Pretpadomju aģitācija un propaganda
IV Soviet occupation

″Pretpadomju aģitācija un propaganda″ -  izteikti ideoloģisks termins, kas PSRS kriminālajā likumdošanā tika ieviests jau kopš 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem un politiskajās prāvās bija viens no visbiežāk izmantotajiem likuma pantiem. KPFSR 1926. gada kriminālkodeksā atbildība par ″pretpadomju aģitāciju un propagandu″ bija noteikta 58. pantā.

Pēc Latvijas okupācijas, 1940. gada novembrī šis Kriminālkodekss, turklāt ar atpakaļejošu spēku, tika ieviests arī Latvijā. 1961. gadā tika pieņemts un stājās spēkā Latvijas PSR Kriminālkodekss, kurā atbildība par ″pretpadomju aģitāciju un propagandu″ bija paredzēta 65. pantā. Šā panta sankcijā noteiktais sods paredzēja ″brīvības atņemšanu uz laiku no sešiem mēnešiem līdz septiņiem gadiem″, kā arī ″nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem″. Savukārt personām, kas jau agrāk bija notiesātas ″par sevišķi bīstamiem valsts noziegumiem″ 65. panta otrajā daļā bija paredzēts sods pat ″no trim līdz desmit gadiem″ ieslodzījumā, turklāt vēl ar ″nometinājumu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem″.

Latvijas Valsts arhīvā VDK izmeklēto krimināllietu fondā pēdējās politiskās krimināllietas datētas ar 1986. gadu. Ļoti daudz dokumentu 1980.-1990. gadu mijā VDK paspēja izvest uz Krieviju vai iznīcināt.

More information sources

1983.gada politiskās prāvas okupētajā Latvijā. Virtuāla izstāde. Latvijas Nacionālais arhīvs, 2013. http://www.archiv.org.lv/1983/index.php?id=303

Gints Zelmenis, Bruno Javoišs, Ivo Grundulis. Nacionālā pretošanās kustība Latvijā no 1959. līdz 1986.gadam. Rīga, 2019.

Jānis Ķeruss: čekas vēršanās pret pretpadomju propagandu un aģitāciju. 1957. gada analīze. https://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/23701/

Māra Miķelsone. Vēsturnieks Zelmenis: totalitārais režīms bija jutīgs pat pret simboliskām akcijām. Ir., 2019. gada 16.septembrī. https://ir.lv/2019/09/16/vesturnieks-zelmenis-totalitarais-rezims-bija-jutigs-pret-simboliskam-akcijam/

Related objects

The Museum of the Occupation of Latvia

Pašlaik muzejs atrodas pagaidu telpās Raiņa bulvārī 7, netālu no Brīvības pieminekļa. 

Latvijas Okupācijas muzejs ir dibināts 1993. gadā. Tas glabā ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. gada līdz 1991. gadam. 2012. gada sākumā muzeja krājumā bija vairāk kā 50 000 vienību (dokumentu, fotogrāfiju, rakstisko, mutvārdu un materiālo liecību, priekšmetu un piemiņas lietu). Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2000 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem okupācijas tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Notikumi, kas skāra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus ir spilgta liecība par tautu pieredzi atrodoties divu totalitāru režīmu varā.

Mūsdienās šeit var aplūkot vairākas ekspozīcijas. „Nākotnes Nams” ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunā ekspozīcija. Iespēja iepazīt izstādi “Čekas vēsture Latvijā”, kas atrodas “Stūra mājā”.

 

The KGB Building – the "Corner House"

Atrodas Rīgā, Brīvības un Stabu ielu krustojumā.

1911. gadā būvētais nams ir viens no skaistākajiem Rīgā. Tautā saukts par “Stūra māju”, ir baisākais Padomju okupācijas režīma simbols Latvijā. “Čeka” bija īpaši represīva struktūra - viens no PSRS varas balstiem. Tās darbība Latvijā cieši saistīta ar ēku Brīvības un Stabu ielas stūrī.

“Stūra mājā” čeka darbojās okupācijas laikā no 1940.gada līdz 1941. gadam un atkal, sākot no 1945.gada līdz 1991. gadam. Politiskās vajāšanas tiešā veidā skāra ap desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju. Padomju varas pretinieku apkarošana turpinājās arī pēc 2. pasaules kara. Čekas darbības metodes nedaudz mainījās pēc Staļina nāves. Fizisku mocīšanu nomainīja psiholoģisks terors. Vairākums čekas aģentu bija latvieši (52%). Krievi bija otrā lielākā grupa - 23,7 %. 60,3% aģentu nebija Komunistiskās partijas biedri. Augstākā izglītība bija 26,9% aģentu. Sistēma bija veidota, lai iesaistītu vietējos iedzīvotājus un tādējādi panāktu kontroli pār sabiedrību. Čekas darbības metodes Latvijā nav pilnībā izpētītas. Darbinieku saraksti un dienesta lietas atrodas Krievijā. Latvijas varas iestādēm un pētniekiem tās nav pieejamas.

Mūsdienās var aplūkot Latvijas Okupācijas muzeja izstādi par “čekas” darbību Latvijā. Kopā ar gidu var izstaigāt cietuma kameras, gaiteņus, pagrabu un iekšpagalmu.