Nacionālo partizānu pretošanās kustība Zemgalē
III National Partizans
Lai gan Zemgales vidusdaļā nav tik lielu meža masīvu kā citos Latvijas vēsturiskajos novados, tomēr partizānu darbība arī šeit izvērtās gana plaša. Dažviet nacionālo partizānu darbība bija tik aktīva, ka okupācijas varas pārstāvji, baidoties par savu dzīvību, paši atturējās pildīt augstāku instanču rīkojumus. Piemēram, LPSR Iekšlietu ministrijas Bandītisma apkarošanas daļas priekšnieks pulkvedis Ritņikovs, sastādot izziņu par iznīcinātāju bataljonu (turpmāk - IB) stāvokli 1947.gada 1.janvarī, skarbus vārdus veltījis Iecavas un Zālītes pagasta partorgiem, kuri neveicot ne kādu darbu ar IB kaujiniekiem, un atsakoties to veikt, aizbildināmies ar savu aizņemtību saimnieciski politiskajā kampaņā. Šādas atrunas var saprast, jo 1946.gadā tikko minētajos, blakus esošajos Misas, Salgales un Garozas pagastos nacionālie partizāni iznīcināja daudzus varas iestāžu pārstāvjus, bet citiem nosūtīja brīdinājuma vēstules. Šeit aktīvi darbojās Jāņa Rozentāla, Jāņa Freimaņa, un Arvīda Helmuta Dūmiņa vadītās nacionālo partizānu vienības, turklāt vēl vairākus varas pārstāvjus nogalināja laupītāju grupas, kuru dalībniekus ne kādā ziņā nevar dēvēt par nacionālajiem partizāniem. Minēto apstākļu dēļ padomju varas pārstāvju darbība bija daļēji dezorientēta un ļoti piesardzīga. Tomēr šajā vēsturiskajā novadā neizveidojās ne viena plašāka nacionālo partizānu apvienība, kā tas notika citviet Latvijā. Neraugoties uz to, Zemgales nacionālie partizāni ne būt nav uzskatāmi par savrupniekiem., kas būtu darbojušies bez jebkādiem kontaktiem ar brīvības cīnītajiem citos reģionos. Tieši otrādi - daudzu vienību kodolu veidoja no Kurzemes pārnākušie latviešu leģionāri, kuri nebija padevušies Otrā pasaules kara uzvarētājiem un bija gatavi turpināt bruņotu cīņu pret padomju okupantiem. Zemgales rietumi – daļa no Tukuma apriņķa līdz pat kara beigām ietilpa Kurzemes cietoksnī. Pēc Vācijas kapitulācijas daudzi latviešu karavīri nenolika ieročus un uzsaka nacionālo partizānu gaitas, apvienojoties ar partizānu karam sagatavotajiem bijušiem SS Jagdverband Ostland locekļiem. Līdz ar to Tukuma apriņķa mežabrāļi bija vairāk vai mazāk saistīti ar Latvijas Nacionālo partizānu organizāciju (LNPO) Ziemeļkurzemē. Daudzi bruņotie Latvijas neatkarības aizstāvji kādu laiku pavadīja Kurzemes mežos, bet vēlāk pārcēlās tuvāk savām dzīves vietām. Faktiski visā reģionā bijušie leģionāri papildināja nacionālo partizānu rindas.
Daļa Zemgales nonāca Sarkanās Armijas kontrolē jau 1944.gada vasarā. Pirms vācu karaspēka atkāpšanās dažviet aizsargi izveidoja ieroču un munīcijas noliktavas. Piemēram, šādu noliktavu Iecavas un Svētupes satekas rajonā izveidoja Taurkalnes pagasta aizsargi un policisti, domājams pēc ģenerāļa Kureļa štāba rīkojuma. Vecumnieku, Taurkalnes un Kurmenes pagasti atrodas pašos Zemgales austrumos, un šo pagastu nacionālajiem partizāniem izveidojās cieša sadarbība ar kaimiņos esošajiem Mazzalves, un Birzgales nacionālajiem partizāniem. Tika veidotas arī kopējas vienības. Daudzviet Zemgalē, sevišķi Lietuvas pierobežā, izveidojās vairākas internacionālas nacionālo partizānu vienības, kurās kopīgi cīnījās latvieši un lietuvieši. Viss spilgtākais latviešu un lietuviešu ieroču brālības piemērs bija varonības un traģiskuma caurstrāvotā kauja ap Īles bunkuru 1949.gada 17.martā. Veicot iedzīvotāju masveida deportāciju 1949.gada 25.martā, viens no okupantu mērķiem bija nacionālās pretošanās kustības sagrāve. Daudzviet nacionālie partizāni zaudēja savus atbalstītājus, un samazinājās apgādes bāze.
Kopumā pēc pašu čekistu sagatavotas informācijas, laika posmā no 1946.-1950.gadam Zemgalē īstenotas 166 pret nacionālajiem partizāniem vērstas operācijas un kaujas. Turpmākajos gados partizānu vienību aktivitātes samazinājās.
More information sources
Nezināmais karš., Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. Rīga: Domas spēks, 2012., 273.- 274. lpp.
Related timeline
Related objects
Memorial place for national partisans in Kurmene Parish
The memorial site for national partisans near the Kurmene parish hall was opened on May 4, 2023, at the site of a monument praising the occupation troops of the USSR, which was dismantled in accordance with the law “On the Prohibition of Exhibiting Objects Glorifying the Soviet and Nazi Regimes and Their Dismantling in the Territory of the Republic of Latvia” adopted by the Saeima of the Republic of Latvia in June 2022. A white-painted wooden cross has been installed at the memorial site, at the foot of which is a black granite stele with the text carved into it: “To the national partisans of Kurmene and surrounding parishes 1944-1953. They will break us, but they will not bend us.”
To the right of the memorial sign, a stand with information about the Kurmene national partisans prepared by Bauska Museum historian Raits Ābelnieks has been installed. The memorial site was established at the initiative of local residents and with the support of the Kurmene parish branch of the Bauska Region Elderly People's Association and the Bauska Region Council.
