Arendoles muiža Muziejus

Arendoles muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 16. gadsimtā. Laika gaitā vairākkārt mainījušies tās īpašnieku dzimtas: Grappenbruki, Līdinghauzeni–Vulfi, Plāteri–Zībergi. Muiža savu pašreizējo izskatu ieguva kārtējās pārbūves laikā no 1895. līdz 1901. gadam

Pirmā pasaules kara laikā nodega 18. gadsimtā celtā koka kapela muižas parkā, bet liela daļa muižas inventāra tika izlaupīta.

Pamatojoties uz agrārās reformas likumu, muižu 1921. gada 14. janvārī atsavināja un nodeva Kalupes pagasta valdes rīcībā. Muižas kungu māja tika izremontēta, un 1925. gadā tajā ierīkoja pamatskolu un bāreņu patversmi. Kalpu mājā tika iekārtots pansionāts kara invalīdiem. Skola un invalīdu nams turpināja darboties līdz 1975. gadam. Pēc tam muiža 20 gadus bija apdzīvota, taču netika postīta.

1995. gadā Arendoles muižas kungu māju iegādājās privātīpašnieki un sākās tās atdzimšana. Kopš 2002. gada muižā darbojas biedrība “Es Latgalei”. Atjaunošanas un restaurācijas darbi veikti labības noliktavā, kungu un kalpu mājās, kā arī iekonservēti atlikušie zirgu staļļa mūri.

Muižā iespējams aplūkot atjaunotās telpas, kā arī Latgalē lielāko seno priekšmetu kolekciju, un iepazīties ar informāciju par dažādiem vēstures notikumiem Latgalē 20. gadsimtā. Atsevišķa ekspozīcija veltīta bijušajam Kalupes pagasta policistam Jānim Babrim (1904–1982), kurš 1941. gada 14. jūnijā pretojās deportāciju operatīvajai grupai: nošāva milici Slicu un ievainoja komunistiskās partijas pilnvaroto Jozānu.

Arendoles muižā ir iespējams pārnakšņot, iznomāt telpas dažādu pasākumu rīkošanai, kā arī atpūsties brīvā dabā.