Mores kaujas

Mores kaujas bija vienas no sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrajā pasaules karā. Tajās Latviešu leģiona 19. divīzija atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus izlauzties līdz Rīgai, kas ļāva izvest vācu spēkus no Igaunijas. Kaujas ilga no 1944. gada 25. septembra līdz 6. oktobrim. Leģionāri, varonīgās cīņās, atvairīja desmitkārtīgu Sarkanās armijas pārspēku.

1944. gada rudenī Sarkanā armija bija ieņēmusi visu Latgali, koncentrēja karaspēku Lubānas pusē un veidoja uzbrukuma smaili Rīgas jūras līča virzienā ar mērķi atšķelt vācu grupējuma Nord armijas daļas, kas atradās Dienvidigaunijā, kā arī sašķelt 16. armiju. Sarkanajai armijai pretī stājās vācu 18. armija, tajā skaitā Latviešu leģiona 19. divīzija, sākumā pie Lubāna ezera, tad atkāpjoties Barkavas, Aiviekstes un Rankas kaujās, līdz caur Vecpiebalgu, Drustiem, Sērmūkšiem, Skujeni un Nītauri nonākot pie Mores.

1944.gada 25. septembrī 19.divīzija ieņēma Mores pagastā izbūvētās Siguldas aizsardzības pozīcijas. Piecas dienas norisinājās spēcīgas kaujas. Deviņi Sarkanās armijas  bataljoni tika raidīti uz divu rotu aizsargātām pozīcijām Mores centrā, uzbrukumus atbalstīja artilērija, aviācija un tanki. Ar prettanku dūrēm leģionāri iznīcināja 4 tankus. Pietrūkstot artilērijai šāviņu, latviešu leģionāriem nācās divas diennaktis savas pozīcijas aizstāvēt nepārtrauktās un ārkārtīgi smagās tuvcīņas.

28. septembrī sarkanarmiešiem izdevās iebrukt leģionāru pozīcijās pie Kārtūžiem. Nākamajā dienā ar sešu vācu triecienlielgabalu atbalstu pretuzbrukumā pārrāvumu likvidēja. Krita daudz sarkanarmiešu un viņu pulka komandieris. Nākošo dienu uzbrukumi kļuva vājāki un 30.septembrī Mores kaujas bija noslēgušās. Latviešu leģionāri savā zemē savu uzdevumu bija izpildījuši - pretinieks apstādināts. Naktī no 5. uz 6.oktobri pēc pavēles 19. divīzija atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas un 6. oktobrī Sarkanā armija ar papildspēkiem ieņēma tukšos Mores ierakumus.

Latviešu karavīru kritušo skaits bija apmēram 200, ievainotie apmēram 650, savukārt Sarkanā armijas zaudēja ap 2700 kritušo un 10000 ievainoto, tika iznīcināti pieci T- 34 tanki un notriekts viens IL-2 bumbvedējs. Mores kaujas ir spilgts piemērs jau gadsimtiem ilgi pierādītajai Latviešu karavīra drosmei un varonībai.

More information sources

1. Mores kauju muzeja tīmekļa vietne. Pieejams: http://www.moresmuzejs.lv/index.php?nod=21 [skatīts 08.05.2021.].

2. Nacionālo bruņoto spēku tīmekļa vietne. Pieejams: https://www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars [skatīts 08.05.2021.].

Related objects

The Battles of More Memorial Park

The park was created in the former battle place in the Centre of More Parish where during the first two weeks of 1944 in the Second World War, major battles were held, holding thestrategically created defence line and preventing the Red Army from breaking through to Riga, thus affecting the further course of history.

You can see fragments of wartime relics and bunker sites here. A commemorative stone created by the sculptor H. Sprincis, as well as a Memorial Plaque with 186 soldiers names carved into the granite, are located in the Battles of More Memorial Park.

Brethren Cemetery of Latvian Legionnaires

Brothers’ Cemetery of Latvian Legionnaires of the Second World War is located on the side of Sigulda-More Road, where 117 soldiers killed during the battles of More from 25 September to 6 October, 1944, are buried. 

Reburial, landscaping and other improvements were made from 1988 till 1995. The monument, made by the sculptor A. Jansons, was unveiled on November 11, 1990 A remembrance ceremony in honour of fallen soldiers takes place every year on the last Saturday of September.

Red Army Brethren Cemetery in More

The Red Army Military Cemetery is located on the side of the main road through More. It is the final resting place for approximately 2000 soldiers who were killed during the Battle of More. In 1974 the cemetery was landscaped and a monument by sculptor B. Grīsle was unveiled.

Museum of Battles in More

Atrodas Morē, ceļa V319 malā, Kalna Kaņēnos.

Mores muzejs un piemiņas parks ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kuru līdzveidojuši Latviešu leģiona karavīri - Mores kauju dalībnieki. Muzejs ir par 2.pasaules kara notikumiem Morē 1944. gada septembrī un novadpētniecību.  

Karadarbība Mores apvidū bija tikai daļa no vērienīga Sarkanās armijas Baltijas uzbrukuma operācijas, kur kopumā iesaistīja 900 000 karavīrus un milzīgus kara tehnikas resursus. Mores apkārtnē atradās daļa no Vācijas armijas nocietinājumu sistēmas, kur latviešu leģionāri atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai. Tas ļāva Vācijas armijai izvest spēkus no Igaunijas un izvairīties no sagrāves. Sarkanās armijas vadība uzskatīja, ka pretinieka pretestība pie Mores būs īslaicīga un spītīgi turpināja nesagatavotus un nekoordinētus uzbrukumus, ciešot lielus zaudējumus. Apvidus priekšrocībām un latviešu leģionāru kaujas spējām bija būtiska nozīme turpmākajā kara gaitā.

Mūsdienās šeit var aplūkot daudzveidīgas iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijas. Morē atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Sarkanās armijas karavīru kapsēta. Apskatāms kauju piemiņas parks, kurā redzami ierakumi, zemnīcas un kauju vietas.

 

Related stories

Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts.

Mores kauja ir Otrā pasaules kara beigu posma epizode, kam bija liela nozīme turpmākajā kara gaitā Latvijas teritorijā. Ar Mores kauju tiek apzīmēta 1944. gadā no 25. septembra līdz 5. oktobrim notikušā karadarbība Siguldas aizsardzības līnijā Mores pagasta teritorijā. Siguldas aizsardzības līnijas ierakumos, apmēram 12 km garumā Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri, izcīnot smagas kaujas ar 10 līdz 15-kārtīgu pretinieka pārspēku 10 dienas, aizturēja Sarkanās / Padomju armijas vienību virzību uz Rīgu.