Smārdes kaujas I WW1

Pēc neveiksmīgā jūlija uzbrukuma Ķekavas tuvumā Krievijas 12. armijas vadība tūlīt sāka gatavot kaujas operāciju iebrukumam Kurzemē. Trieciens notiktu divos virzienos — pie Rojas no 12 transportkuģiem, kurus apsargātu Baltijas kara flotes kuģi, tiktu izcelts kājnieku un kavalēristu desants. Tālāk šie karavīri nekavējoties dodas uz Tukumu, vienlaikus pie Smārdes sākas frontāls uzbrukums vācu aizsardzības pozīcijām. Atšķirībā no Nāves salas un pozīcijām Ķekavas-Olaines rajonā, pie Smārdes abus pretiniekus šķīra plata “neitrālā josla” – nevienas no pusēm neieņemta teritorija vairāku kilometru platumā. Tās pārvarēšanai un pretinieku pozīciju ieņemšanai krievu pavēlniecība nozīmēja prāvus spēkus – 37 kājnieku bataljonus un 138 lielgabalus, kā arī bruņu vilcienu.

No šiem spēkiem pieci bija latviešu strēlnieku bataljoni (2., 4., 5., 7., 8. bataljons), kuri pirmo reizi taktiskā uzdevuma veikšanai bija apvienoti brigādē pulkveža Andreja Auzāna vadībā. Vasaras laikā latviešu bataljonu sastāvā iekļāva divas papildu rotas un divas komandas – grenadieru un bumbmetēju. Līdz ar to bataljonu skaitliskais sastāvs ievērojami pieauga un tie skaitliskā ziņā jau tuvojās vācu kājnieku pulkiem. Latviešu strēlnieki iepriekšējās cīņās bija guvuši vērtīgu kauju pieredzi un izpelnījušies pavēlniecības atzinību. Kopā Smārdes uzbrukuma operācijai nozīmēja 32 kājnieku bataljonus, piecus latviešu strēlnieku bataljonus, 144 lielgabalus un bruņuvilcienu. Ja izdotos fronti pārraut, tad uz priekšu dotos no rezerves pieci kavalērijas pulki ar vairākām bruņu automašīnām. Vācijas armijas pozīcijās šeit izvietojās pastiprinātās 29. landesvēra brigādes vienības ar spēcīgu artilērijas grupu. Engures ezerā dislocējās vācu hidroplānu vienība, Rīgas jūras līci kontrolēja Krievijas kara flote. Pašā Kurzemē garo jūras piekrasti aizsargāja nelieli vācu spēki — pamatā kavalēristi un landšturma jeb zemessardzes rotas.

Smārdes operācijas pirmais posms mežainajā un purvainajā apvidū sākās 5. augustā, kad latviešu strēlnieku bataljoni sāka izlūkošanu Smārdes kroga rajonā. Latviešu bataljoni pakāpeniski sāka virzīties „neitrālajā” joslā starp vācu un krievu pozīcijām, izbūvējot nocietinājumus un apgādes ceļus, lai sagatavotu placdarmu gaidāmajam galvenajam uzbrukumam. Purvainajā apvidū to paveikt bija ļoti grūti. Lielāko apgādes ceļu, kuru smagā darbā izbūvēja strēlnieki, nosauca par „Latviešu ceļu”. Neitrālās joslas lielāko daļu latviešu strēlnieki kopā ar krievu daļām, pārvarot niknu vācu pretestību, ieņēma līdz 30. augustam. Līdz ar to pirmais posms krievu pavēlniecības plānotajā operācijā bija noslēdzies. Tomēr turpinājums nesekoja – armijas vadība nolēma atcelt gan riskanto desanta operāciju, gan sauszemes triecienu Tukuma virzienā. Vairāku nedēļu kaujās Smārdes purvos un mežos latviešu strēlnieku piedzīvotie zaudējumi (krita apmēram 50 karavīru, vairāk nekā 250 virsnieku, apakšvirsnieku un strēlnieku bija izsisti no ierindas, viņi tika nosūtīti ārstēties uz hospitāļiem) izrādījās veltīgi. Smārdes kaujās piedalījās arī Aleksandrs Grīns, kurš no 20. augusta cīnījās 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. rotas sastāvā.

 

More information sources

http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_5.html

https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/83/sakas-smardes-kaujas/

Related timeline

Related objects

Monument in the memory of Finnish jaegers-sappers

Atrodas Engures novadā, autoceļa A10 malā pie Smārdes kroga.

Piemiņas zīme uzstādīta vietā, kur laukā, iepretim Smārdes krogam, 1. pasaules kara laikā 1916. gadā notika Smārdes kauja. Kaujās Vācijas armijas sastāvā piedalījās somu jēgeru inženieru rota (~200 vīru). ”Smārdes diena” ir kļuvusi par Somijas armijas militāro inženieru oficiālo svētku dienu, kas tiek atzīmēta joprojām.

Somu jēgeri bija Vācijas armijas vienība, kas izveidota 1. pasaules karā. Tā sastāvēja galvenokārt no Krievijas impērijas, Somijas teritorijas izbraukušiem nacionāli noskaņotiem somu brīvprātīgajiem. Smārdes kauja bija viena no somu jēgeru nozīmīgākajām uzbrukuma kaujām, kur tika izmantota tam laikam jauna taktika.  

Mēnesi pēc šī notikuma, Krievijas armija uzbruka Vācijas armijai pie Smārdes. Latviešu kaujas vienības veica Smārdes apkārtnes izlūkošanu, pāri purvam izbūvēja apgādes ceļu “Latviešu ceļš” un piedalījās cīņās. Kaujās krita ap 300 latviešu cīnītāju. Līdzīgi kā somu jēgeri Vācijas armijā, tā latviešu strēlnieki Krievijas armijā bija savu nacionālo valstu un armiju pamatlicēji.