu Peretu ievainoja šautenes lode.

Lai sagrābtu Grīvas fortu un iznīcinātu dzelzceļa tiltu, ko tas aizsargāja, plānoja jaunu uzbrukumu nākamajā dienā. Tā kā iepriekšējās dienas demonstrācijas laikā lielus zaudējumus cieta 1. kājnieku pulka 2. bataljona vienības. 28. septembrī gāja tikai viena no šī pulka rota, ko atbalstīja divas rotas no 5. kājnieku pulka. Uzbrukumu plānoja atbalstīt poļu bruņotais vilciens un 1. tanku rotas divi vadi ar 10 FT-17 tankiem. Tanku skaists samazinājās divas reizes, jo bija gan kaujas, gan arī tehniski zaudējumi.

Uzbrukums sākās plkst. 05:10. Augstais dzelzceļa uzbērums un plašā applūstošā pļava Grīvas forta priekšā radīja grūtības uzbrukuma gaita, kuras pastiprināja padomju bruņotā vilciena pretuzbrukums. Artilērijas apšaudes laikā tika sašauti vairāki tanki un gāja bojā viena tanku vada komandiera tanka mehāniķi – poļu karavīrs. Poļu bruņotajam vilcienam izdevās ar precīzu uguni padzīt padomju vilcienu, un tiklīdz tanki ieņēma dzelzceļa tilta galu, nogriežot padomju atkāpšanās ceļu uz Daugavas ziemeļu krastu, Grīvas fortu ieņēma līdz plkst. 06:45. Līdz plkst. 21:00 poļu sapieri uzspridzināja dzelzceļa tilta vidējo posmu.

Kauju laikā 1919. gada augustā un septembrī Polijas armija pie Daugavpils zaudēja 123 kritušus un 371 ievainotus karavīrus. 65 no kritušajiem karavīriem apglabāti Laucesas Brāļu kapos.

Polijas armijas 1. tanku pulks

Polijas armijas 1. tanku pulku izveidoja ar 1919. gada 15. marta pavēli ģenerālā Hallera komandētās Polijas armijas Francijā sastāvā. Par pulka bāzes vienību kļuva franču 505. tanku pulka, par komandieri iecēla majoru Žilu Marē. Jau no paša sākuma pulku veidojā kā franču-poļu vienību, pie tam lielākā daļa komandieru bija francūži. Kad 1919. gada jūnijā pulks ieradās Polijā, no 45 virsniekiem 34 bija francūži, viņi sastādīja arī pusi no apakšvirsniekiem un trešdaļu no kareivjiem. Kopā pulkā skaitījās  841 karavīrs.

Pulkā plānoja izveidot piecas tanku rotas, kuras ieguva numurus atbilstoši ģenerāļa Hallera armijas divīziju numuriem - 1., 2., 3., 6., un 7. Katrā rotā plānoja trīs tanku vadus, katrā pieci tanki (trīs ar 37 mm lielgabaliem un divi ar 8 mm ložmetēju), viens komandiera tanks, pieci rezerves tanki un apgādes vads ar trijiem tankiem. Kopā rotā 24 Francijas jaunākie FT-17 vieglie tanki. 1. tanku rotu komandēja kapteinis Žans Difors un 1919. gada 27.–28. septembra kauju piedalījās arī pats pulka komandieris, nereti kaujas laikā pārvietojoties kopā ar kājniekiem.

2025. gada 26. septembrī Laucesas Brāļu kapos atklāta piemiņas plāksne pie 1919. gada 28. septembrī kritušā poļu tankista vārda. Piemiņas plāksnei ir stilizēta tanka FT-17 bruņu plāksnes forma un uzraksts „Cīņu biedriem – Polijas armijas 1. tanku pulka franču un poļu karavīru piemiņai 1919. gada 27.-28. septembra kaujā pie Daugavpils”.