Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas Jaunajā pilī
Muzejs
90
Atrodas Cēsu pils kompleksā, Pils laukumā 9.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā apskatāma pastāvīgā vēstures un interjeru ekspozīcija “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un iespēja piedalīties spēlē izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas”.
Ekspozīcijas daļā “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē” iespējams izsekot karoga tapšanas gaitai no 13. gadsimta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbaltsarkanā karoga prototipa līdz 20. gadsimtā apstiprinātajam valsts simbolam. Redzams kā veidojās latviešu strēlnieku bataljonu karogi un kā veidojās nacionālo krāsu lietošanas tradīcijas Latvijas Neatkarības kara laikā.
Ekspozīcijas daļā “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” atspoguļota gan Cēsu rotas dibināšana 1918. gada decembrī, gan igauņu un latviešu kopējās cīņas 1919. gada vasarā Cēsu kaujās, gan laiks kad Bermontiādes dienās Cēsis īsu brīdi bija Latvijas pagaidu galvaspilsēta. Ekspozīcijā parādīta arī Cēsu uzvaras pieminekļa vēsture.
Izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas” spēles dalībniekiem stundas laikā jāatrod izeja. Izejas meklējumos jāizmanto atjautība, jārisina dažādas mīklas, jāievēro sakarības un jāatrod telpās paslēpti priekšmeti, kas nepieciešami, lai tiktu ārā no telpas. Ja grupai izdodas izlauzties pirms noteiktā laika beigām, ir uzvarēts. Spēlē var piedalīties 2-4 spēlētāji. Plašāka informācija par izlaušanās istabu.
1918. gada 8. decembrī Cēsu pilī nodibināta viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Cēsu rota, kuras organizators bija virsleitnants Artūrs Jansons.
1933. gada 8. decembrī pie Cēsu Jaunās pils, kur tolaik atradās 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un garnizona virsnieku klubs, atklāja rotai veltītu piemiņas plāksni. Padomju okupācijas laikā plāksne noņemta. Bojāto plāksni ieguvis tēlnieks Kārlis Jansons un tā glabājusies viņa darbnīcā “Siļķēs” pie Cēsīm. Bojātā plāksne tagad aplūkojama Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā.
1919. gada jūnijā pēc Cēsu kaujām Jaunajā pilī izvietojās Ziemeļlatvijas civilpārvalde.
Izmantotie avoti un saites:
https://cesupils.lv
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs
Izglītojošas programmas
Deficīts un Blats
Nodarbība veidota uz ceļojošās izstādes “Deficīts un Blats” bāzes Skolēnu uzdevums – izmantojot dažādus avotus, iegūto informāciju salīdzināt, apkopot un izskaidrot vienaudžiem. Strādāt ar atslēgas vārdiem: deficīts, blats, perestroika, stagnācija. Iespēja piedalīties “Vērtīgu lietu un mantu loterijas” laimestu izlozē. Laimesti deficīta preces un palīdzība no skolotāja. Zināšanu nostiprināšanai un 100% ticībai, ka deficīts un blats patiesi darbojās skolēniem mājas darbs – savu radinieku, kuri piedzīvojuši šo laiku, intervēšana un atmiņu pierakstīšana. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” tēmām. 9.kl. “Padomju okupācija un tā sekas” un 12. kl. “Latvija PSRS sastāvā. Padomju laika ietekme uz Latvijas sabiedrību, saimniecību un kultūru”. Izstādes “Deficīts un Blats” autore Cēsu zonālā valsts arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska.
Ko Tu zini par Latviju?
Nodarbība veidota divās daļās. Pirmajā skolēni iepazīstas ar muzeja ekspozīciju: “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē”, “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas.” Turpinājumā seko praktiska mācība par valsts karoga etiķeti un viktorīna ar dažādu tēmu jautājumiem par Latviju. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” 6.-9. klašu tēmām.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie stāsti
Jānis Lapiņš un pirmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mets
Latviešu nacionālā karoga izveide notika Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā, veidojot latviešu strēlnieku bataljonu karogus, atsevišķi mākslinieki piedāvāja karogu metiem sarkanbaltsarkanās krāsas. Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām.
1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē
1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.
Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums
Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība.
Cēsu Jaunā pils – sienas, kurās radīta Latvijas valsts drošība un joprojām tiek sargāti identitātes apliecinātāji
Cēsu Jaunā pils celta uz militāra nocietinājuma – viduslaiku pils drupām. Taču tā nebūt nav vienīgā ēkas militārā nozīme.